Kāpēc nekad nevajadzētu ticēt TED runai | Dāns Vindhorsts | TEDxBreda

Runa teikta vietējā TEDx pasākumā, kas rīkots neatkarīgi no TED konferencēm.

TED runas – vai tās pieder pie labajiem vai ļaunajiem spēkiem pasaulē? Pēdējo dažu gadu laikā novērots būtisks TED runu skaita pieaugums. Gandrīz jebkura tēma, ko vien varat iedomāties, ir „notedota”. Varbūt vienīgi pati TED runa ne. Satīriķis Dāns Vindhorsts tiecas pierādīt, ka TED runas ir bīstamas, un analizē bieži vien nepamanītās, bet pavisam reālās ideju un optimisma briesmas.

Kad biju jaunāks, tētis man vienmēr
mēdza rādīt TED runas.

Mēs tās skatījāmies
kopā dzīvojamajā istabā,

un pārspriedām, ko bijām uzzinājuši.

Man tas ļoti patika, un es daudz uzzināju
par pasauli un arī par sevi pašu.

Es atceros, kā kādu dienu viņš paskatījās
uz mani ar asarām acīs un teica:

„Dēls, ja tev kādreiz
būs iespēja teikt TED runu,

sāc ar smieklīgu atgadījumu
no savas dzīves.”

(Smiekli)

„Ar jaunības atmiņu.

Tai nav jābūt patiesai,
ja vajag, vari to izdomāt.

Taču sāc ar emocionālu,
smieklīgu atgadījumu.”

Un tobrīd vairāk nekā jebkad agrāk
es jutu, cik ļoti viņš mani mīl.

(Smiekli)

Tagad mēs dzīvojam citā laikā,
mēs dzīvojam krīzes pārņemtā pasaulē.

Mūsu parāds ir lielāks nekā jebkad agrāk,
tā ir ekonomiskā krīze.

Ir ekoloģiskā krīze,
globālās sasilšanas krīze,

temperatūras strauji pieaug.

Un tad ir arī kultūras krīze.

Mūsdienās „Mazulītei Bū Bū”
ir vairāk sēriju

nekā jebkad agrāk vēstures gaitā.

(Smiekli)

Tie visi ir lieli izaicinājumi.

Tagad es gribu jums parādīt ko biedējošu.

(Smiekli)

Parāda, temperatūras un „Mazulītes Bū Bū”
sēriju skaita pieaugums perfekti sakrīt

ar pieaugošo TED runu skaitu.

(Smiekli)

Tas ir pierādījums,
ka mēs nedrīkstam ticēt TED runām.

TED runas izraisa krīzes.

Svarīgākais vispirms – lai ko jūs darītu,

neklausieties tajā,
ko cilvēki stāsta savās TED runās.

Ticiet man, neticiet nekam,
ko stāsta TED konferencēs.

Paskatīsimies, kas tad TED runa īsti ir

un kas ir tas, kas, iespējams, padara
TED runu tik bīstamu.

TED runa parasti sastāv no trim lietām.

Pirmkārt, idejas.
TED runas ir par un ap idejām.

„Kāpēc mums nekad nevajadzētu gulēt”,

„Ko režisori var mācīties no kaķu video”,

„Jogurta nozīme”.

Tās visas ir idejas.

Es mēģināju atrast TED runu
bez idejām, tādu nav.

Otrkārt, vārdi.

Jūs varbūt nebūsiet ievērojuši,
bet ikvienu TED runu veido vārdi.

Daļa no tiem tiek izteikti skaļi,
citi – uzrakstīti uz slaidiem.

Vēl citus runātājs izdomā.

Esiet uzmanīgi! Cilvēkiem, kas uzstājas
TED konferencēs, patīk izdomāt vārdus.

Viņiem patiešām patīk izdomāt vārdus.

[Dzīvlējums, Kļūduholiķis,
Ļaudonomija, Identikona, Brangelina]

Ja pats neesat tik radošs,

jūs vienmēr varat revolucionēt vārdu,
tam beigās pievienojot ciparu.

Mēs to saucam par „Jaunradi 2.0”.

(Smiekli)

TED runas trešais elements
ir kaut kas mazliet gaisīgāks.

Tas ir šis īpašais cerības
un optimisma apvienojums.

Tā ir tā sajūta, kas rodas, kad gribat
vētraini aplaudēt runātājam

vai kad gribat dalīties ar viņa runu
Twiter vai Facebook,

vai kad skatāties
„Uzmanību, gatavību, remonts!”.

Šo sajūtu es saucu par cerībismu.

(Smiekli)

Un tas ir ļoti spēcīgs TED runu elements.

(Smiekli)

Kas gan varētu būt tas,
kas TED runas padara tik bīstamas?

Vai tās ir idejas? Vai tie ir vārdi?
Vai tas ir cerībisms?

Jā, tie ir visi trīs.

Dzīvnieki nemelo.

Padomājiet par to.

Dzīvnieki nemelo.

Tie spēj viens otram izrādīt mīlestību,
tie spēj viens otram palīdzēt.

Dzīvnieki spēj sevi aizstāvēt,
tie spēj aizstāvēt savus mazuļus,

bet tie nespēj melot.

Kāpēc ne? Jo tiem nav vārdu.

Vārdi ir melošanas mašīna.

Mēs visi zinām slaveno Šekspīra teicienu,
„Vārdi ir muļķīgi, paļaujieties uz mīmu!”

(Smiekli)

Tikai viņš to nav teicis.

Lūk, kam ir noderīgi vārdi —

lai liktu nepatiesām lietām
izklausīties patiesām.

Neticiet vārdiem. Ja kaut kas
izklausās patiess, tas tāds nav.

Otrs iemesls, kāpēc TED runas ir bīstamas,
ir tas, ka tās ir balstītas uz idejām.

„Nu, kas gan viņam varētu būt
pret idejām?" jūs teiksiet.

Idejas ir lieliskas,
ar tām vajadzētu dalīties,

tāpēc jau jūs esat šeit, lai dalītos
ar savām idejiņām uz visām pusēm.

Paskatīsimies uz dažām no jūsu idejām.

Verdzība ir ideja,

plastmasas maisiņi ir ideja,

„Gangnam Style”

(Smiekli)

ir ideja.

Tās visas savulaik ir bijušas
ārkārtīgi populāras idejas.

Un tās visas bija šausmīgas.
Jums vajadzētu kaunēties par sevi.

Idejas faktiski ir slimība.

Tās nekontrolējami izplatās,
un, ja tās reiz sākušas izplatīties,

tās nekādi nevar apturēt.

Ne velti mēs sakām „tas izplatījās”
(kā slimība).

Un šeit mums jāpiemin cerībisms.

Idejas izplatās, jo tās ir apmierinošas,

un visapmierinošākās idejas
rodas no cerībisma.

Tās ir tās idejas,
kad dod mums cerību nākotnei.

„Paradīze pastāv.”

„Mēs varam novērst globālo sasilšanu.”

„Tu vari uzvarēt talantu šovā.”

Tas ir cerībisms darbībā –
tas liek bīstamām idejām izklausīties

labi, iedvesmojoši,
tas padara tās dalāmas.

Ja ir kaut kas, ko es gribētu,
lai jūs no šīs runas atceraties,

kaut kas, ko jums vajadzētu
pastāstīt visiem, ko pazīstat,

kaut kas, kam rītdien
vajadzētu būt visās avīzēs,

tas ir tas, ka mums nevajadzētu
dalīties ar idejām.

Cilvēki dalās ar daudz bīstamām idejām,
tāpēc kļūsim imūni pret tām.

Cilvēks tic daudz kam bīstamam,

tāpēc pārstāsim ticēt.

Es ticu, ka, atsakoties no cerības,
mūsu pasaule kļūs par labāku vietu.

(Smiekli)

Es ticu, ka, atsakoties no optimisma,
mēs kļūsim par labākiem cilvēkiem,

es ticu, ka mēs kļūsim laimīgāki,
mēs kļūsim gudrāki,

un mēs kļūsim izskatīgāki,
ja vien pārstāsim ticēt lietām.

Ir pienācis laiks Sabiedrībai 2.0.

(Smiekli)

Paldies.

(Aplausi)