Kad sociālā politika pieviļ ekonomiskās krīzes laikā | Liene Ozoliņa | TEDxRiga
-
0:14 - 0:18Bija auksta, saulaina marta diena.
-
0:18 - 0:21Es staigāju pa Rīgas ielām.
-
0:22 - 0:25Atceros, ka ziema palēnām tuvojās beigām.
-
0:25 - 0:28Šur tur vēl manīja
pa kādam sniega pleķītim, -
0:28 - 0:31bet ietves jau bija tīras un sausas.
-
0:31 - 0:33Ja esat dzīvojuši Rīgā,
-
0:33 - 0:35zināsiet to atvieglojuma sajūtu,
-
0:35 - 0:38kas parādās līdz ar pirmajām
pavasara zīmēm, -
0:38 - 0:42kad vairs nav jābrien
pa šķidro sniega un dubļu putru. -
0:43 - 0:46Tā nu es eju un baudu savu pastaigu,
-
0:46 - 0:52līdz pēkšņi sev priekšā
uz ietves ieraugu trafareta attēlu. -
0:52 - 0:53Grafiti.
-
0:55 - 0:59Uz tumšpelēkajām plāksnēm
uzkrāsoti balti burti. -
0:59 - 1:00Tur ir jautājums –
-
1:00 - 1:05kur ir tava atbildība?
-
1:07 - 1:09Pārsteigumā apstājos.
-
1:10 - 1:14Pārdomājot šo vārdu nozīmi,
-
1:14 - 1:15es ievēroju, ka stāvu
-
1:15 - 1:19pie Rīgas domes Labklājības departamenta.
-
1:20 - 1:24Izskatās, ka grafiti autors,
lai kas viņš būtu, -
1:24 - 1:28šo jautājumu uzdod cilvēkiem,
kas nāk pieteikties sociālajam atbalstam. -
1:30 - 1:33Toziem es veicu pētījumu
-
1:33 - 1:36par finanšu krīzes sekām Latvijā.
-
1:37 - 1:40Kad 2008. gadā
sākās globālā finanšu krīze, -
1:40 - 1:44Latvija kā maza, atvērta ekonomika
piedzīvoja smagu triecienu. -
1:44 - 1:46Lai izlīdzinātu valsts bilanci,
-
1:46 - 1:50Latvijas valdība izvēlējās
iekšējās devalvācijas stratēģiju. -
1:50 - 1:54Īsumā tas nozīmēja krasi samazināt
valsts budžeta izdevumus, -
1:54 - 1:57tātad ievērojami samazināt
valsts sektorā strādājošo algas, -
1:57 - 1:58ierēdņu skaitu,
-
1:58 - 2:02bezdarbnieku pabalstus
un citu veidu sociālo atbalstu, -
2:02 - 2:03kā arī paaugstināt nodokļus.
-
2:04 - 2:08Mana māte visu mūžu bija strādājusi
par vēstures skolotāju. -
2:08 - 2:09Viņai taupības politika nozīmēja
-
2:09 - 2:14pēkšņu algas samazinājumu par 30%.
-
2:14 - 2:18Un daudzi bija līdzīgā
vai vēl sliktākā situācijā. -
2:18 - 2:23Krīzes smagums tika uzkrauts
uz vienkāršo Latvijas iedzīvotāju pleciem. -
2:24 - 2:27Krīzes un taupības politikas rezultātā
-
2:27 - 2:32Latvijas ekonomika
divu gadu laikā saruka par 25%. -
2:32 - 2:33Vienīgi Grieķija
-
2:33 - 2:36piedzīvoja līdzīga mēroga
ekonomisko recesiju. -
2:38 - 2:41Taču, kamēr grieķi
mēnešiem ilgi izgāja ielās -
2:41 - 2:45un Atēnās organizēja nepārtrauktus,
bieži vien vardarbīgus protestus, -
2:45 - 2:48Rīgā viss bija mierīgi.
-
2:49 - 2:53Izcili ekonomisti
The New York Times slejās -
2:53 - 2:55diskutēja par šo neparasto,
ārkārtīgi skarbo -
2:55 - 2:59Latvijas taupības režīma eksperimentu.
-
2:59 - 3:01Un viņi nespēja noticēt,
-
3:01 - 3:03ka Latvijas sabiedrība ar to samierinās.
-
3:05 - 3:06Es tolaik studēju Londonā
-
3:06 - 3:09un atceros Occupy kustības parādīšanos
-
3:09 - 3:12un to, kā tā izplatījās
no pilsētas uz pilsētu – -
3:12 - 3:14Madridē, Ņujorkā, Londonā.
-
3:14 - 3:1899% pret 1% – jūs jau zināt.
-
3:19 - 3:24Taču, kad ierados Rīgā,
no Occupy kustības nebija ne miņas. -
3:24 - 3:26Latvijas iedzīvotāji
vienkārši samierinājās. -
3:27 - 3:31Kā saka vietējā paruna –
viņi norija krupi. -
3:33 - 3:37Mana māte savā dzīvē
jau bija norijusi daudz krupju. -
3:38 - 3:41Es uzaugu mazpilsētā Latvijas ziemeļos
-
3:41 - 3:44smagākajos
pēcpadomju šoka terapijas gados. -
3:44 - 3:47Ar viņas skolotājas algu
bieži vien bija par maz, -
3:47 - 3:48lai iztiktu līdz mēneša beigām,
-
3:48 - 3:53tāpēc mēs daudzas vasaras pavadījām,
kaplējot nezāles milzīgā biešu laukā, -
3:53 - 3:55lai tiktu pie kādiem papildu ienākumiem.
-
3:55 - 3:58Es saku „mēs”, bet patiesībā tā bija viņa,
-
3:58 - 4:02jo man viņa parasti atļāva
sēdēt ēnā lauka malā un lasīt, -
4:02 - 4:04kamēr pati nopūlējās karstajā saulē.
-
4:04 - 4:07Varbūt tāpēc man kopš agras bērnības
patikušas grāmatas. -
4:08 - 4:10Es redzēju arī viņas cerības un prieku
-
4:10 - 4:15par padomju varas beigām
un jauno dzīvi brīvā Latvijā, -
4:15 - 4:18pat ja tas nozīmēja iztikt ar mazumiņu.
-
4:19 - 4:22Mīlestība uz grāmatām man palīdzēja
gūt labas sekmes skolā. -
4:22 - 4:27Es tiku pie stipendijām, lai studētu Rīgā,
tad Amsterdamā un pēcāk Londonā. -
4:27 - 4:29Es kļuvu par socioloģi –
-
4:29 - 4:33cilvēku, kas pēta saiknes
starp atsevišķu cilvēku dzīvesstāstiem -
4:33 - 4:37un plašākām, vēsturiskām,
politiskām un ekonomiskām norisēm. -
4:39 - 4:41Savā promocijas darbā
-
4:41 - 4:45es gribēju pētīt, kā mainījās valsts
un pilsoņu savstarpējās attiecības -
4:45 - 4:47pēcpadomju laika Latvijā.
-
4:47 - 4:51Par pētījuma vietu biju izvēlējusies
bezdarbnieku apkalpošanas nodaļu. -
4:51 - 4:55Un, ieradusies tur 2011. gada rudenī,
-
4:55 - 4:56es sapratu,
-
4:56 - 5:01ka patiesībā savām acīm redzu,
kā izpaužas krīzes sekas -
5:01 - 5:07un kā krīzes vissmagāk skartie –
cilvēki, kas zaudējuši darbu, – -
5:07 - 5:08uz to reaģē.
-
5:08 - 5:13Es sāku intervēt bezdarbnieku nodaļā
sastaptos cilvēkus. -
5:14 - 5:17Viņi visi bija reģistrējušies
kā darba meklētāji -
5:17 - 5:19un cerēja saņemt valsts palīdzību.
-
5:19 - 5:23Tomēr, kā drīz vien atklāju,
tā bija īpaša veida palīdzība. -
5:23 - 5:25Bija arī neliels bezdarbnieka pabalsts,
-
5:25 - 5:30bet galvenokārt valsts palīdzība izpaudās
kā dažādas sociālās programmas. -
5:30 - 5:32Un vienu šo lielākajām programmām sauca
-
5:32 - 5:35„Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi”.
-
5:36 - 5:37Būtībā tā bija virkne semināru,
-
5:37 - 5:40ko visi bezdarbnieki
bija aicināti apmeklēt. -
5:40 - 5:44Tā nu es sāku apmeklēt
šos seminārus kopā ar viņiem. -
5:44 - 5:47Un mani pārsteidza vairāki paradoksi.
-
5:47 - 5:50Iedomājieties –
-
5:50 - 5:53krīze joprojām turpinās,
-
5:53 - 5:57Latvijas ekonomika sarūk, gandrīz neviens
nepieņem jaunus darbiniekus. -
5:57 - 6:01Un tur nu mēs sēžam,
šajā mazajā, spoži izgaismotajā klasē, -
6:01 - 6:04piecpadsmit cilvēki,
-
6:04 - 6:07un veidojam sarakstus
ar savām stiprajām un vājajām pusēm, -
6:07 - 6:09ar saviem iekšējiem dēmoniem,
-
6:09 - 6:13kas, kā mums tiek stāstīts, stājas ceļā
mūsu panākumiem darba tirgū. -
6:14 - 6:17Kamēr valsts glābj Latvijas lielāko banku
-
6:17 - 6:22un šīs glābšanas izmaksas
tiek uzkrautas visas tautas pleciem, -
6:22 - 6:24mēs sēžam aplī
-
6:24 - 6:29un mācāmies stresa brīžos dziļi elpot.
-
6:29 - 6:32(Dziļa ieelpa un izelpa)
-
6:34 - 6:36Kamēr daļa cilvēku zaudē
kredītā iegādātos mājokļus -
6:36 - 6:39un tūkstošiem citu emigrē,
-
6:39 - 6:43mums stāsta, ka vajag uzdrošināties sapņot
un sekot saviem sapņiem. -
6:44 - 6:45Kā socioloģe
-
6:45 - 6:47es zinu, ka sociālā politika
-
6:47 - 6:51ir svarīgs komunikācijas veids
starp valsti un tās pilsoņiem. -
6:52 - 6:54Šīs programmas vēstījums bija –
-
6:54 - 6:56kā teica viena no apmācību vadītājām –
-
6:56 - 6:58Just dot it! Vienkārši dari.
-
6:58 - 7:00Viņa, protams, citēja Nike.
-
7:00 - 7:04Tātad simboliski valsts bez darba
palikušajiem iedzīvotājiem teica, -
7:04 - 7:06ka viņiem jābūt aktīvākiem,
-
7:06 - 7:08jādara vairāk,
-
7:08 - 7:09jāstrādā ar sevi,
-
7:09 - 7:11jāpievar savi iekšējie dēmoni,
-
7:11 - 7:12jābūt pašpārliecinātākiem –
-
7:12 - 7:17ka palikšana bez darba
ir viņu pašu personīgā neveiksme. -
7:18 - 7:20Krīzes radītās ciešanas
-
7:20 - 7:23tika uztvertas kā individuāls stress,
-
7:23 - 7:25ar ko katram jātiek galā
pašam savā ķermenī, -
7:25 - 7:27dziļi un apzināti elpojot.
-
7:29 - 7:33Šādas sociālas programmas,
kas uzsver individuālo atbildību, -
7:33 - 7:36ir kļuvušas arvien populārākas
visā pasaulē. -
7:36 - 7:40Tā ir daļa no parādības,
ko sociologs Luiks Vakāns -
7:40 - 7:43dēvē par neoliberālo kentaurvalsti.
-
7:43 - 7:45Kentaurs, kā varbūt atceraties,
-
7:45 - 7:47ir mītiska būtne sengrieķu kultūrā –
-
7:47 - 7:49puscilvēks, puszvērs.
-
7:49 - 7:53Ķermeņa augšdaļa tam ir kā cilvēkam,
bet apakšdaļa – kā zirgam. -
7:54 - 7:57Un kentaurvalsts ir valsts,
-
7:57 - 8:01kas savu cilvēcisko seju pavērš pret tiem,
kuri atrodas sabiedrības augšdaļā, -
8:01 - 8:06bet tos, kas ir lejā, samin un sabradā.
-
8:06 - 8:09Tātad visvairāk pelnošie iedzīvotāji
un lielie uzņēmumi -
8:09 - 8:12bauda nodokļu atlaides
un citu veidu atbalstu, -
8:12 - 8:15kamēr bezdarbniekiem un trūcīgajiem
-
8:15 - 8:18jāpierāda, ka viņi ir
valsts atbalsta cienīgi; -
8:18 - 8:20viņus morāli disciplinē,
-
8:20 - 8:23stigmatizē kā bezatbildīgus,
pasīvus vai slinkus, -
8:23 - 8:25bieži vien kriminalizē.
-
8:26 - 8:30Latvijā šāds kentaurvalsts modelis
-
8:30 - 8:32pastāv kopš 90. gadiem.
-
8:32 - 8:36Piemēram, līdz pat šim gadam Latvijā
bija vienotas likmes ienākuma nodoklis, -
8:36 - 8:39kas nāca par labu lielākajiem pelnītājiem,
-
8:39 - 8:42kamēr ceturtā daļa iedzīvotāju
joprojām dzīvo nabadzībā. -
8:43 - 8:48Krīze un taupības politika
šo sociālo nevienlīdzību ir palielinājusi. -
8:48 - 8:53Tātad, kamēr banku kapitāls
un bagātie tiek aizsargāti, -
8:53 - 8:55tiem, kuri zaudēja visvairāk,
-
8:55 - 8:58mācīja individuālo atbildību.
-
8:59 - 9:04Sarunās ar semināros
satiktajiem cilvēkiem -
9:04 - 9:06es gaidīju, ka viņi būs dusmīgi.
-
9:06 - 9:08Es gaidīju,
-
9:08 - 9:11ka viņi pretosies šīm mācībām
par individuālo atbildību. -
9:11 - 9:15Galu galā krīze nebija viņu vaina,
taču lielāko smagumu iznesa tieši viņi. -
9:16 - 9:19Bet cilvēku stāstos
-
9:19 - 9:21mani atkal un atkal satrieca tas,
-
9:21 - 9:26cik spēcīga bija šī ideja
par individuālo atbildību. -
9:27 - 9:30Viens no manis satiktajiem
cilvēkiem bija Žanete. -
9:31 - 9:3423 gadus viņa bija strādājusi
-
9:34 - 9:38un mācījusi šūšanu un citus rokdarbus
kādā Rīgas arodskolā. -
9:38 - 9:40Un tad iestājas krīze,
-
9:40 - 9:44un skolu slēdz
taupības politikas ietvaros. -
9:44 - 9:49Izglītības sistēmas pārstrukturēšana bija
viens no valsts naudas taupīšanas veidiem. -
9:49 - 9:52Visā valstī darbu zaudēja
10 000 skolotāju, -
9:52 - 9:54un Žanete ir viena no viņiem.
-
9:54 - 9:56Un no viņas stāstītā es zinu,
-
9:56 - 10:00ka darba zaudēšana
viņu ir novedusi bēdīgā situācijā. -
10:00 - 10:01Žanete ir šķīrusies,
-
10:01 - 10:04viņai ir divi pusaudžu vecuma bērni,
kuriem viņa ir vienīgā apgādniece. -
10:04 - 10:11Un tomēr viņa man saka,
ka krīze patiešām ir iespēja. -
10:12 - 10:15Viņa stāsta: „Man šogad paliek 50 gadi.
-
10:15 - 10:20Laikam jau dzīve man ir devusi šo iespēju
apstāties, paskatīties apkārt. -
10:20 - 10:23Jo visus šos gadus
es tikai strādāju un strādāju, -
10:23 - 10:24man nav bijis laika apstāties.
-
10:24 - 10:26Un nu es esmu apstājusies,
-
10:26 - 10:29man ir dota iespēja visu izvērtēt
-
10:29 - 10:34un izlemt, kas ir tas, ko es gribu,
un kas ir tas, ko es negribu. -
10:34 - 10:38Visu šo laiku es tikai šuvu un šuvu –
esmu pārgurusi." -
10:39 - 10:43Tātad pēc 23 gadu darba
Žanete ir kļuvusi lieka, -
10:43 - 10:45bet viņa neprotestē.
-
10:45 - 10:49Viņa nerunā par 99% pret 1%.
-
10:49 - 10:52Viņa analizē sevi!
-
10:52 - 10:55Un viņa pragmatiski domāja
par to, ka varētu sākt mazu biznesu -
10:55 - 11:00un savā guļamistabā darināt
suvenīrlellītes, ko pārdot tūristiem. -
11:01 - 11:04Bezdarbnieku nodaļā es satiku arī Aivaru.
-
11:04 - 11:06Aivaram bija nedaudz zem 50.
-
11:06 - 11:10Viņš bija zaudējis darbu valsts aģentūrā,
kas pārraudzīja ceļu būvniecību. -
11:11 - 11:15Uz vienu no mūsu sarunām
Aivars ieradās ar grāmatu. -
11:15 - 11:16Tās nosaukums bija
-
11:16 - 11:22„Potēšana pret stresu
jeb Psihoenerģētiskais Aikido”. -
11:23 - 11:26Daži no jums varbūt zina,
ka aikido ir cīņas mākslas veids, -
11:26 - 11:28tātad psihoenerģētiskais aikido.
-
11:29 - 11:31Un Aivars man stāsta,
-
11:31 - 11:34ka pēc vairāku mēnešu
lasīšanas un pārdomām, -
11:34 - 11:36esot bez darba,
-
11:36 - 11:37viņš ir sapratis,
-
11:37 - 11:42ka viņa šā brīža grūtību iemesls
ir viņš pats. -
11:42 - 11:43Aivars saka:
-
11:43 - 11:45„Es pats tās radīju.
-
11:45 - 11:48Es biju tādā psiholoģiskā stāvoklī,
kas man kaitēja. -
11:48 - 11:52Ja cilvēks baidās zaudēt naudu,
baidās zaudēt darbu, -
11:52 - 11:55sāk stresot, kļūst nemierīgs, bailīgs,
-
11:55 - 11:57tas ir tieši tas, ko viņš saņem.”
-
11:57 - 11:59Kad aicinu Aivaru paskaidrot,
-
11:59 - 12:01viņš savas domas dzejiski salīdzina
-
12:01 - 12:03ar mežonīgiem zirgiem,
kas skrien uz visām pusēm, -
12:03 - 12:07un saka: „Tev jābūt savu domu valdniekam.
-
12:07 - 12:10Lai lietas sakārtotos materiālajā pasaulē,
-
12:10 - 12:12tev jāvalda pār savām domām,
-
12:12 - 12:15jo tieši caur domām
sakārtojas arī viss pārējais.” -
12:15 - 12:16„Pēdējā laikā,” viņš piebilst,
-
12:16 - 12:19„esmu sapratis, ka pasaule ap mani,
-
12:19 - 12:21tas, kas ar mani notiek,
cilvēki, ko satieku, -
12:21 - 12:23tas viss ir atkarīgs tieši no manis.”
-
12:23 - 12:29Kamēr Latvija piedzīvo šo ārkārtīgi skarbo
ekonomisko eksperimentu, -
12:29 - 12:32Aivars saka, ka jāmainās būtu
viņa domāšanas veidam. -
12:32 - 12:36Savās šā brīža grūtībās viņš vaino sevi.
-
12:37 - 12:42Uzņemties atbildību,
protams, ir labi, vai ne? -
12:42 - 12:46Tas ir īpaši nozīmīgs
un morāli jutīgs jautājums -
12:46 - 12:47pēcpadomju sabiedrībā,
-
12:47 - 12:52kurā paļaušanos uz valsti uzskata
par nelaimīgu padomju pagātnes mantojumu. -
12:53 - 12:55Bet, klausoties Žanetē,
Aivarā un citos cilvēkos, -
12:55 - 12:59es domāju arī par to,
cik nežēlīgs ir šis jautājums – -
12:59 - 13:01kur ir tava atbildība?
-
13:01 - 13:02Cik nosodošs.
-
13:02 - 13:06Jo tas savā ziņā bija veids,
kā vainot un apklusināt cilvēkus, -
13:06 - 13:09kurus krīze bija skārusi vissmagāk.
-
13:09 - 13:12Tātad, kamēr grieķi izgāja ielās,
latvieši norija krupi. -
13:12 - 13:15Un daudzi – desmitiem tūkstošu – emigrēja,
-
13:15 - 13:18kas arī ir veids, kā uzņemties atbildību.
-
13:21 - 13:24Šī valoda –
individuālās atbildības valoda – -
13:24 - 13:27ir kļuvusi par kolektīvā nolieguma veidu.
-
13:27 - 13:29Kamēr mums būs tāda sociālā politika,
-
13:29 - 13:32kas bezdarbu uztver
kā individuālu neveiksmi, -
13:32 - 13:33bet nebūs pietiekami daudz naudas
-
13:33 - 13:37programmām, kas cilvēkiem sniedz
īstas prasmes vai rada darbavietas, -
13:37 - 13:41mēs neredzam
politikas veidotāju atbildību. -
13:41 - 13:44Kamēr stigmatizēsim trūcīgos
kā kaut kādā ziņā pasīvus vai slinkus, -
13:44 - 13:47nedodot cilvēkiem reālas iespējas
izkļūt no nabadzības, -
13:47 - 13:49vienīgi emigrēt,
-
13:49 - 13:53mēs noliedzam patiesos nabadzības cēloņus.
-
13:53 - 13:56Un tikmēr ciešam mēs visi.
-
13:57 - 14:01Jo sociālie zinātnieki ar detalizētiem
statistikas datiem ir pierādījuši – -
14:01 - 14:05sabiedrībās ar augstāku
ekonomiskās nevienlīdzības līmeni -
14:05 - 14:10ir vairāk cilvēku gan ar garīgās,
gan fiziskās veselības problēmām. -
14:10 - 14:12Tātad sociālā nevienlīdzība
acīmredzami kaitē -
14:12 - 14:16ne vien tiem, kam ir vismazāk resursu,
bet mums visiem, -
14:16 - 14:19jo dzīvot sabiedrībā
ar augstu nevienlīdzības līmeni -
14:19 - 14:20nozīmē dzīvot sabiedrībā
-
14:20 - 14:23ar zemu uzticēšanās
un augstu trauksmes līmeni. -
14:23 - 14:25Tātad te nu mēs esam.
-
14:25 - 14:27Mēs visi lasām pašpalīdzības grāmatas,
-
14:27 - 14:28mēģinām mainīt ieradumus,
-
14:28 - 14:30pārveidot savas smadzenes,
-
14:30 - 14:32meditējam.
-
14:32 - 14:34Un tas viss, protams, savā ziņā palīdz.
-
14:35 - 14:38Pašpalīdzības grāmatas
liek justies mundrākiem. -
14:38 - 14:42Meditācija var palīdzēt izjust
lielāku garīgu tuvību ar citiem. -
14:43 - 14:47Bet, manuprāt, mums būtu
tikpat skaidri jāapzinās -
14:47 - 14:51savstarpējās sociālās saiknes.
-
14:51 - 14:53Jo sociālā nevienlīdzība
kaitē mums visiem. -
14:53 - 14:58Tādēļ mūsu sociālajā politikā
vajadzīgs vairāk līdzjūtības, -
14:58 - 15:01un tai vajadzētu mazāk pievērsties
morālai izglītošanai -
15:01 - 15:05un vairāk – sociālā taisnīguma
un vienlīdzības veicināšanai. -
15:05 - 15:07Paldies.
-
15:07 - 15:09(Aplausi)
- Title:
- Kad sociālā politika pieviļ ekonomiskās krīzes laikā | Liene Ozoliņa | TEDxRiga
- Description:
-
Kad iestājās 2008. gada ekonomiskā krīze, cilvēki visā pasaulē, „Occupy Wall Street” kustības iedvesmoti, izgāja ielās, lai protestētu pret lejupslīdes sociālo nevienlīdzību. Taču Latvijā, valstī, kuras ekonomiskais kritums bija otrs straujākais Eiropā, viss bija mierīgi. Sociālā politika novēla atbildību uz bez darba palikušo indivīdu, netieši norādot, ka savās tā brīža grūtībās vainojams viņš pats. Dr. Liene Ozoliņa vērtē, kā sociālā politika var stiprināt vai izpostīt savstarpējās saiknes sabiedrībā.
Liene Ozoliņa ir politikas socioloģe, kas pētījusi pēcpadomju demokratizāciju, neoliberālismu un tā laika politiku. Viņai ir ieguvusi doktora grāda socioloģijā Londonas Ekonomikas augstskolā, kur šobrīd pasniedz socioloģiju. Viņa ir studējusi arī sociālo teoriju Amsterdamas Universitātē un sociālās un humanitārās zinātnes Latvijas Kultūras akadēmijā. Nesen iznākusi Lienes pirmā grāmata „Pacietības politika” („Politics of Waiting”), kas pēta taupības režīmu pēc 2008. gada pasaules ekonomiskās krīzes un piedāvā socioloģisku Latvijas „veiksmes stāsta” kritiku.
Runa teikta vietējās kopienas patstāvīgi rīkotā TEDx pasākumā, izmantojot TED konferences formātu. Uzzini vairāk https://www.ted.com/tedx.
- Video Language:
- English
- Team:
- closed TED
- Project:
- TEDxTalks
- Duration:
- 15:23
Ilze Garda edited Latvian subtitles for When social policies fail in a time of economic crisis | Liene Ozoliņa | TEDxRiga | ||
Ilze Garda approved Latvian subtitles for When social policies fail in a time of economic crisis | Liene Ozoliņa | TEDxRiga | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for When social policies fail in a time of economic crisis | Liene Ozoliņa | TEDxRiga | ||
Kristaps accepted Latvian subtitles for When social policies fail in a time of economic crisis | Liene Ozoliņa | TEDxRiga | ||
Kristaps edited Latvian subtitles for When social policies fail in a time of economic crisis | Liene Ozoliņa | TEDxRiga | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for When social policies fail in a time of economic crisis | Liene Ozoliņa | TEDxRiga | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for When social policies fail in a time of economic crisis | Liene Ozoliņa | TEDxRiga | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for When social policies fail in a time of economic crisis | Liene Ozoliņa | TEDxRiga |