Nesaskatāmās bioloģijas animācijas
-
0:00 - 0:02Es jums paradīšu
-
0:02 - 0:06pārsteidzošās molekulārās mašīnas,
-
0:06 - 0:09kas veido jūsu ķermeņa dzīvo materiālu.
-
0:09 - 0:12Molekulas ir ļoti, ļoti sīkas.
-
0:12 - 0:14Ar „sīkas”
-
0:14 - 0:16es domāju patiešām sīkas.
-
0:16 - 0:18Tās ir mazākas nekā gaismas vilņa garums,
-
0:18 - 0:21tādēļ mums nav veidu, kā tās tieši novērot.
-
0:21 - 0:23Tomēr, izmantojot zinātni, mums ir visai labs priekšstats
-
0:23 - 0:26par to, kas notiek molekulārā mērogā.
-
0:26 - 0:29Tādēļ mēs varam pastāstīt par molekulām,
-
0:29 - 0:32taču mums nav tiešu veidu, kā parādīt molekulas.
-
0:32 - 0:35Viens veids, kā to risināt, ir zīmēt attēlus.
-
0:35 - 0:37Šī doma nav nekāds jaunums.
-
0:37 - 0:39Zinātnieki vienmēr ir radījuši attēlus,
-
0:39 - 0:42kas ir daļa no domāšanas un atklāšanas procesa.
-
0:42 - 0:45Viņi attēlo to, ko redz savām acīm,
-
0:45 - 0:47izmantojot tādu tehnoloģiju kā teleskops vai mikroskops,
-
0:47 - 0:50kā arī to, ko viņi iztēlojas galvā.
-
0:50 - 0:52Izvēlējos divus labi pazīstamus piemērus,
-
0:52 - 0:55jo tie ir ļoti plaši zināmi veidi,
kā zinātne parādīta ar mākslas palīdzību. -
0:55 - 0:57Sākšu ar Galileo,
-
0:57 - 0:59kurš izmantoja pirmo teleskopu pasaulē,
-
0:59 - 1:01lai skatītos uz Mēnesi.
-
1:01 - 1:03Viņš mainīja mūsu priekšstatu par Mēnesi.
-
1:03 - 1:0517. gs. pastāvēja uzskats,
-
1:05 - 1:07ka Mēness ir ideāla debesu lode.
-
1:07 - 1:10Tomēr Galileo ieraudzīja
akmeņainu un neauglīgu pasauli, -
1:10 - 1:13ko viņš arī attēloja savos akvareļa gleznojumos.
-
1:13 - 1:15Cits zinātnieks ar ļoti lielām idejām,
-
1:15 - 1:18bioloģijas superzvaigzne — Čārlzs Darvins.
-
1:18 - 1:20Slaveno ierakstu piezīmju grāmatiņā
-
1:20 - 1:23viņš sāka ar „man šķiet” augšējā kreisajā stūrī
-
1:23 - 1:26un tad ieskicēja pirmo dzīvības koku,
-
1:26 - 1:28kas ir viņa uzskats
-
1:28 - 1:30par to, kā visas sugas,
visas dzīvās būtnes uz Zemes -
1:30 - 1:33sasaista evolucionārā vēsture —
-
1:33 - 1:35sugu izcelšanās, pamatojoties uz dabisko izlasi,
-
1:35 - 1:38un atdalīšanās no priekšteču populācijas.
-
1:38 - 1:40Pat kā zinātnieks
-
1:40 - 1:42es mēdzu apmeklēt molekulārbiologu lekcijas,
-
1:42 - 1:45un man tās šķita pilnīgi nesaprotamas
-
1:45 - 1:47sarežģītās tehniskās valodas un žargona dēļ,
-
1:47 - 1:49ko viņi izmantoja, aprakstot savu darbu,
-
1:49 - 1:52līdz iepazinos ar Deivida Gudsela,
-
1:52 - 1:55Skripsas institūta molekulārbiologa, mākslas darbiem.
-
1:55 - 1:57Viņa attēlos
-
1:57 - 1:59viss ir precīzs un atbilstošs mērogam.
-
1:59 - 2:02Viņa darbi man parādīja,
-
2:02 - 2:04kā izskatās molekulārā pasaule mūsos.
-
2:04 - 2:07Lūk, asins šķērsgriezums.
-
2:07 - 2:09Augšējā kreisajā stūrī ir dzelteni zaļš laukums.
-
2:09 - 2:12Šis dzelteni zaļais laukums ir asins šķidrums,
ko lielākoties veido ūdens, -
2:12 - 2:14kā arī antivielām, cukuriem,
-
2:14 - 2:16hormoniem un tamlīdzīgi.
-
2:16 - 2:18Sarkanais apvidus ir iegriezums sarkanajā asins šūnā.
-
2:18 - 2:20Tās sarkanās molekulas ir hemoglobīns.
-
2:20 - 2:22Tās patiešām ir sarkanas;
tās mūsu asinīm dod sarkano krāsu. -
2:22 - 2:24Hemoglobīns darbojas kā molekulārs sūklis,
-
2:24 - 2:26kas uzsūc skābekli no plaušām
-
2:26 - 2:28un tad to pārnes uz citām ķermeņa daļām.
-
2:28 - 2:31Pirms daudziem gadiem
mani ārkārtīgi iedvesmoja šis attēls, -
2:31 - 2:33un es vēlējos uzzināt,
vai varam izmantot datorgrafiku -
2:33 - 2:35molekulārās pasaules attēlošanai.
-
2:35 - 2:37Kā tā izskatītos?
-
2:37 - 2:40Tā es arī patiešām visu sāku. Tad nu sāksim.
-
2:40 - 2:42Lūk, DNS klasiskajā dubulspirāles formā.
-
2:42 - 2:44Tā iegūta, izmantojot rentgena kristalogrāfiju,
-
2:44 - 2:46tādēļ ir precīzs DNS modelis.
-
2:46 - 2:48Ja attinam dubultspirāli un kā ar rāvējslēdzēju atvelkam šos divus pavedienus,
-
2:48 - 2:50tad varam redzēt šādu attēlu, kas izskatās kā zobi.
-
2:50 - 2:52Tie ir ģenētiskā koda burti;
-
2:52 - 2:5525000 gēni, kas ierakstīti jūsu DNS.
-
2:55 - 2:57Par to parasti runā.
-
2:57 - 2:59Ģenētiskais kods — tieši par to parasti runā.
-
2:59 - 3:01Tomēr vēlos runāt par citu DNS zinātnes aspektu,
-
3:01 - 3:04un tā ir DNS fiziskā daba.
-
3:04 - 3:07Tās ir šīs divas ķēdes,
kas stiepjas pretējos virzienos viena otrai, -
3:07 - 3:09kam par pamatu ir iemesli, kuros neiedziļināšos.
-
3:09 - 3:11Tomēr tās fiziski stiepjas pretējos virzienos,
-
3:11 - 3:14kas rada vairākus sarežģījumus dzīvām šūnām,
-
3:14 - 3:16kā tūlīt redzēsiet,
-
3:16 - 3:19jo sevišķi tad, kad DNS kopē.
-
3:19 - 3:21Es jums parādīšu
-
3:21 - 3:23precīzu attēlojumu
-
3:23 - 3:26DNS replikācijas mašīnai,
kas pašlaik darbojas jūsu ķermenī; -
3:26 - 3:29tā ir vismaz 2002. gada bioloģija.
-
3:29 - 3:32DNS ieiet ražošanas līnijā no kreisās puses,
-
3:32 - 3:35tā saskaras ar šiem sakopojumiem,
miniatūrām bioķīmijas mašīnām, -
3:35 - 3:38kas atplēš DNS pavedienu un rada precīzu kopiju.
-
3:38 - 3:40DNS ienāk
-
3:40 - 3:42un atduras pret šo zilo, virtuļveidīgo struktūru,
-
3:42 - 3:44un to atplēš divos pavedienos.
-
3:44 - 3:46Vienu pavedienu iespējams kopēt tieši,
-
3:46 - 3:49un kā redzat, tos attin tur apakšā.
-
3:49 - 3:51Tomēr ar otru pavedienu viss nav tik vienkārši,
-
3:51 - 3:53jo tas ir jākopē atmuguriski.
-
3:53 - 3:55Tādēļ to atkārtoti izmet šādās cilpās
-
3:55 - 3:57un kopē pa vienam fragmentam,
-
3:57 - 4:00radot divas jaunas DNS molekulas.
-
4:00 - 4:03Jums ir miljardiem šādu mašīnu,
-
4:03 - 4:05kas pašlaik jūsos strādā, kas
-
4:05 - 4:07kopē DNS ar ārkārtīgu precizitāti.
-
4:07 - 4:09Tas ir precīzs atspoguļojums,
-
4:09 - 4:12un principā notiek atbilstoši tam ātrumam,
kāds notiek jūsos. -
4:12 - 4:15Esmu izlaidis kļūdu labošanu un vēl šo to.
-
4:17 - 4:19Šis darbs tika radīts pirms vairākiem gadiem.
-
4:19 - 4:21Paldies.
-
4:21 - 4:24Šis darbs tika radīts pirms vairākiem gadiem,
-
4:24 - 4:27taču nu es jums parādīšu jaunāko zinātni, jaunāko tehnoloģiju.
-
4:27 - 4:29Tādēļ atkal sāksim ar DNS.
-
4:29 - 4:32Tā tur līgojas un grīļojas, jo to ietver molekulu zupa,
-
4:32 - 4:34ko esmu noņēmis,
lai būtu iespējams kaut ko redzēt. -
4:34 - 4:36DNS ir aptuveni divus nanometrus plata,
-
4:36 - 4:38kas ir ļoti maz.
-
4:38 - 4:40Tomēr katrā no jūsu šūnām
-
4:40 - 4:44DNS pavediens ir aptuveni 30 līdz 40 miljonus nanometru garš.
-
4:44 - 4:47Lai DNS būtu organizēta un tiktu regulēta pieeja ģenētiskajam kodam,
-
4:47 - 4:49to ietver šīs purpursarkanās olbaltumvielas,
-
4:49 - 4:51esmu šeit tās iezīmējis purpursarkanas.
-
4:51 - 4:53Tā ir iesaiņota un satīta.
-
4:53 - 4:56Viss šajā redzeslaukā ir viens DNS pavediens.
-
4:56 - 4:59Tas ir milzīgs DNS kopojums, ko sauc par hromosomu.
-
4:59 - 5:02Pēc mirkļa atgriezīsimies pie hromosomām.
-
5:02 - 5:04Atvirzām, attālinām
-
5:04 - 5:06ārpus kodola poras,
-
5:06 - 5:09kas ir vārti šim nodalījumam, kas ietver visu DNS,
-
5:09 - 5:11ko sauc par kodolu.
-
5:11 - 5:13Viss redzamais
-
5:13 - 5:16ir aptuveni viena semestra bioloģijas materiāls, un man ir septiņas minūtes.
-
5:16 - 5:19Tātad mēs nevarēsim šodien visu paspēt?
-
5:19 - 5:22Nē, man saka: „Nē.”
-
5:22 - 5:25Šādi izskatās dzīva šūna gaismas mikroskopā.
-
5:25 - 5:28Tā nofilmēta paātrinājumā; tādēļ varat redzēt, kā tā kustas.
-
5:28 - 5:30Kodola apvalks sadalās.
-
5:30 - 5:33Šie cīsiņiem līdzīgie veidojumi ir hromosomas; mēs pievērsīsimies tām.
-
5:33 - 5:35Tās veic šo pārsteidzošo kustību,
-
5:35 - 5:38kuras centrā ir šie sarkanie punktiņi.
-
5:38 - 5:41Kad šūna jūtas gatava,
-
5:41 - 5:43tā atplēš hromosomu.
-
5:43 - 5:45Viens DNS komplekts pārvietojas uz vienu pusi,
-
5:45 - 5:47otrā pusē nonāk otrs DNS komplekts —
-
5:47 - 5:49identiskas DNS kopijas.
-
5:49 - 5:51Tad šūna sadalās uz pusēm.
-
5:51 - 5:53Vēlreiz atgādinu, ka jums ir miljardiem šūnu,
-
5:53 - 5:56ar kurām šis process pašlaik jūsos noris.
-
5:56 - 5:59Nu dosimies atpakaļ un pievērsīsimies hromosomām,
-
5:59 - 6:01apskatīsim tās uzbūvi un aprakstīsim to.
-
6:01 - 6:04Norādīšu, ka pašlaik hromosomas atrodas vidū.
-
6:04 - 6:06Hromosomas sastājas rindā.
-
6:06 - 6:08Ja izolējam tikai vienu hromosomu,
-
6:08 - 6:10izvilksim to un apskatīsim tās uzbūvi.
-
6:10 - 6:13Šī ir viena no lielākajām jūsos esošajām
molekulārajām struktūrām, -
6:13 - 6:17vismaz no līdz šim atklātajām.
-
6:17 - 6:19Lūk, atsevišķa hromosoma.
-
6:19 - 6:22Jums ir divi DNS pavedieni katrā hromosomā.
-
6:22 - 6:24Viens ir satīts vienā cīsiņā.
-
6:24 - 6:26Otrs pavediens ir satīts otrā cīsiņā.
-
6:26 - 6:29Šie te, kas izskatās pēc ūsām,
kas atrodas katrā pusē, -
6:29 - 6:32ir dinamiskas šūnas sastatnes.
-
6:32 - 6:34Tās sauc par mikrocaurulītēm.
Nosaukums nav tik svarīgs. -
6:34 - 6:37Pievērsīsimies šim sarkanajam apvidum,
esmu to iezīmējis sarkanu — -
6:37 - 6:39tā ir saskarne
-
6:39 - 6:42starp dinamiskajām sastatnēm un hromosomām.
-
6:42 - 6:45Tai acīmredzami ir liela nozīme hromosomu kustībā.
-
6:45 - 6:48Mums nav ne jausmas, kā tā panāk šādu kustību.
-
6:48 - 6:50Pētām šo lietu, ko sauc par kinetohoru,
-
6:50 - 6:52vairāk nekā simts gadu, veicot intensīvus pētījumus,
-
6:52 - 6:55un tikai sākam atklāt tā nozīmi.
-
6:55 - 6:58To veido aptuveni 200 atšķirīgu olbaltumvielu veidi;
-
6:58 - 7:01kopumā tūkstošiem olbaltumvielu.
-
7:01 - 7:04Tā ir signālu pārraides sistēma.
-
7:04 - 7:06Tā pārraida, izmantojot ķīmiskus signālus,
-
7:06 - 7:09ziņojot atlikušajai šūnas daļai, kad tā ir gatava,
-
7:09 - 7:12kad jūt, ka viss ir pareizi sastājies un gatavs
-
7:12 - 7:14hromosomu atdalīšanai.
-
7:14 - 7:17Tas spēj pieķerties augošajām un sarūkošajām mikrocaurulītēm.
-
7:17 - 7:20Tas ir iesaistīts mikrocaurulīšu augšanā
-
7:20 - 7:23un spēj ar tām īslaicīgi savienoties.
-
7:23 - 7:25Tā ir arī uzmanību sajūtoša sistēma.
-
7:25 - 7:27Tā spēj sajust, kad šūna ir gatava,
-
7:27 - 7:29kad hromosoma ir pareizi novietota.
-
7:29 - 7:31Šeit tā kļūst zaļa,
-
7:31 - 7:33jo jūt, ka viss ir kārtībā.
-
7:33 - 7:35Redzēsit, ka ir tikai viena pēdējā daļiņa,
-
7:35 - 7:37kas joprojām ir sarkana.
-
7:37 - 7:40Tad to aiznes projām pa mikrocaurulītēm.
-
7:41 - 7:44Tā ir signālu pārraides sistēma, kas izsūta stopsignālu.
-
7:44 - 7:47To aiznes projām. Ar to gribu teikt, ka tas ir tik mehāniski.
-
7:47 - 7:49Kā molekulārs pulksteņa mehānisms.
-
7:49 - 7:52Tā jūs darbojaties molekulārā mērogā.
-
7:52 - 7:55Nedaudz molekulāra bauda acīm,
-
7:55 - 7:58mums ir kinezīni, kas ir tie oranžie.
-
7:58 - 8:00Tās ir mazas molekulāras kurjera molekulas,
kas dodas vienā virzienā. -
8:00 - 8:03Lūk, dineīni. Tie nes šo pārraides sistēmu.
-
8:03 - 8:06Tiem ir garas kājas,
lai varētu pārkāpt šķēršļiem un tamlīdzīgi. -
8:06 - 8:08Atkārtošu vēlreiz, tas viss ir veidots
-
8:08 - 8:10zinātniski precīzi.
-
8:10 - 8:13Problēma ir, ka nekā citādāk jums to nevaram parādīt.
-
8:13 - 8:15Pētot jaunas zinātnes robežas,
-
8:15 - 8:17veidot jaunu cilvēces priekšstatu
-
8:17 - 8:20ir prātam neaptverami.
-
8:20 - 8:22Šādu lietu atklāšana
-
8:22 - 8:25noteikti ir patīkams mudinājums nodarboties ar zinātni.
-
8:25 - 8:28Tomēr lielākā daļa medicīnas zinātnieku;
-
8:28 - 8:30šo lietu atklāšana
-
8:30 - 8:33ir tikai soļi ceļā uz lielajiem mērķiem,
-
8:33 - 8:36kas ir: slimību likvidēšana,
-
8:36 - 8:38slimību radīto ciešanu un posta novēršana
-
8:38 - 8:40un nabadzības izskaušana.
-
8:40 - 8:42Paldies.
-
8:42 - 8:46(Aplausi)
- Title:
- Nesaskatāmās bioloģijas animācijas
- Speaker:
- Drū Berijs
- Description:
-
Mums nav veidu, kā tieši novērot molekulas un to norises, tomēr Drū Berijs vēlas to mainīt. TEDxSydney viņš demonstrē savas zinātniski precīzās (un izklaidējošās!) animācijas, kas palīdz pētniekiem izprast nesaskatāmās, mūsu pašu šūnās notiekošās norises.
- Video Language:
- English
- Team:
- closed TED
- Project:
- TEDTalks
- Duration:
- 08:47
Kristaps edited Latvian subtitles for Animations of unseeable biology | ||
Dimitra Papageorgiou approved Latvian subtitles for Animations of unseeable biology | ||
Kristaps accepted Latvian subtitles for Animations of unseeable biology | ||
Kristaps edited Latvian subtitles for Animations of unseeable biology | ||
Kristaps edited Latvian subtitles for Animations of unseeable biology | ||
Regina Chu edited Latvian subtitles for Animations of unseeable biology | ||
Aija Dimanta added a translation |