Es turu rokā ko izcili vecu. Tas ir senāks par jebkuru cilvēces artefaktu, senāks par dzīvību uz Zemes, senāks par kontinentiem un okeāniem starp tiem. Tas ir veidojies pirms vairāk nekā četriem miljardiem gadu, Saules sistēmas pirmsākumos, laikā, kad joprojām veidojās planētas. Varbūt šis rūsganais niķeļa un dzelzs gabals neizskatās neko īpašs, taču, to pāršķeļot, redzams, ka tas atšķiras no uz Zemes sastopamajiem metāliem. Tā raksts atklāj metāliskos kristālus, kas var izveidoties tikai kosmosā, kur šķidrs metāls var atdzist ārkārtīgi lēni – dažus grādus miljons gadu laikā. Reiz tas bija daļa no daudz lielāka objekta, viens no miljoniem, kas palicis pāri pēc planētu izveidošanās. Šos objektus mēs saucam par asteroīdiem. Asteroīdi ir mūsu senākie un daudzskaitlīgākie kosmosa kaimiņi. Šajā diagrammā dzeltenā krāsā attēloti ap Sauli riņķojošie, Zemei tuvie asteroīdi un tie, kas šūpojas tuvu Zemes orbītai, – zilā. Zemes, Saules un asteroīdu izmēri ir daudzkārt palielināti, lai tie būtu skaidrāk saskatāmi. Šos objektus meklē zinātnieku komandas visā pasaulē, ik dienas atklājot jaunus, pastāvīgi kartējot zemās Zemes orbītas telpu. Lielu daļu šī darba finansē NASA. Šo asteroīdu meklējumus es uzskatu par milzu sabiedrisko darbu projektu, tikai automaģistrāles būvēšanas vietā mēs kartējam kosmosu, veidojot arhīvu, kas saglabāsies paaudzēm ilgi. Lūk, 1556 pagājušā gadā vien atklātie Zemei tuvie asteroīdi. Un, lūk, visi zināmie Zemei tuvie asteroīdi, kuru kopskaits pēc pēdējām ziņām bija 13 733. Katrs ir attēlots, kataloģizēts, un ir noteikta tā trajektorija ap Sauli. Lai gan tā atšķiras asteroīdu starpā, vairumam trajektoriju var paredzēt desmitiem gadu uz priekšu. Un dažu asteroīdu trajektorijas var paredzēt neticami precīzi. Jet Propulsion Laboratory zinātnieki, piemēram, paredzēja, kur asteroīds Tutatiss atradīsies četru gadu tālā nākotnē – ar 30 kilometru precizitāti. Šo četru gadu laikā Tutatiss noceļoja 8,5 miljardus kilometru. Precizitātes nobīde ir 0,000000004. (Smiekli) Iemesls, kāpēc man ir šis burvīgais asteroīda fragments, ir tas, ka, tāpat kā visi kaimiņi, asteroīdi reizēm uzkrīt uz galvas negaidot. (Smiekli) Pirms trim gadiem neliels asteroīds uzsprāga virs Čeļabinskas Krievijā. Tā diametrs bija ap 19 metru, apmēram neliela veikala izmērā. Šādi izmēra objekti Zemē ietriecas aptuveni reizi 50 gados. Pirms 66 miljoniem gadu Zemē ietriecās daudz lielāks objekts, izraisot masveida izmiršanu. Gāja bojā 75 procenti augu un dzīvnieku sugu, tostarp diemžēl arī dinozauri. Tā objekta diametrs bija ap 10 kilometru, un 10 kilometri ir aptuvenais Boeing 747 lidmašīnas lidojuma augstums. Tā ka nākamreiz, kad būsiet lidmašīnā, nočiepiet vietu pie loga, paskatieties ārā un iztēlojieties milzu akmeni, kas, guļot uz zemes, sniedzas līdz lidmašīnas spārnam. Tas ir tik plats, ka lidmašīnai vajag veselu minūti, lai aizlidotu tam garām. Tik liels asteroīds ietriecās Zemē. Tikai manas dzīves laikā asteroīdus sāka uzskatīt par ticamu mūsu planētas apdraudējumu. Un kopš tā laika notiek mērķtiecīgi centieni šos objektus atklāt un kataloģizēt. Man ir paveicies šajos centienos piedalīties. Esmu zinātnieku komandā, kas izmanto NASA NEOWISE teleskopu. NEOWISE netika radīts asteroīdu meklēšanai. Tas tika radīts, lai riņķotu ap Zemi un ieskatītos tālu aiz Saules sistēmas robežām, lai meklētu visaukstākās zvaigznes un visspožākās galaktikas. Un paredzētājā 7 mēnešu kalpošanas laikā tas to darīja ļoti labi. Bet šodien, sešus gadus vēlāk, tas joprojām darbojas. Mēs esam to pārveidojuši asteroīdu atklāšanai un pētīšanai. Un, lai gan tas ir brīnišķīgs kosmosa robotiņš, šodien tas līdzinās lietotai automašīnai. Kriogēnais šķidrums, kas savulaik dzesēja tā sensorus, ir sen beidzies, mēs jokojam, ka tā gaisa kondicionieris ir sabojājies. Nobraukuma skaitītājs rāda ap pusotru miljardu kilometru, bet tas joprojām lieliski darbojas un ik 11 sekundes uzticami uzņem debesu fotogrāfiju. Kopš šīs runas sākuma tas ir uzņēmis 23 fotogrāfijas. Viens no iemesliem, kāpēc NEOWISE ir tik vērtīgs, ir tā spēja redzēt debesu termisko infrasarkano starojumu. Tas nozīmē, ka asteroīdu atstarotās saules gaismas vietā NEOWISE redz to izstaroto siltumu. Tā ir ļoti svarīga spēja, jo daži asteroīdi ir ogles melnumā un ieraudzīt tos ar citiem teleskopiem var būt grūti vai neiespējami. Taču NEOWISE visi asteroīdi, gaiši vai tumši, spīd spoži. Astronomi asteroīdu atklāšanai un pētīšanai izmanto ikvienu pieejamo metodi. 2010. gadā tika sasniegts vēsturisks punkts. Kopiena kopumā ir atklājusi vairāk nekā 90 procentu asteroīdu, kuru diametrs lielāks par vienu kilometru. Tie ir objekti, kas spētu nodarīt Zemei masveida postījumus. Bet darbs vēl nav galā. 140 metru liels vai lielāks objekts spētu iznīcināt vidēja izmēra valsti. No tiem līdz šim esam atklājuši tikai 25 procentus. Mums jāturpina debesīs meklēt Zemei tuvie asteroīdi. Mēs esam vienīgā suga, kas spēj izprast aprēķinus un būvēt teleskopus. Mēs zinām, kā šos objektus atrast. Tā ir mūsu atbildība. Atraduši bīstamu asteroīdu, ar pietiekami agru brīdinājumu mēs to varētu novirzīt no ceļa. Atšķirībā no zemestrīcēm, viesuļvētrām un vulkānu izvirdumiem asteroīdu ietekmi iespējams precīzi paredzēt un novērst. Tas, kas jādara šobrīd, ir zemās Zemes orbītas telpas kartēšana. Mums jāturpina pārmeklēt debesis. Paldies. (Aplausi)