Es turu rokā ko izcili vecu.
Tas ir senāks
par jebkuru cilvēces artefaktu,
senāks par dzīvību uz Zemes,
senāks par kontinentiem
un okeāniem starp tiem.
Tas ir veidojies pirms vairāk
nekā četriem miljardiem gadu,
Saules sistēmas pirmsākumos,
laikā, kad joprojām veidojās planētas.
Varbūt šis rūsganais niķeļa
un dzelzs gabals neizskatās neko īpašs,
taču, to pāršķeļot,
redzams, ka tas atšķiras
no uz Zemes sastopamajiem metāliem.
Tā raksts atklāj metāliskos kristālus,
kas var izveidoties tikai kosmosā,
kur šķidrs metāls
var atdzist ārkārtīgi lēni –
dažus grādus miljons gadu laikā.
Reiz tas bija daļa
no daudz lielāka objekta,
viens no miljoniem, kas palicis pāri
pēc planētu izveidošanās.
Šos objektus mēs saucam par asteroīdiem.
Asteroīdi ir mūsu senākie
un daudzskaitlīgākie kosmosa kaimiņi.
Šajā diagrammā dzeltenā krāsā attēloti
ap Sauli riņķojošie, Zemei tuvie asteroīdi
un tie, kas šūpojas
tuvu Zemes orbītai, –
zilā.
Zemes, Saules un asteroīdu izmēri
ir daudzkārt palielināti,
lai tie būtu skaidrāk saskatāmi.
Šos objektus meklē
zinātnieku komandas visā pasaulē,
ik dienas atklājot jaunus,
pastāvīgi kartējot
zemās Zemes orbītas telpu.
Lielu daļu šī darba finansē NASA.
Šo asteroīdu meklējumus es uzskatu
par milzu sabiedrisko darbu projektu,
tikai automaģistrāles būvēšanas vietā
mēs kartējam kosmosu,
veidojot arhīvu,
kas saglabāsies paaudzēm ilgi.
Lūk, 1556 pagājušā gadā vien atklātie
Zemei tuvie asteroīdi.
Un, lūk, visi zināmie
Zemei tuvie asteroīdi,
kuru kopskaits
pēc pēdējām ziņām bija 13 733.
Katrs ir attēlots, kataloģizēts,
un ir noteikta tā trajektorija ap Sauli.
Lai gan tā atšķiras asteroīdu starpā,
vairumam trajektoriju var paredzēt
desmitiem gadu uz priekšu.
Un dažu asteroīdu trajektorijas
var paredzēt neticami precīzi.
Jet Propulsion Laboratory
zinātnieki, piemēram,
paredzēja, kur asteroīds Tutatiss
atradīsies četru gadu tālā nākotnē –
ar 30 kilometru precizitāti.
Šo četru gadu laikā
Tutatiss noceļoja 8,5 miljardus kilometru.
Precizitātes nobīde
ir 0,000000004.
(Smiekli)
Iemesls, kāpēc man ir
šis burvīgais asteroīda fragments,
ir tas, ka, tāpat kā visi kaimiņi,
asteroīdi reizēm
uzkrīt uz galvas negaidot.
(Smiekli)
Pirms trim gadiem
neliels asteroīds uzsprāga
virs Čeļabinskas Krievijā.
Tā diametrs bija ap 19 metru,
apmēram neliela veikala izmērā.
Šādi izmēra objekti Zemē ietriecas
aptuveni reizi 50 gados.
Pirms 66 miljoniem gadu
Zemē ietriecās daudz lielāks objekts,
izraisot masveida izmiršanu.
Gāja bojā 75 procenti
augu un dzīvnieku sugu,
tostarp diemžēl arī dinozauri.
Tā objekta diametrs bija ap 10 kilometru,
un 10 kilometri ir aptuvenais
Boeing 747 lidmašīnas lidojuma augstums.
Tā ka nākamreiz, kad būsiet lidmašīnā,
nočiepiet vietu pie loga, paskatieties ārā
un iztēlojieties milzu akmeni,
kas, guļot uz zemes,
sniedzas līdz lidmašīnas spārnam.
Tas ir tik plats, ka lidmašīnai vajag
veselu minūti, lai aizlidotu tam garām.
Tik liels asteroīds ietriecās Zemē.
Tikai manas dzīves laikā
asteroīdus sāka uzskatīt
par ticamu mūsu planētas apdraudējumu.
Un kopš tā laika notiek
mērķtiecīgi centieni
šos objektus atklāt un kataloģizēt.
Man ir paveicies
šajos centienos piedalīties.
Esmu zinātnieku komandā,
kas izmanto NASA NEOWISE teleskopu.
NEOWISE netika radīts
asteroīdu meklēšanai.
Tas tika radīts, lai riņķotu ap Zemi
un ieskatītos tālu
aiz Saules sistēmas robežām,
lai meklētu visaukstākās zvaigznes
un visspožākās galaktikas.
Un paredzētājā 7 mēnešu kalpošanas laikā
tas to darīja ļoti labi.
Bet šodien, sešus gadus vēlāk,
tas joprojām darbojas.
Mēs esam to pārveidojuši
asteroīdu atklāšanai un pētīšanai.
Un, lai gan tas ir brīnišķīgs
kosmosa robotiņš,
šodien tas līdzinās lietotai automašīnai.
Kriogēnais šķidrums, kas savulaik
dzesēja tā sensorus, ir sen beidzies,
mēs jokojam, ka tā gaisa kondicionieris
ir sabojājies.
Nobraukuma skaitītājs rāda
ap pusotru miljardu kilometru,
bet tas joprojām lieliski darbojas
un ik 11 sekundes uzticami uzņem
debesu fotogrāfiju.
Kopš šīs runas sākuma
tas ir uzņēmis 23 fotogrāfijas.
Viens no iemesliem,
kāpēc NEOWISE ir tik vērtīgs,
ir tā spēja redzēt debesu
termisko infrasarkano starojumu.
Tas nozīmē, ka asteroīdu atstarotās
saules gaismas vietā
NEOWISE redz to izstaroto siltumu.
Tā ir ļoti svarīga spēja,
jo daži asteroīdi ir ogles melnumā
un ieraudzīt tos ar citiem teleskopiem
var būt grūti vai neiespējami.
Taču NEOWISE visi asteroīdi,
gaiši vai tumši, spīd spoži.
Astronomi asteroīdu atklāšanai un pētīšanai
izmanto ikvienu pieejamo metodi.
2010. gadā tika sasniegts
vēsturisks punkts.
Kopiena kopumā ir atklājusi
vairāk nekā 90 procentu asteroīdu,
kuru diametrs lielāks par vienu kilometru.
Tie ir objekti, kas spētu
nodarīt Zemei masveida postījumus.
Bet darbs vēl nav galā.
140 metru liels vai lielāks objekts
spētu iznīcināt vidēja izmēra valsti.
No tiem līdz šim esam atklājuši
tikai 25 procentus.
Mums jāturpina debesīs meklēt
Zemei tuvie asteroīdi.
Mēs esam vienīgā suga,
kas spēj izprast aprēķinus
un būvēt teleskopus.
Mēs zinām, kā šos objektus atrast.
Tā ir mūsu atbildība.
Atraduši bīstamu asteroīdu,
ar pietiekami agru brīdinājumu
mēs to varētu novirzīt no ceļa.
Atšķirībā no zemestrīcēm,
viesuļvētrām un vulkānu izvirdumiem
asteroīdu ietekmi
iespējams precīzi paredzēt
un novērst.
Tas, kas jādara šobrīd,
ir zemās Zemes orbītas telpas kartēšana.
Mums jāturpina pārmeklēt debesis.
Paldies.
(Aplausi)