Šodien gribu ar jums apspriest to,
kāpēc jums neizdosies lieliska karjera.
(Smiekli)
Esmu ekonomists.
Es daru nomācošas lietas.
Un dienas beigās
ir pienācis laiks nomācošām piezīmēm.
Gribu runāt tikai ar tiem,
kas grib lielisku karjeru.
Zinu, ka daži no jums
jau nolēmuši, ka grib labu karjeru.
Arī jums tas neizdosies.
(Smiekli)
Jo... kā gan jūs tā priecājaties
par neveiksmi?
(Smiekli)
Kanādiešu grupa, bez šaubām.
(Smiekli)
Labas karjeras meklētājiem
nekas neizdosies,
jo pašlaik labas darbavietas zūd.
Ir lieliskas darbavietas
un lieliskas karjeras,
un ir vietas ar augstu darba slodzi,
augstu stresa līmeni,
asins izsūcošas,
dvēseli iznīcinošās darbavietas,
un pa vidu tikpat kā nekā.
Tāpēc labu darbavietu meklētājiem
nekas neizdosies.
Gribu parunāt par lielisko
darbavietu un karjeru meklētājiem
un kāpēc jums neizdosies.
Pirmkārt, par spīti tam,
cik daudz jums atgādinās:
„Ja vēlaties lielisku karjeru,
jums jāseko savai sirdsbalsij,
jāseko saviem sapņiem,
jāseko savas dzīves
lielākajam aicinājumam.”
Jūs dzirdat to atkal un atkal,
un tad nolemjat neko nedarīt.
Nav svarīgi, cik reizes lejuplādēsiet
Stīvena Džobsa
Stenfordas izlaiduma uzrunu,
joprojām skatīsities to
un nolemsiet neko nedarīt.
Neesmu īsti pārliecināts, kāpēc tā darāt.
Esat pārāk slinki, tas ir pārāk grūti.
Baidāties, ka, neatrodot aicinājumu,
jutīsieties kā idiots,
tādēļ meklējat attaisnojumus,
kāpēc pat negatavojaties
sasniegt savu sapni.
Tie ir tikai attaisnojumi, dāmas un kungi!
Apskatīsim visu garo ataisnojumu sarakstu,
cik radoši gudrojat attaisnojumus,
lai nedarītu to, kas jādara
lieliskas karjeras iegūšanai
Tā, piemēram, viens no jūsu
lielajiem attaisnojumiem ir:
(Nopūšas)
„Patiesībā, lielākai daļai cilvēku
lieliska karjera
ir tikai veiksmes jautājums.
Tāpēc pastaigāšu un paskatīšos,
pacentīšos noķert laimi,
un, ja uzsmaidīs veiksme,
man būs lieliska karjera.
Ja nē, būs man laba karjera.”
Bet laba karjera ir neiespējama,
tāpēc tas neizdosies.
Otrs attaisnojums:
„Jā, ir īpaši cilvēki
kas tiecas īstenot savus sapņus,
bet tie ir ģēniji.
Tie ir Stīveni Džobsi.
Es neesmu ģēnijs.
Piecu gadu vecumā domāju, ka esmu ģēnijs,
bet profesori šo domu
jau sen ir izdzinuši no manas galva.”
(Smiekli)
„Un tagad zinu,
ka esmu pilnībā kompetents.”
Redziet, ja tagad būtu 1950. gads,
un jūs būtu pilnībā kompetenti,
jums būtu lieliska karjera.
Bet ziniet ko?
Tagad ir gandrīz 2012. gads,
un teikt pasaulei,
ka esat pavisam, pilnībā kompetents,
ir ar necilu uzslavu sev uzlikts lāsts.
Vēl viens attaisnojums:
„Es varētu to paveikt, bet..
galu galā neesmu dīvains.
Visi zina, ka tie,
kas tiecas īstenot savus sapņus,
ir nedaudz apsēsti.
Nedaudz dīvaini.
Hmm? Hmm? Ja?
Starp vājprātu un ģenialitāti
ir smalka robeža.
Es neesmu dīvains.
Esmu lasījis Stīvena Džobsa biogrāfiju.
Ak Dievs. Es neesmu tāds. Esmu laipns.
Esmu normāls.
Esmu laipns, normāls cilvēks.
Un laipniem, normāliem cilvēkiem..
nav traku sapņu.”
(Smiekli)
„Ā, bet es tomēr gribu lielisku karjeru.
Es nedzīšos pēc sava sapņa,
tāpēc zinu, kas man jādara.
Man ir risinājums.
Man ir stratēģija.
Par to man stāstīja mamma un tētis.
Mamma un tētis teica,
ka, ja smagi strādāšu,
man būs laba karjera.
Tātad, ja smagi strādājot ir laba karjera,
ja ļoti, ļoti, ļoti smagi strādāšu,
man būs lieliska karjera.
Matemātiski tā taču sanāk, vai ne?”
Hmm. Nē.
Bet jums izdodas pārliecināt sevi.
Atklāšu mazu noslēpumu.
Vēlaties strādāt?
Vēlaties ļoti, ļoti, ļoti smagi strādāt?
Jums tas izdosies.
Pasaule dos jums iespēju
ļoti, ļoti, ļoti, ļoti smagi strādāt.
Bet, vai esat tik pārliecināti,
ka tā iegūsiet lielisku karjeru,
ja visi pierādījumi liecina par pretējo.
Apskatīsim tos, kas cenšas
atrast savu aicinājumu.
Jūs paši saprotat,
ka jums tas noteikti jāpaveic,
neskatoties uz attaisnojumiem,
jūs cenšaties atrast savu aicinājumu...
(Nopūšas)
un esat ļoti apmierināti.
Jūs esat atraduši kaut ko,
kas jūs interesē.
„Atradu! Atradu!”
jūs man sakāt.
„Man ir tas, kas mani interesē!”
Es saku: „Tas ir brīnišķīgi!
Un ko jūs man gribat pateikt?”
„Nu, man ir interesanti.”
Es saku: „Vai jums ir sapnis?”
„Man ir tas, kas mani interesē.”
„Ar ko jūs to salīdzināt?”
„Mani šī lieta interesē.”
„Un kā ar pārējām dzīves jomām?”
„Tās mani neinteresē.”
„Esi taču tās visas apskatījis, vai ne?”
„Nē, ne gluži.”
Aicinājums ir jūsu lielākā mīlestība.
Aicinājums ir tas,
kas liks jums sasniegt
sava talanta augstāko izpausmi.
Aicinājums un interese
nav viens un tas pats.
Vai tiešām savai mīļotajai teiksiet:
„Precēsimies! Tu mani interesē.”
(Smiekli)
Tā nenotiks.
Tā nenotiks, un jūs nomirsiet vientulībā.
(Smiekli)
Jums vajadzīga
kaislība.
Tā stāv pāri interesēm.
No 20 interesēm viena
varētu jūs aizraut,
uzrunāt vairāk, nekā jebkas cits.
Un tad jūs varētu būt atraduši
savu lielāko mīlestību,
salīdzinājumā ar visu citu,
kas jūs interesē.
Tā ir kaislība.
Man ir draugs,
kurš bildināja savu mīļoto.
Viņš bija ekonomiski racionāls cilvēks.
Viņš savai mīļotai teica:
„Precēsimies.
Apvienosim savas intereses.”
(Smiekli)
Tā viņš teica.
„Es tevi patiešām mīlu.
Es tevi ārkārtīgi mīlu.
Vairāk nekā jebkuru citu sievieti,
ko jebkad esmu saticis.
Mīlu tevi vairāk nekā Mariju,
Džeinu, Sūziju, Penelopi,
Ingridu, Ģertrūdi, Grēteli.
Tolaik es biju apmaiņas programmā Vācijā.
Mīlu tevi vairāk nekā…”
Viss.
Viņa aizgāja prom,
viņa mīlestības izpausmju
uzskaites pusceļā.
Kad pārgāja viņa izbrīns
no saņemtā atteikuma,
viņš secināja,
ka par mata tiesu izvairījies
no laulības ar neracionālu cilvēku.
Tomēr viņš izdarīja sev piezīmi,
ka nākamreiz bildinot,
varētu nebūt obligāti
uzskaitīt visas sievietes,
ko viņš bija apsvēris šai lomai.
(Smiekli)
Šim stāstam ir šāda morāle:
jums jāmeklē alternatīvas,
lai veidotu savu likteni.
Vai jums bail no vārda „liktenis”?
Vai vārds „liktenis” jūs biedē?
Par to mēs arī runājam.
Ja neatradīsiet
sava talanta augstāko izpausmi,
ja apstāsities uz „intereses”,
lai ko tas arī nenozīmētu,
ziniet, kas notiks
jūsu garās dzīves beigās?
Jūsu draugi un ģimene
sapulcēsies pie jūsu kapa.
Uz kapa būs kapakmens
ar uzrakstu:
„Šeit atdusas izcils inženieris,
kurš izgudroja līpslēdzēju.”
Bet, kam uz šī kapakmens būtu jābūt
jūsu alternatīvajā dzīvē,
aprakstot jūsu talanta augstāko izpausmi?
„Šeit atdusas pēdējais
Nobela prēmijas laureāts fizikā,
kurš noformulēja Vienotā lauka teoriju
un nodemonstrēja WARP dzinēja
praktisko izmantojumu.”
(Smiekli)
Nudien, līpslēdzējs!
(Smiekli)
Viena bija lieliska karjera.
Otra – neizmantota iespēja.
Bet daži no jums,
neskatoties uz visiem šiem attaisnojumiem,
atradīs savu aicinājumu.
Un jums tik un tā nekas neizdosies. Jo...
jūs neko nedarīsiet.
Jo būsiet izgudrojuši jaunu attaisnojumu,
jebkādu attaisnojumu,
lai tikai neko neuzsāktu.
Esmu to ļoti daudz dzirdējis:
„Jā, es varētu veidot lielisku karjeru,
bet
es cienu
cilvēku attiecības
(Smiekli)
vairāk nekā sasniegumus.
Gribu būt lielisks draugs,
lielisks laulātais,
lielisks vecāks,
un es to neupurēšu
uz varenā sasniegumu altāra.”
(Smiekli)
Ko gribat, lai saku?
Vai tiešām vēlaties, lai saku:
„Tiešām, zvēru, es nesitu bērnus.”
(Smiekli)
Palūkojieties uz pasaules uzskatu,
ko esat izvēlējušies.
Lai kas arī notiktu,
jūs kļūstat par varoni.
Bet es kļūstu par bērnu nīdēju,
jo piesardzīgi ierosinu jums padomāt,
ka jūs varētu vēlēties lielisku karjeru.
„Es neienīstu bērnus. Es tos nesitu.
Jā, pa šo māju klejoja viens bērns,
kad es šeit ierados.
Un nē, es viņu nesitu!
(Smiekli)
Protams, man viņam bija jāpasaka
ka šī māja domāta pieaugušajiem
un lai viņš iet prom.
Viņš kaut ko nomurmināja par savu māti
un es atbildēju,
ka viņa viņu atradīs arī laukā.
Pēdējo reizi viņu redzēju
raudam uz kāpnēm.
(Smiekli)
Kaut kāds pinkšķētājs.
(Smiekli)
Bet ko ar to gribat teikt?
Jūs sagaidāt, ka tā teikšu.
Jūsuprāt, tas tiešām ir pareizi,
ka par savu vairogu izmantojat bērnus?
Ziniet, kas kādudien notiks,
ideālais tēti vai mamma?
Kādudien bērns pie jums pienāks un teiks:
„Es zinu, par ko gribu kļūt.
Zinu, ko dzīvē gribu darīt.”
Jūs būsiet tik laimīgs.
To vecāki vēlas dzirdēt,
jo jūsu bērnam padodas matemātika,
un jūs zināt, ka jums patiks tas,
ko viņš teiks.
Jūsu bērns teiks:
„Esmu nolēmis kļūt par burvju mākslinieku.
Es gribu uzstāties uz skatuves
ar burvju trikiem.”
(Smiekli)
Un ko teiksiet jūs?
Jūs teiksiet:
„Tas ir riskanti, mans bērns.
Var neizdoties. Tā daudz nenopelnīsi.
Es neesmu drošs. Tev vēl tas jāapdomā.
Tev tik labi padodas matemātika.
Varbūt…”
Bērns jūs pārtrauks un teiks:
„Bet tas ir mans sapnis!
Es sapņoju tieši par to.”
Un ko teiksiet jūs?
Ziniet, ko teiksiet?
„Paklau, bērns.
Arī man reiz bija sapnis, bet..
Kā pabeigsiet šo
teikumu ar savu „bet”?
„Arī man reiz bija sapnis,
bet man bija bail to īstenot.”
Vai teiksiet viņiem:
„Man reiz bija sapnis, mans bērns.
Bet tad piedzimi tu.”
(Smiekli)
(Aplausi)
Vai tiešām gribat izmantot savu ģimeni?
Vai tiešām vēlaties raudzīties
uz savu laulāto un bērnu
kā saviem gūstītājiem?
Ir kas tāds,
ko varējāt pateikt savam bērnam,
kad viņš vai viņa saka: „Man ir sapnis.”
Jūs varējāt teikt,
bērnam acīs skatoties:
„Dari tā, bērns!
Gluži kā to darīju es.”
Bet jūs tā nevarēsiet teikt,
jo tā nedarījāt.
Tātad, jūs nevarat.
(Smiekli)
Tā vecāku grēkus
pārmanto nabaga bērni.
Kāpēc meklējat glābiņu cilvēku attiecībās
kā attaisnojumu
netiekties pēc sava aicinājuma?
Jūs zināt kāpēc.
Kaut kur dziļi sirdī zināt kāpēc.
Es runāju ļoti nopietni.
Jūs zināt, kāpēc jūs pārņem
remdenums un prāts aptumšojas,
kad iegrimstat cilvēku attiecībās.
Jo jūs…
jūs zināt, kas esat.
Jums bail īstenot savu aicinājumu.
Baidāties izskatīties smieklīgs,
baidāties pamēģināt.
Jums ir bail, ka neizdosies.
Lielisks draugs, lielisks laulātais,
lielisks vecāks, lieliska karjera.
Vai tas nav komplekts?
Vai tas nav tas, kas esat?
Kā jūs varat būt viens bez otra?
Bet jūs baidāties.
Un tas ir iemesls, kāpēc
nesasniegsiet lielisku karjeru.
Ja vien…
„Ja vien” –
šie ir valodas viscerīgākie vārdi.
„Ja vien.”
Bet „ja vien” ir saistīts
ar citu biedējošu vārdu kombināciju:
„Žēl, ka es...”
Ja kādreiz jums galvā skanēs šī frāze,
tā ļoti sāpinās.
Tātad, šie ir tie daudzie iemesli,
kāpēc jums neizdosies
izveidot lielisku karjeru.
Ja vien…
Ja vien…
Paldies.
(Aplausi)