Kur sastopas tehnoloģija,
māksla un zinātne?
Pie zinātkāres un intereses,
jo tā mums liek izzināt,
jo mums visapkārt ir lietas,
ko mēs nespējam saredzēt.
Un man patīk izmantot filmas,
lai dotos ceļojumā
caur laika un telpas portāliem,
lai neredzamo padarītu redzamu,
jo tas paplašina redzesloku,
maina uztveri,
liek mums domāt plašāk
un aizkustina mūsu sirdis.
Šie ir daži fragmenti
no manas 3D IMAX filmas
"Neredzamās pasaules noslēpumi".
(Mūzika)
Pastāv kustība, kas ir tik lēna,
ka mūsu acis nespēj to uztvert,
un intervāla video ļauj mums atklāt
un paplašināt skatījumu uz dzīvību.
Mēs varam ieraudzīt,
kā organismi rodas un aug,
kā izdzīvo vīnstīga,
rāpjoties no zemsegas augšup,
lai ieraudzītu saules gaismu.
Un lielākā mērogā
intervāla video ļauj ieraudzīt
mūsu planētu kustībā.
Mēs varam vērot
ne tikai dabas milzīgo plašumu,
bet arī nerimtīgo cilvēces kustīgumu.
Katrs svītru atstājošais punktiņš
attēlo pasažieru lidmašīnu,
un, pārvēršot gaisa satiksmes datus
intervāla video attēlos,
mēs varam ieraudzīt to,
kas pastāvīgi ir virs mums,
tomēr paliek neredzams –
plašais gaisa satiksmes tīkls virs ASV.
To pašu mēs varam izdarīt
ar kuģu satiksmi jūrā.
Mēs varam pārvērst datus intervāla video,
kas parāda pasaules ekonomiku kustībā.
Un vairāku gadu desmitu dati
ļauj skatīt visu mūsu planētu
kā vienotu organismu,
ko uztur okeānos plūstošas straumes
un atmosfērā virpuļojoši mākoņi,
tajā pulsē zibeņi
un vainago ziemeļblāzma.
Tas ir, iespējams, iespaidīgākais
intervāla video –
iedzīvināta Zemes anatomija.
Spektra otrā galā
ir lietas, kas kustās mūsu acīm par ātru,
bet mums ir tehnoloģijas,
kas spēj ieskatīties arī šajā pasaulē.
Ar zibkamerām mēs spējam paveikt pretējo.
Mēs spējam uzņemt attēlus
tūkstošiem reižu ātrāk,
nekā to spēj mūsu redze.
Un mēs varam ieraudzīt,
kā darbojas dabas ģenialitāte,
un varbūt pat imitēt to.
Kad garām palido spāre,
jūs varbūt neapjaušat,
ka tā ir dabas visprasmīgākais lidonis.
Tā spēj turēties uz vietas gaisā,
lidot atpakaļgaitā
un pat ar galvu uz leju.
Iezīmējot kukaiņa spārnu kustību,
mēs varam vizualizēt
to radītās gaisa plūsmas.
Neviens nevarēja atminēt noslēpumu,
bet zibkameras atklāj, ka spāre spēj
vienlaicīgi kustināt visus četrus spārnus
dažādos virzienos.
Un uzzinātais var pavērt ceļu
uz jauna veida lidrobotiem,
kas skatam varētu pavērt
svarīgas, bet grūti sasniedzamas vietās.
Mēs esam milži
un neapjaušam to,
kas mūsu acīm ir nesaskatāms.
Elektronu mikroskops
izšauj elektronus, kas rada attēlus,
kas spēj lietas palielināt
pat miljons reižu.
Šī ir tauriņa ola.
Un viscaur uz jūsu ķermeņa
dzīvo neredzamas būtnes,
ieskaitot ērces, kas visu dzīvi pavada
uz jūsu skropstām
un naktī rāpojot pa ādu.
Vai varat uzminēt, kas ir šis?
Haizivs āda.
Kāpura mute.
Augļu mušiņas acs.
Olas čaumala.
Blusa.
Gliemeža mēle.
Mēs domājam, ka pazīstam
lielāko daļu dzīvnieku pasaules,
bet ir, iespējams, miljoniem sīku sugu,
kas vēl nav atklātas.
Arī zirneklim ir lieli noslēpumi,
jo tā pavediens ir stiprāks
par tāda paša izmēra tēraudu,
bet pilnībā elastīgs.
Šis ceļojums mūs aizvedīs
līdz pat nanopasaulei.
Zīds ir 100 reižu plānāks
par cilvēka matu.
Uz tā ir baktērija,
un blakus tai, desmit reižu mazāks,
ir vīruss.
Tā iekšpusē, desmit reižu mazāki,
ir trīs DNS pavedieni.
Un, tuvojoties visjaudīgāko
mikroskopu iespēju robežām,
atsevišķi oglekļa atomi.
Ar jaudīga mikroskopa adatu
mēs tos varam pat pakustināt
un sākt radīt apbrīnojamas nanoierīces.
Kādudien tādas varētu sargāt mūs
no dažādām slimībām
un pie reizes tīrīt
aizsērējušas artērijas.
Sīkas, ķīmiskas nākotnes mašīnas
kādudien varbūt spēs labot DNS.
Mēs esam uz neparastu pārmaiņu sliekšņa,
kuras radījusi mūsu dziņa
atklāt dzīvības noslēpumus.
Zem nerimtīga kosmisko putekļu lietus
pasaule ir pilna ar putekšņiem,
mikrodimantiem un dārgakmeņiem
no citām planētām un pārnovu sprādzieniem.
Cilvēki dzīvo, neredzamā ieskauti.
Apziņa, ka mums visapkārt
ir tik daudz nesaredzamā,
uz visiem laikiem izmaina
mūsu pasaules izpratni,
un, skatot neredzamas pasaules,
mēs aptveram,
ka pastāvam dzīvā Visumā,
un šī jaunā perspektīva rada zinātkāri
un iedvesmo mūs izzināt
mūsu pašu mājvietu.
Kas zina, ko mēs vēl ieraudzīsim
un kādi jauni brīnumi mainīs mūsu dzīvi.
Būs jāpaskatās.
(Aplausi)
Paldies.
(Aplausi)