Nensija Spero 
Kļūšana par mākslinieci

Uzaugot kā māksliniece es jutos nolemta,

jo es zīmēju pāri savu mācību grāmatu malām

tā vietā, lai iesaistītos stundu darbā.

Mani nekad neinteresēja nodarboties ar ko citu..

..Man nepatika vidusskola,

man nepatika universitāte...

taču es biju SAJŪSMĀ par mākslas skolu.

Tad nu es arī nolēmu kļūt par mākslinieci,

vienkārši mēģināt.

Tomēr es biju nedaudz nobažījusies, ka esot māksliniecei

tas būtu.. vienīgais, ko es jutu, ka spēšu darīt, bija zīmēt un gleznot

un tas bija vienīgais, ar ko es vēlējos nodarboties,

un tomēr, kāda savāda iemesla dēļ man laikam šķita, ka sabiedrībai no manis nebūs nekādas jēgas.