Par kareivīgu ateismu

Ričards Dokinss mudina visus ateistus atklāti izteikt savu nostāju un cīnīties pret baznīcas iejaukšanos politikā un zinātnē. Kvēla, izklaidējoša un spēcīga runa.

Šī lieliskā mūzika, ievadmūzika --

"Ziloņu maršs" no Aīdas -- ir mūzika, ko esmu izvēlējies savām bērēm --

(Smiekli)

-- un jūs redzat kāpēc. Tā ir triumfāla.

Es nejutīšu -- es nevarēšu sajust neko, bet ja es varētu,

es justos triumfāli par to, ka vispār esmu dzīvojis,

un, ka esmu dzīvojis uz šīs lieliskās planētas,

un, ka man bijusi iespēja saprast

kaut ko par to, kāpēc es šeit atrodos, pirms pametu šo vietu.

Vai jūs saprotat manu savādo angļu akcentu?

Tāpat kā visus citus, mani aizrāva vakardienas dzīvnieku sesija.

Roberts Fulls un Franss Lantings un citi --

lietu skaistums, ko viņi demonstrēja.

Vienīgā nedaudz kaitinošā piezīme bija, kad Džefrijs Katzenbergs par mustangiem teica:

"viskrāšņākie Dieva radījumi uz šīs zemes."

Protams, mēs zinām, ka viņš nedomāja to burtiski,

bet šajā valstī šajā brīdī, tu nevari būt pilnīgi drošs.

(Smiekli)

Es esmu biologs un manas nozares centrālā teorēma: izcelšanās teorija,

Darvina evolūcijas teorija pēc dabiskās atlases.

Profesionāļu aprindās visur, tā protams ir vispārēji pieņemta.

Neprofesionāļu aprindās ārpus Amerikas, tā tiek lielā mērā ignorēta.

Bet neprofesionāļu aprindās Amerikā,

tā izraisa tik lielu naidīgumu --

(Smiekli)

-- ka, godīgi sakot, amerikāņu biologi atrodas kara stāvoklī.

Šis karš šobrīd ir tik satraucošs,

ar tiesu prāvām, kas tiek ierosinātas vienā štatā pēc otra,

ka es jūtu vajadzību teikt kaut ko šajā sakarā.

Ja jūs vēlaties zināt, kas man sakāms par pašu Darvinismu,

baidos, ka jums vajadzēs ieskatīties manās grāmatās,

kuras jūs neatradīsiet ārējajā grāmatu veikalā.

(Smiekli)

Mūsdienu tiesu prāvas

bieži tiek attiecināmas uz jaunu kreacionisma versiju,

sauktu par inteliģento dizainu jeb ID.

Neļaujiet sevi apmānīt. ID nav nekas jauns.

Tas ir tikai kreacionisms zem cita nosaukuma.

Pārkristīts -- es izvēlējos šo vārdu apzināti --

(Smiekli)

-- taktisku, politisku iemeslu dēļ.

Tā saukto ID teorētiķu argumenti

ir tie paši vecie argumenti, kas tikuši atspēkoti atkal un atkal,

no Darvina laikiem līdz mūsdienām.

Mums ir efektīvs evolūcijas lobijs,

kas koordinē cīņu zinātnes labā,

un es cenšos darīt visu, ko varu, lai viņiem palīdzētu,

tomēr viņiem nepatīk, kad cilvēki, kā es uzdrošinās pieminēt,

ka mēs esam ne tikai evolucionisti, bet arī ateisti.

Viņi mūs uzskata par gaisa jaucējiem, un jūs saprotat kāpēc.

Kreacionisti, kam trūkst jebkādu saprātīgu zinātnisku argumentu savā labā

atgriežas pie izplatītās fobijas pret ateismu.

Māciet saviem bērniem evolūciju bioloģijas stundās,

un viņi drīz nonāks pie narkotikām, zādzībām un agrīna seksa.

(Smiekli)

Patiesībā, protams, izglītoti teologi sākot jau ar Pāvestu

stingri atbalsta evolūciju.

Šī grāmata, Keneta Millera "Meklējot Darvina Dievu"

ir viens no visefektīvākajiem uzbrukumiem Inteliģentajam Dizainam,

ko es zinu, un tas ir vēl jo efektīvāks,

tāpēc, ka to sarakstījis zvērināts kristietis.

Cilvēki, kā Kenets Millers varētu tikt saukti par Dieva sūtītiem evolūcijas lobijiem --

(Smiekli)

-- tāpēc, ka viņi atspēko melus, ka evolucionisms ir

līdzvērtīgs ateismam.

Cilvēki, kā es, no otras puses, jauc gaisu.

Bet šeit es vēlos pateikt kaut ko jauku par kreacionistiem.

Tā nav lieta, ko es parasti daru, tāpēc klausieties uzmanīgi.

(Smiekli)

Es domāju, viņiem ir taisnība par vienu lietu.

Es domāju, viņiem ir taisnība, ka evolūcija

ir pamatā bīstama reliģijai.

Es jau teicu, ka daudzi atsevišķi evolucionisti, kā Pāvests,

ir arī reliģiozi, bet es domāju, viņi māna sevi.

Es ticu, ka patiesa Darvinisma izpratne

ir ārkārtīgi graujoša relioģiozai ticībai.

Tagad varētu izklausīties, ka es sludinu ateismu,

bet es vēlos jūs nomierināt, ka tas nav tas, ko darīšu.

Tik izglītotai publikai, kā tā -- kā šī --

tas varētu būt, kā sludināšana korim.

Nē, tas uz ko es vēlos jūs mudināt

(Smiekli)

tā vietā es vēlos jūs mudināt uz kareivīgu ateismu.

(Smiekli)

(Applausi)

Bet tas izklausās pārāk negatīvi.

Ja es vēlētos, ja es būtu persona, kas ieinteresēta saglabāt reliģisku ticību,

es ļoti baidītos no evolūcijas zinātnes spēka,

un no jebkuras zinātnes vispār, bet īpaši no evolūcijas,

kas varētu iedvesmot un apburt, tieši tāpēc, ka tā ir ateistiska.

Pašlaik sarežģīta problēma jebkurai bioloģiskā dizaina teorijai

ir izskaidrot dzīvo būtņu milzīgo statistisko neiespējamību.

Laba dizaina statistisku neiespējamību,

sarežģītība ir cits vārds šim terminam.

Standarta kreacionistu arguments - ir tikai viens tāds, viņi visi nonāk pie šī --

cēlies no statistiskās neiespējambības.

Dzīvās būtnes ir pārāk sarežģītas, lai tās būtu radušās nejaušības ceļā;

tāpēc ir jābūt to radītājam

Šis arguments, protams, pats sevi izslēdz.

Jebkuram radītājam, kurš spējīgs izveidot kaut ko patiešām sarežģītu,

pašam jābūt vēl sarežģītākam, un tas ir vēl pirms mēs runājam

par citām lietām, kas no viņa tiek gaidītas,

kā piedot grēkus, svētīt laulības, klausīties lūgšanās --

-- karā būt mūsu pusē --

(Smiekli)

-- nosodīt mūsu mīlas dzīvi un tā tālāk.

(Smiekli)

Sarežģītība ir problēma, kas jārisina katrai bioloģijas teorijai,

un to nevar atrisināt atrodot aģentu, kas ir vēl sarežģītāks,

tādējādi vēl vairāk padziļinot problēmu.

Darvinisma dabiskā izlase ir tik satriecoši eleganta

tāpēc, ka tā atrisina problēmu par sarežģītības izskaidrošanu

vienkāršības valodā.

Būtībā tā to paveic piedāvājot gludu pāreju

pakāpenisku attīstību soli pa solim.

Bet šeit es vienīgi vēlos norādīt,

ka Darvina teorijas elegance ir postoša reliģijai

tieši tāpēc, ka ir tik eleganta, tik vienkārša, tik spēcīga,

tik ekonomiski spēcīga.

Tai piemīt lieliska iekārtā tilta izteiksmīgā pieticība.

Dieva teorija nav tikai slikta teorija.

Izrādās, ka principā, tā nav pat spējīga paveikt paredzēto uzdevumu.

Tāpēc, atgriežoties pie taktikas un evolūcijas lobijiem,

es vēlos pierādīt, ka gaisa jaukšana var būt īstā lieta, ko darīt.

Mana pieeja uzbrūkot kreacionismam atšķiras no evolūcijas lobijiem.

Mana pieeja uzbrūkot kreacionismam ir uzbrukt reliģijai kopumā,

un šajā brīdī man jāatzīst ievērības cienīgais tabu

runāt sliktu par reliģiju,

un es to darīšu nelaiķa Duglasa Ādama vārdā,

dārga drauga, kurš, ja arī nekad neuzstājās TED,

noteikti bija aicināts to darīt.

(Ričards Sauls Vurmens: Viņš bija.)

Ričards Davkins: Viņš bija. Labi. Es domāju, ka viņam būtu bijis jābūt.

Viņš sāk šo runu, kas ierakstīta Kembridžā

īsi pirms viņa nāves.

Viņš sāk izskaidrojot kā darbojas zinātne, pārbaudot hipotēzes,

kas izstrādātas, lai būtu viegli atspēkojamas, un tad viņš turpina.

Es citēju, "Neizskatās, ka reliģija strādā šādā pašā veidā."

Tās pašā centrā atrodas noteiktas idejas, ko mēs saucam par svētām.

Tas nozīmē, ka šeit ir idejas vai uzskati,

par kuriem jums nav atļauts teikt neko sliktu.

Vienkārši nav atļauts. Kāpēc nav? Tāpēc, ka nav.

(Smiekli)

Kāpēc ir tā, ka ir pilnīgi normāli atbalstīt republikāņus vai demokrātus,

šo ekonomikas modeli, vai citu, Macintosh nevis Windows,

bet mums ir viedoklis par to, kā visums radies,

par to, kas radīja visumu -- nē, tas ir svēts.

Tā mēs esam pieraduši neizaicināt reliģiozas idejas

un ir ļoti interesanti cik lielu troksni Ričards saceļ,

kad viņš to dara." Viņš domāja mani, nevis to otru.

"Visi par to kļūst pilnīgi traki,

tāpēc jums nav atļauts runāt par šīm lietām, tomēr, kad jūs uz to paskataties racionāli

nav iemesla, kāpēc par šīm lietām nevarētu diskutēt

kā par jebko citu, izņemot to, ka mēs savstarpēji kaut kādā veidā par to esam vienojušies,

ka nevajadzētu", ar to beidzas Duglasa citāts.

Manā skatījumā ne tikai zinātne ir postoša reliģijai,

reliģija ir postoša zinātnei.

Tā māca cilvēkus samierināties ar ikdienišķo, pārdabiskiem skaidrojumiem

un padara tos aklus pret brīnišķīgajiem patiesajiem izskaidrojumiem, ko mēs varētu saskatīt.

Tā māca tos pieņemt autoritāti, atklāsmes un ticību

tā vietā, lai vienmēr prasītu pierādījumus.

Šeit ir Duglass Adamss, lieliska bilde no viņa grāmatas, "Pēdējā iespēja redzēt."

Un šeit ir tipisks zinātnisks žurnāls, Bioloģijas ceturkšņa apskats,

kuru es likšu kopā kā viesredaktors,

speciāls izdevums par jautājumu, "Vai asteroīds nogalināja dinozaurus?"

Un pirmais raksts ir standarta zinātnisks raksts,

kas iepazīstina ar pierādījumiem, "Irīdija slānis uz K-T robežas,

kālija-argona datēts krāteris Jukatanā,

norāda, ka asteroīds nogalināja dinozaurus."

Ļoti parasts zinātnisks raksts.

Tagad nākamais, "Karaliskās biedrības prezidentu

pagodinājusi spēcīga iekšēja pārliecība" -- (Smiekli) --

"... ka asteroīds nogalinājis dinozaurus."

(Smiekli)

"Profesoru Haksteinu piemeklējusi personiska atklāsme,

ka asteroīds nogalināja dinozaurus".

(Smiekli)

"Professors Hordlijs uzaudzināts

ar pilnīgu un neapstrīdamu ticību" --

(Smiekli)

"... ka asteroīds nogalināja dinozaurus."

"Profesors Hokings izsludinājis oficiālu dogmu,

kas saista visus uzticīgos hokingsiāņus,

ka asteroīds nogalināja dinozaurus".

(Smiekli)

Tas protams ir neiedomājami.

Bet pieņemsim --

(Aplausi)

-- 1987. gadā reportieris jautāja Džordžam Bušam vecākajam,

par vai viņš atzīst, vienādu pavalstniecību un patriotismu

amerikāņiem, kas ir ateisti.

Buša kunga atbilde ir kļuvusi bēdīgi slavena.

"Nē, es nezinu vai ateisti varētu tikt uzskatīti par pilsoņiem,

vai par patriotiem.

Šī ir Dieva nācija."

Buša fanātisms nebija atsevišķa kļūda,

izmesta brīža karstumā, un pēc tam atsaukta.

Viņš pie tās turējās pat pēc atkārtotiem aicinājumiem pēc paskaidrojuma vai atsaukuma.

Viņš tā patiešām domāja.

Vēl vairāk, viņš zināja, ka tas neapdraudēs viņa ievēlēšanu, tieši pretēji.

Demokrāti tāpat kā republikāņi izrādīja savu reliģiozitāti,

ja gribēja tikt ievēlēti. Abas partijas piesauca viena Dieva nāciju.

Ko Tomass Džefersons būtu teicis?

Starp citu, es parasti neesmu ļoti lepns par to, ka esmu brits,

bet nav iespējams nesalīdzināt.

(Aplausi)

Praksē, kas ir ateists?

Ateists ir kāds, kurš par Jahvi domā to pašu,

ko jebkurš kārtīgs kristietis domā par Toru vai Bālu vai zelta teļu.

Kā teikts iepriekš, mēs visi esam ateisti attiecībā uz vairumu dievu,

kam cilvēce jebkad ir ticējusi. Daži no mums tikai iet vienu dievu tālāk.

(Smiekli)

(Aplausi)

Un lai kā mēs definējam ateismu, tas noteikti ir viens no akadēmiskiem uzskatiem,

ko personai ir atļauts paturēt bez zākāšanas

par nepatriotisku, neievēlamu nepilsoni.

Tomēr tas ir nenoliedzams fakts, ka būt ateistam

ir līdzvērtīgi kā stādīt sevi priekšā, kā Hitlera kungu vai Belcebula kundzi.

Un tas viss ceļas no uzskata, ka ateisti

ir kāda dīvaina, ekscentriska minoritāte.

Natālija Anžē uzrakstīja diezgan skumju rakstu "New Yorker",

par to cik vientuļa viņa jutās kā ateiste.

Viņa nepārprotami jūtas kā aplenkta minoritāte,

bet patiesībā, cik daudz amerikāņu ir ateisti?

Pēdējās aptaujas ir pārsteidzoši iedrošinošas.

Kristietība protams sastāda lauvas tiesu

populācijas ar gandrīz 160 miljoniem.

Bet, kā jūs domājat, kas bija otra lielākā grupa,

pārliecinoši pārspējot ebrejus ar 2,8 miljoniem, musulmaņus ap 1,1 miljonu,

un hinduistus, budistus un visas pārējās reliģijas kopā?

Nākošā lielākā grupa ar gandrīz 30 miljoniem,

sevi apraksta kā nereliģiozus vai sekluārus.

Nav iespējams nebrīnīties, kāpēc balsis medījošie politiķi

izrāda tādu bijību, piemēram ebreju lobijiem.

Izraēlas valsts ir pateicību parādā par tās pastāvēšanu

amerikāņu ebreju balsīm, kamēr tajā pašā laikā

nereliģiskie tiek nosūtīti politiskā aizmirstībā.

Šīs sekulāro nereliģisko cilvēku balsis, pienācīgi mobilizētas,

ir deviņas reizes vairāk nekā ebreju balsis.

Kāpēc gan tik nozīmīga minoritāte

necenšas apvienoties politiskā spēkā?

Labi, tik daudz par kvantitāti. Kā ar kvalitāti?

Vai pastāv kāda saistība, pozitīva vai negatīva,

starp inteliģenci un noslieci uz reliģiozitāti?

(Smiekli)

Aptauja, ko es citēju, ARIS aptauja,

savos datos neizdalīja sociālās klases vai izglītības līmeņus,

IQ vai jebko citu.

Bet nesens Paula G. Bella raksts Mensa žurnālā

dod dažus mājienus.

Mensa, kā jūs zināt, ir starptautiska organizācija

cilvēkiem ar ļoti augstu IQ.

Un no literatūras analīzes,

Bells noslēdz, ka, es citēju, "No 43 pētījumiem, kas veikti kopš 1927. gada,

par saistību starp reliģiozu ticību un inteliģences vai izglītības līmeni,

visi, izņemot četrus atklāja apgrieztu saistību.

Tas nozīmē, jo augstāks ir kāda inteliģences vai izglītības līmenis,

jo mazāka iespēja, ka šī persona būs reliģioza."

Labi, es neesmu redzējis visus 42 oriģinālos pētījumus un es nevaru komentēt par to analīzi,

bet es vēlētos redzēt vairāk pētījumus šajā jomā.

Un es zinu, ka šeit ir, ja es varētu to iestarpināt,

šajā auditorijā ir cilvēki,

kas viegli varētu finansēt apjomīgu aptaujas pētījumu, lai noskaidrotu šo jautājumu,

un es to ierosinu darīt -- no visas sirds.

Bet ļaujiet man parādīt jums dažus datus,

kas pienācīgi publicēti un analizēti

par kādu īpašu grupu, proti, vadošajiem zinātniekiem.

1998. gadā Larsons un Vitems

aptaujāja Amerikas zinātnieku krējumu,

tos, kas bija ievēlēti Nacionālajā Zinātnes akadēmijā.

Un starp šo izvēlēto grupu,

ticība Dievam nokrita līdz graujošiem 7%.

Apmēram 20% ir agnsotiķi un pārējos var saukt par ateistiem.

Līdzīgi skaitļi tika iegūti par ticību personas nemirstībai.

Starp bioloģijas zinātniekiem šie skaitļi bija pat zemāki,

tikai 5,5% tic Dievam. Fizikas zinātniekiem tie ir 7,5%.

Es neesmu redzējis līdzīgus skaitļus par elitārajiem zinātniekiem

citās nozarēs, piemēram vēsturē vai filozofijā,

bet es būtu pārsteigts, ja tie īpaši atšķirtos.

Tātad mēs esam nonākuši patiesi apbrīnojamā situācijā,

groteskā neatbilstībā starp Amerikas inteliģenci

un Amerikas elektorātu.

Filozofisks viedoklis par Visuma dabu,

kas pieder plašam Amerikas vadošo zinātnieku vairākumam

un iespējams inteliģences vairākumam kopumā,

ir tik pretīgs Amerikāņu elektorātam,

ka neviens tautas vēlēšanu kandidāts neuzdrošinās to izteikt publiski.

Ja man ir taisnība, tas nozīmē, ka augstākā institūcija

pasaules spēcīgākajā valstī,

ir slēgta tiem cilvēkiem, kas ir vislabāk kvalificēti to vadīt, inteliģencei,

ja vien viņi nav gatavi melot par saviem uzskatiem.

Atklāti runājot, amerikāņu politiskās iespējas

ir pilnībā slēgtas tiem,

kas ir vienlaicīgi inteliģenti un godīgi.

(Aplausi)

Es neesmu šīs valsts pilsonis, tāpēc ceru, ka tas netiks uztverts kā nepiedienīgums,

ja ierosināšu, ka kaut kas jādara.

(Smiekli)

Un es jau devu mājienu, kas tas kaut kas varētu būt.

No tā, ko esmu redzējis TED, domāju, šī varētu būt ideāla vieta, kur to ierosināt.

Atkal, baidos, ka tas maksās naudu.

Mums vajadzīga saprāta atmodināšana,

klajā nākšanas kampaņa amerikāņu ateistiem.

(Smiekli)

Tā varētu būt līdzīga kampaņai, ko dažus gadus atpakaļ

organizēja homoseksuāļi,

kaut arī Dieva dēļ neļausim pazemoties līdz publiskai cilvēku

iznākšanai pret viņu pašu gribu.

Vairumā gadījumu, cilvēki, kas publiski atzītu sevi,

palīdzēs iznīcināt mītu, ka ar ateistiem kaut kas nav kārtībā.

Pretēji,

viņi parādītu, ka ateisti bieži ir tādi cilvēki,

kas varētu būt labi paraugi jūsu bērniem.

Tādi cilvēki, ko reklāmas aģents varētu izmantot, lai ieteiktu produktu.

Tādi cilvēki, kas sēž šajā zālē.

Tas varētu radīt sniega bumbas efektu, pozitīvu reakciju,

tātad, jo vairāk vārdi mums ir, jo vairāk mēs varam iegūt.

Tas varētu būt nelinearitātes, sliekšņa efekts.

Iegūstot kritisko masu,

seko straujš pieaugums.

Un atkal, mums vajadzēs naudu.

Es pieņemu, ka vārds "ateists" pats par sevi

satur vai joprojām saglabājas par klupšanas akmeni

daudz lielākā mērā, nekā tas īstenībā nozīmē, un klupšanas akmens cilvēkiem,

kas citādi būtu laimīgi atklāt sevi.

Tātad, kādi vēl vārdi varētu tikt izmantoti, lai nogludinātu ceļu,

ieeļotu riteņus, piemestu cukuru zālēm? Darvins pats vēlējās saukties par agnostiķi --

un ne tikai aiz uzticības savam draugam Hakslijam, kas radīja jēdzienu.

Darvins teica, "Es nekad neesmu bijis ateists

tādā nozīmē, ka noliedzu Dieva esamību.

Es domāju, ka būtībā agnostiķis

būtu piemērotāks apraksts manam prāta stāvoklim."

Viņš pat kļuva neraksturīgi saīdzis par Edvardu Eivelingu.

Eivelings bija karojošs ateists,

kam neizdevās piespiest Darvinu

pieņemt savu grāmatu kā veltījumu ateismam --

nejauši dodot iemeslu fascinējošam mītam,

ka Karls Markss centās veltīt "Das Kapital" Darvinam,

kas nav taisnība. Patiesībā tas bija Edvards Eivelings.

Notika tas, ka Eivelinga mīļākā bija Marksa meita,

un kad abi, Darvins un Markss bija miruši,

Marksa dokumenti tika sajaukti ar Eivelinga dokumentiem

un vēstule no Darvina, kurā rakstīts, "Mans dārgais kungs, ļoti pateicos,

bet es nevēlos, lai Jūs man veltāt savu grāmatu",

tika kļūdaini uzskatīta par adresētu Marksam,

un tas deva pamatu visam mītam, kuru jūs iespējams jau esat dzirdējuši.

Tas ir viens no urbānajiem mītiem,

ka Markss centās Kapitālu veltīt Darvinam.

Lai nu kā, tas bija Eivelings, un kad viņi satikās, Darvins izaicināja Eivelingu,

"Kāpēc jūs sevi saucat par ateistiem?"

"Agnostiķis," atcirta Eivelings, "ir vienkārši ateists, kas vēlas būt cienījams,

un ateists ir tikai agnostiķis, kas vēlas būt agresīvs".

Darvins iebilda, "Bet kāpēc tev jābūt tik agresīvam?"

Darvins uzskatīja, ka ateisms varētu būt labs inteliģencei,

bet parastie cilvēki vēl nav, citēju, "tam nobrieduši".

Kas, protams, ir mūsu veco draugu, "nejauciet gaisu" arguments.

Nav liecību vai Eivelings ieteica Darvinam nolaisties no saviem augstumiem.

(Smiekli)

Bet jebkurā gadījumā tas bija vairāk kā pirms 100 gadiem.

Varētu domāt, ka mēs kopš tā laika esam pieauguši.

Un tad, draugs, inteliģents izbijis ebrejs,

kas nejauši novēroja sabatu

kulturālās solidaritātes vārdā

apraksta sevi kā "zobu fejas agnostiķi."

Viņš nesauc sevi par ateistu,

jo principā nav iespējams pierādīt pretējo,

bet agnostisms varētu likt domāt, ka Dieva esamībai

tāpēc ir tikpat vienlīdzīga iespējamība kā tā neesamībai.

Tā mans draugs ir stingri agnostisks par zobu feju,

bet tā nav īpaši iespējama, vai ne? Kā Dievs.

Tādējādi frāze, "zobu fejas agnostiķis,"

bet Bertrands Rasels runāja par to pašu,

lietojot hipotētisku tējkannu Marsa orbītā.

Tev ir jābūt strikti agnostiskam

par to vai Marsa orbītā ir tējkanna,

bet tas nenozīmē, ka tu pret tās esamības iespējamību attiecies

tāpat kā par tās neesamību.

Bet lietu saraksts, par kurām mums būtu jābūt strikti agnostiskiem,

neapstājas pie zobu fejām un tējkannām. Tas ir bezgalīgs.

Ja jūs vēlaties ticēt kādam no tiem,

vienradžiem vai zobu fejām, vai tējkannām, vai Jahvei,

tā ir jūsu atbildība kāpēc.

Pārējiem nav jāatbild, kāpēc nē.

Mēs, kas esam ateisti, esam arī a-fejisti un a-tējkannisti.

(Smiekli)

Bet mēs neuzskatām par vajadzīgu to teikt,

un tāpēc mans draugs lieto zobu fejas agnostiķi,

kā simbolu par to, kā vairums cilvēku sauktu ateistus.

Tomēr, ja mēs vēlamies lai patiesi ateisti iznāk sabiedrībā,

mums vajadzētu atrast kaut ko labāku

pie kā pieturēties, kā zobu fejas vai tējkannas agnostiķis.

Tātad, kā ar humānistu?

Tam ir priekšrocība ar vispasaules tīklu un labi organizētām asociācijām

un žurnāliem un lietām, kas jau ir vietā.

Mana lielākā problēma ar to ir tā acīmredzamais antropocentrisms.

Viena no lietām, ko esam mācījušies no Darvina,

ir, ka cilvēka suga ir tikai viena

starp miljoniem radniecīgu, dažām tuvām, dažām attālām.

Un ir arī citas iespējas, kā naturālists.

Bet arī tai ir problēmas ar neskaidrību,

jo Darvins varētu domāt, ka naturālists,

nozīmē kaut ko, kas ir pretējs supernaturālistam.

Un dažreiz tas tiek lietots.

Darvins būtu apjucis par citu naturālista definīciju,

un es domāju, varētu būt arī citi,

kas to jauktu ar nūdismu.

(Smiekli)

Tie varētu būt cilvēki, kas pieder britu linčotāju pūlim,

kas pagājušajā gadā uzbruka pediatram sajaucot to ar pedofīlu.

(Smiekli)

Es domāju, ka labākā pieejamā alternatīva ateistiem ir vienkārši neteisti.

Tai trūkst spēcīgās blakusnozīmes, ka Dieva noteikti nav,

un tādā veidā tā varētu viegli sevī ietvert tējkannu vai zobu feju agnostiķus.

Tā ir pilnīgi savienojama ar fiziķu Dievu.

Kad cilvēki kā -- kad ateisti

kā Stīvens Hokings un Alberts Einšetins lieto vārdu "Dievs,"

viņi protams to lieto kā metaforu īsuma labad

tai dziļajai un mistikas pilnajai fizikas daļai, ko mēs vēl nesaprotam.

Neteisti būs tas pats, bet atšķirībā no ateistiem,

tam nepiemīt šīs fobiskās, histēriskās atbildes reakcijas.

Bet es patiesībā domāju, ka alternatīva

ir aptvert dzēlīgo ateisma vārdu pašu par sevi,

tieši tāpēc, ka tas ir tabu vārds,

kas nes histēriskas fobijas šausmas.

Kritisko masu būs grūtāk savākt ar vārdu ateists,

kā ar vārdu neteists,

vai kādu citu nekonfrontējošu vārdu.

Bet, ja mēs to panākam ar to pašu šausmu vārdu, ateists,

politiskā ietekme būtu pat lielāka.

Tagad, es saku, ka ja es būtu reliģiozs, es būtu ļoti nobijies no evolūcijas. Es ietu tālāk.

es baidītos, ka zinātne kopumā tiktu pilnībā saprasta.

Un tas ir tāpēc, ka zinātniskais pasaules uzskats

ir daudz aizraujošāks, daudz dzejiskāks,

daudz piepildošāks ar tīru brīnumu, kā jebkas

reliģisku iedomu nabadzības ierobežotajos ieročos.

Kā Karls Segans, cits nesen miris varonis to formulēja,

"Kā tas var būt, ka gandrīz neviena no galvenajām reliģijām lūkojoties uz zinātni

nav secinājusi, "Tas ir labāk nekā mēs domājām!"

Visums ir daudz lielāks, kā mūsu pravieši teica,

diženāks, izsmalcinātāks, elegantāks?" Tā vietā viņi saka, "Nē, nē, nē!

Mans dievs ir mazs dievs un es vēlos, lai viņš tāds paliek."

Reliģija, veca vai jauna,

kas uzsvērtu Visuma lieliskumu

kā to atklājusi mūsdienu zinātne

varētu piesaistīt godbijības un apbrīnas rezerves,

kas gandrīz nav iekļautas konvencionālajās ticībās."

Šī ir elitāra publika.

un tāpēc es sagaidu, ka apmēram 10% no jums būs reliģiozi.

Daudzi no jums iespējams piekrīt mūsu politiskās kultūras uzskatam, ka mums vajadzētu respektēt reliģiju,

bet es arī uzskatu, ka liels skaits no tiem

slepeni nicina reliģiju tāpat, kā es to daru.

(Smiekli)

Ja jūs esat viens no tiem, un, protams, daudzi no jums varētu nebūt,

bet, ja jūs esat viens no tiem, es lūdzu izbeigt būt laipnam,

nākt atklātībā un tā arī teikt, un ja jūs gadījumā esat bagāts,

padomājiet, kā jūs varētu kaut ko mainīt.

Reliģijas lobiju šajā valstī

labi finansē fondi, nemaz neskatoties uz visām nodokļu priekšrocībām,

no fondiem, kā Templetona fonds un Atklājumu institūts.

Mums vajadzīgs anti-Templetons, lai virzītos uz priekšu.

Ja manas grāmatas pirktu tik labi, kā Stīvena Hokinga grāmatas,

nevis kā tikai Ričarda Davkinsa grāmatas, es pats to darītu.

Cilvēki vienmēr jautā, "Kā 11. septembris tevi izmainīja?"

Nu, šādi tas mani izmainīja.

Beigsim visi būt tik nolādēti godbijīgi.

Liels paldies!

(Aplausi)