0:00:00.000,0:00:02.000
Tātad, es sākšu ar šo:

0:00:02.000,0:00:04.000
pirms pāris gadiem man piezvanīja pasākumu plānotāja,

0:00:04.000,0:00:06.000
jo es grasījos uzstāties runu pasākumā.

0:00:06.000,0:00:08.000
Tā viņa piezvanīja un teica:

0:00:08.000,0:00:10.000
"Es tiešām mokos ar to,

0:00:10.000,0:00:12.000
ko rakstīt par tevi uz skrejlapiņas."

0:00:12.000,0:00:14.000
Es nodomāju: "Nu, kas tieši nomoka?"

0:00:14.000,0:00:16.000
Viņa teica: "Nu, es redzēju tevi runājam,

0:00:16.000,0:00:19.000
un es nodomāju, ka saukšu tevi par pētnieci,

0:00:19.000,0:00:21.000
bet es baidos par to, ja es tevi saukšu par pētnieci, tad neviens neatnāks,

0:00:21.000,0:00:23.000
jo viņi nodomās, ka tu esi garlaicīga un nenozīmīga."

0:00:23.000,0:00:25.000
(Smiekli)

0:00:25.000,0:00:27.000
Labi.

0:00:27.000,0:00:29.000
Viņa teica: "Bet, tas, kas man patika tavā runā,

0:00:29.000,0:00:31.000
ir tas, ka tu esi stāstniece.

0:00:31.000,0:00:34.000
Tāpēc es domāju, ka vienkārši nosaukšu tevi par stāstnieci."

0:00:34.000,0:00:37.000
Un protams, ka mana akadēmiskā, nedrošā daļa

0:00:37.000,0:00:39.000
iesaucās: "Kā tu mani sauksi?"

0:00:39.000,0:00:42.000
Un viņa teica: "Es tevi saukšu par stāstnieci."

0:00:42.000,0:00:45.000
un es nodomāju: "Kāpēc ne par burvju laumiņu?"

0:00:45.000,0:00:48.000
(Smiekli)

0:00:48.000,0:00:51.000
Es teicu: "Ļauj man mirkli padomāt par to."

0:00:51.000,0:00:54.000
Es centos saņemties drosmi.

0:00:54.000,0:00:57.000
Un es nodomāju - es esmu stāstniece.

0:00:57.000,0:00:59.000
Es esmu kvalitatīvu datu pētniece.

0:00:59.000,0:01:01.000
Es ievācu stāstus; tas ir tas, ko es daru.

0:01:01.000,0:01:04.000
Un varbūt stāsti ir tikai dati ar dvēseli.

0:01:04.000,0:01:06.000
Un varbūt es esmu tikai stāstniece.

0:01:06.000,0:01:08.000
Un tad es teicu: "Zini ko?

0:01:08.000,0:01:11.000
Varbūt vienkārši saki, ka es esmu pētniece-stāstniece."

0:01:11.000,0:01:14.000
Un viņa sāka smieties: "Nav tāda jēdziena."

0:01:14.000,0:01:16.000
(Smiekli)

0:01:16.000,0:01:18.000
Tātad, es esmu pētniece-stāstniece,

0:01:18.000,0:01:20.000
un es ar jums grasos šodien runāt --

0:01:20.000,0:01:22.000
mēs runājam par uztveres paplašināšanu --

0:01:22.000,0:01:24.000
un tāpēc es vēlos ar jums parunāt un pastāstīt dažus stāstus

0:01:24.000,0:01:27.000
par daļu no mana pētījuma,

0:01:27.000,0:01:30.000
kas pamatīgi paplašināja manu uztveri

0:01:30.000,0:01:33.000
un tiešām reāli manīja veidu, kā es dzīvoju un mīlu,

0:01:33.000,0:01:35.000
strādāju, un audzinu bērnus.

0:01:35.000,0:01:37.000
Un šādi sākas mans stāsts.

0:01:37.000,0:01:40.000
Kad es biju jauna pētniece, doktorantūras studente,

0:01:40.000,0:01:42.000
manā pirmajā gadā man bija zinātnisko pētījumu profesors,

0:01:42.000,0:01:44.000
kurš mums teica:

0:01:44.000,0:01:46.000
"Lieta tāda,

0:01:46.000,0:01:49.000
ja jūs kaut ko nevarat izmērīt, tātad tas nepastāv."

0:01:49.000,0:01:52.000
Un es domāju, ka viņš vienkārši jokojās ar mani.

0:01:52.000,0:01:55.000
Es jautāju: "Tiešām?" un viņš atbildēja: "Neapšaubāmi."

0:01:55.000,0:01:57.000
Un jums ir jāsaprot,

0:01:57.000,0:01:59.000
ka man ir bakalaura grāds sociālajā darbā, maģistra grāds sociālajā darbā,

0:01:59.000,0:02:01.000
un es grasījos iegūt doktora grādu sociālajā darbā,

0:02:01.000,0:02:03.000
tātad visas manas akadēmiskās karjeras laikā

0:02:03.000,0:02:05.000
man apkārt bija cilvēki

0:02:05.000,0:02:07.000
kuri zināmā mērā ticēja,

0:02:07.000,0:02:10.000
ka dzīve ir nekārtīga - mīli to.

0:02:10.000,0:02:12.000
Bet es vairāk uzskatīju tā - ja dzīve ir nekārtīga,

0:02:12.000,0:02:15.000
tad satīri to, sakārto to

0:02:15.000,0:02:17.000
un ievieto to pusdienu kārbiņā.

0:02:17.000,0:02:19.000
(Smiekli)

0:02:19.000,0:02:22.000
Un, domājot, ka esmu atradusi savu ceļu,

0:02:22.000,0:02:25.000
atradusi karjeru, kas aizrauj mani --

0:02:25.000,0:02:28.000
patiešām, viens no lielajiem uzskatiem sociālajā darbā

0:02:28.000,0:02:31.000
ir - pieņem darbā esošo diskomfortu.

0:02:31.000,0:02:34.000
Bet es uzskatīju - izsit diskomfortu ārā no galvas

0:02:34.000,0:02:36.000
un aizbīdi prom, un saņem izcilus vērtējumus.

0:02:36.000,0:02:39.000
Tā bija mana mantra.

0:02:39.000,0:02:41.000
Un tā es biju ļoti satraukta par to.

0:02:41.000,0:02:44.000
Un tāpēc es domāju, jūs zināt ko, šī ir mana karjera,

0:02:44.000,0:02:47.000
jo es esmu ieinteresēta dažās nekārtīgās tēmās.

0:02:47.000,0:02:49.000
Bet es gribu spējīga tās padarīt kārtīgas.

0:02:49.000,0:02:51.000
Es gribu tās saprast.

0:02:51.000,0:02:53.000
Es gribu uzlauzt šīs lietas,

0:02:53.000,0:02:55.000
kuras, es zinu, ka ir svarīgas,

0:02:55.000,0:02:57.000
un padarīt ieejas kodu redzamu visiem.

0:02:57.000,0:03:00.000
Tātad, es sāku ar saistībām.

0:03:00.000,0:03:03.000
Tāpēc, ka pēc 10 gadus sociālā darbinieka pieredzes,

0:03:03.000,0:03:05.000
tu saproti to,

0:03:05.000,0:03:08.000
ka saistības ir tas, kādēļ mēs te esam.

0:03:08.000,0:03:11.000
Tas, ir tas, kas dod jēgu un nozīmi mūsu dzīvēm.

0:03:11.000,0:03:13.000
Lūk par ko ir runa.

0:03:13.000,0:03:15.000
Nav svarīgi, vai jūs runājat ar cilvēkiem,

0:03:15.000,0:03:18.000
kuri strādā sociālā taisnīguma, garīgās veselības, vardarbības vai sociālās nolaidības jomā,

0:03:18.000,0:03:20.000
tas, ko mēs zinām, ir tas, ka saistības,

0:03:20.000,0:03:23.000
spēja justies savienotam, ir --

0:03:23.000,0:03:26.000
kā neirobioloģiski esam savienoti --

0:03:26.000,0:03:28.000
tas iemesls, kāpēc mēs esam šeit.

0:03:28.000,0:03:31.000
Tāpēc es nodomāju, zināt ko, es sākšu ar saistībām.

0:03:31.000,0:03:34.000
Jūs jau zināt situāciju,

0:03:34.000,0:03:36.000
kad jūs saņemat vērtējumu no jūsu priekšnieka,

0:03:36.000,0:03:39.000
un viņa pateiks jums 37 lietas, kuras jūs veicat patiešām lieliski,

0:03:39.000,0:03:41.000
un vienu lietu -- kurā ir "iespējama izaugsme"?

0:03:41.000,0:03:43.000
(Smiekli)

0:03:43.000,0:03:46.000
Un viss, par ko jūs varat domāt, ir tā viena lieta, kurā nepieciešama izaugsme, vai ne?

0:03:47.000,0:03:50.000
Lūk, acīmredzot, šis bija veids, kā virzījās arī mans darbs,

0:03:50.000,0:03:53.000
jo, kad jūs jautājat cilvēkiem par mīlestību,

0:03:53.000,0:03:55.000
viņi stāsta jums par salauztu sirdi.

0:03:55.000,0:03:57.000
Kad jūs jautājat cilvēkiem par piederību,

0:03:57.000,0:04:00.000
viņi jums pastāstīs par viņu vismokošāko pieredzi,

0:04:00.000,0:04:02.000
kad viņi ir bijuši izstumti.

0:04:02.000,0:04:04.000
Un, kad jūs jautājat cilvēkiem par saistīšanos,

0:04:04.000,0:04:07.000
viņu stāstītie stāsti bija par atšķirtību.

0:04:07.000,0:04:10.000
tādā veidā, ļoti ātri -- tiešām, apmēram sešas nedēļas veicot šo pētījumu --

0:04:10.000,0:04:13.000
es uzdūros šai vārdā nenosauktajai lietai,

0:04:13.000,0:04:16.000
kas pilnībā apslēpa saistības

0:04:16.000,0:04:19.000
tādā veidā, kuru es nesapratu un nekad nebiju redzējusi.

0:04:19.000,0:04:21.000
Un tā es atkāpos no šī pētījuma

0:04:21.000,0:04:24.000
un nodomāju, ka man ir jānoskaidro, kas tas īsti ir.

0:04:24.000,0:04:27.000
Un izrādījās, ka tas ir kauns.

0:04:27.000,0:04:29.000
Un kaunu ir patiešām viegli saprast

0:04:29.000,0:04:31.000
kā bailes no atšķirtības.

0:04:31.000,0:04:33.000
Vai manī ir kaut kas tāds,

0:04:33.000,0:04:36.000
kas, ja citi cilvēki to zinātu vai redzētu,

0:04:36.000,0:04:39.000
padarītu mani saskarsmes necienīgu.

0:04:39.000,0:04:41.000
Vienu es jums varu pateikt:

0:04:41.000,0:04:43.000
tā ir universāla sajūta, mums visiem ir tā.

0:04:43.000,0:04:45.000
Vienīgie cilvēki, kuri nepiedzīvo kaunu,

0:04:45.000,0:04:47.000
ir tie, kuri nespēj just cilvēcīgu līdzjūtību vai saistīties ar citiem.

0:04:47.000,0:04:49.000
Neviens nevēlas runāt par to,

0:04:49.000,0:04:52.000
un jo mazāk tu par to runā, jo vairāk tev tas piemīt.

0:04:54.000,0:04:56.000
Kas ir šī kauna pamatā,

0:04:56.000,0:04:58.000
šajā "Es neesmu pietiekami labs," --

0:04:58.000,0:05:00.000
šī sajūta, ko mēs visi zinām:

0:05:00.000,0:05:02.000
"Es neesmu pietiekami [tukšums]. Es neesmu pietiekami tievs,

0:05:02.000,0:05:04.000
pietiekami bagāts, pietiekami skaists, pietiekami gudrs,

0:05:04.000,0:05:06.000
pietiekami paaugstināts."

0:05:06.000,0:05:08.000
Tas, kas šim visam bija pamatā,

0:05:08.000,0:05:11.000
bija nepanesama ievainojamība,

0:05:11.000,0:05:13.000
šī ideja par to, ka,

0:05:13.000,0:05:15.000
lai rastos savienība,

0:05:15.000,0:05:18.000
mums ir jāļauj sev kļūt pamanāmiem,

0:05:18.000,0:05:20.000
patiešām pamanāmiem.

0:05:20.000,0:05:23.000
Un jūs zināt, ko es jūtu pret ievainojamību. Es ienīstu ievainojamību.

0:05:23.000,0:05:25.000
Un tāpēc es nodomāju, šī ir mana iespēja

0:05:25.000,0:05:28.000
pārspēt to ar manu mērauklu.

0:05:28.000,0:05:31.000
Es iedziļināšos, es izprastīšu šo visu,

0:05:31.000,0:05:34.000
es tam veltīšu gadu, es gatavojos pilnībā dekonstruēt kaunu,

0:05:34.000,0:05:36.000
es sapratīšu kā darbojas ievainojamība,

0:05:36.000,0:05:39.000
un es pārspēšu to gudrībā.

0:05:39.000,0:05:42.000
Un tā, es biju gatava, un es biju patiešām iedvesmota.

0:05:44.000,0:05:46.000
Kā jūs nojaušat, tas neizvērtīsies labi.

0:05:46.000,0:05:49.000
(Smiekli)

0:05:49.000,0:05:51.000
Jūs jau zināt.

0:05:51.000,0:05:53.000
Tātad, es varētu jums pastāstīt daudz ko par kaunu,

0:05:53.000,0:05:55.000
bet man būtu jāaizņem visu pārējo runātāju laiks.

0:05:55.000,0:05:58.000
Bet, es jums varu pastāstīt to, uz ko tas reducējas --

0:05:58.000,0:06:01.000
un tā var būt viena no vissvarīgākajām lietām, ko es vispār esmu iemācījusies

0:06:01.000,0:06:04.000
desmit gadu laikā, veicot šo izpēti.

0:06:04.000,0:06:06.000
Mans viens gads

0:06:06.000,0:06:08.000
izvērtās sešos gados,

0:06:08.000,0:06:10.000
tūkstošos stāstu,

0:06:10.000,0:06:13.000
simtos ilgu interviju, fokusa grupās.

0:06:13.000,0:06:15.000
Vienā brīdī cilvēki sūtīja man žurnālu lappuses

0:06:15.000,0:06:18.000
un sūtīja man savus stāstus --

0:06:18.000,0:06:21.000
tūkstošiem datu vienību sešu gadu periodā.

0:06:21.000,0:06:23.000
Un es it kā to sāku pārvaldīt.

0:06:23.000,0:06:25.000
Es it kā sapratu, kas īsti ir kauns,

0:06:25.000,0:06:27.000
kā tas darbojas.

0:06:27.000,0:06:29.000
Es uzrakstīju grāmatu,

0:06:29.000,0:06:31.000
Es publicēju teoriju,

0:06:31.000,0:06:34.000
bet kaut kas nebija kārtībā --

0:06:34.000,0:06:36.000
un tas bija tas, ka,

0:06:36.000,0:06:38.000
ja es paņemtu intervētos cilvēku

0:06:38.000,0:06:41.000
un aptuveni sadalītu tos cilvēkos,

0:06:41.000,0:06:44.000
kuriem tiešām piemīt savas vērtības sajūta --

0:06:44.000,0:06:46.000
lūk, līdz kam šis viss tiek reducēts:

0:06:46.000,0:06:48.000
vērtības sajūtai --

0:06:48.000,0:06:51.000
viņiem ir spēcīga mīlestības un piederības sajūta --

0:06:51.000,0:06:53.000
un ir cilvēki, kas cīnās par to,

0:06:53.000,0:06:55.000
un cilvēki, kuri vienmēr ir neziņā par to, vai viņi ir pietiekami labi.

0:06:55.000,0:06:57.000
Bija tikai viens mainīgais,

0:06:57.000,0:06:59.000
kas atdalīja cilvēkus, kuriem ir

0:06:59.000,0:07:01.000
spēcīga mīlestības un piederības sajūta

0:07:01.000,0:07:03.000
no cilvēkiem, kuri tiešām cīnās par to.

0:07:03.000,0:07:05.000
Un tas bija, cilvēki, kuriem ir

0:07:05.000,0:07:07.000
spēcīga mīlestības un piederības sajūta,

0:07:07.000,0:07:10.000
tic, ka viņi ir mīlestības un piederības cienīgi.

0:07:10.000,0:07:12.000
Tas arī viss.

0:07:12.000,0:07:14.000
Viņi tic, ka viņi ir tā cienīgi.

0:07:15.000,0:07:18.000
Un man grūtākais bija,

0:07:18.000,0:07:21.000
viena lieta, kas attur mūs no saskarsmes,

0:07:21.000,0:07:24.000
ir mūsu bailes, ka mēs neesam šīs saskarsmes vērti,

0:07:24.000,0:07:26.000
tas bija kas tāds, kur es jutu, ka personīgi un profesionāli

0:07:26.000,0:07:29.000
man tas ir jāsaprot labāk.

0:07:29.000,0:07:32.000
Un tas ko es darīju,

0:07:32.000,0:07:34.000
es paņēmu visas intervijas,

0:07:34.000,0:07:37.000
kur es redzēju vērtīgumu, kur es redzēju cilvēkus, kas tā dzīvo,

0:07:37.000,0:07:40.000
un izpētīju tās.

0:07:40.000,0:07:42.000
Kas šiem cilvēkiem ir kopīgs?

0:07:42.000,0:07:44.000
Man ir neliela biroja preču atkarība,

0:07:44.000,0:07:47.000
bet tas ir cits stāsts.

0:07:47.000,0:07:50.000
Tā es paņēmu dokumentu mapi un flomasteri,

0:07:50.000,0:07:52.000
un es domāju, kā es nosaukšu šo pētījumu?

0:07:52.000,0:07:54.000
Un pirmais vārds, kas man ienāca prātā

0:07:54.000,0:07:56.000
bija - sirsnīgs.

0:07:56.000,0:07:59.000
Tie ir sirsnīgi cilvēki, kas dzīvo balstoties uz šīs dziļās vērtīguma sajūtas.

0:07:59.000,0:08:02.000
Tā es uzrakstīju uz dokumentu mapes vāka

0:08:02.000,0:08:04.000
un sāku meklēt datus.

0:08:04.000,0:08:06.000
Patiesībā, es vispirms

0:08:06.000,0:08:08.000
četras dienas

0:08:08.000,0:08:11.000
ļoti intensīvi analizēju datus,

0:08:11.000,0:08:14.000
kur spēru soli atpakaļ, pārskatīju šīs intervijas, pārskatīju stāstus, pārskatīju gadījumu analīzes.

0:08:14.000,0:08:17.000
Kāda ir tēma? Kāds ir modelis?

0:08:17.000,0:08:20.000
Mans vīrs ar bērniem izbrauca no pilsētas,

0:08:20.000,0:08:23.000
jo es vienmēr pārvēršojas šajā trakajā Džeksona Polloka veidolā,

0:08:23.000,0:08:25.000
kur es tikai rakstu

0:08:25.000,0:08:28.000
un esmu savā pētnieka režīmā.

0:08:28.000,0:08:30.000
Un lūk ko es atklāju.

0:08:32.000,0:08:34.000
Tas, kas viņiem bija kopīgs,

0:08:34.000,0:08:36.000
bija drosmes sajūta.

0:08:36.000,0:08:39.000
Un es gribu uz brīdi atdalīt drosmi no drošsirdības.

0:08:39.000,0:08:41.000
Drosme, sākotnējā drosmes (courage) definīcija,

0:08:41.000,0:08:43.000
kad tā pirmo reizi tika ieviesta angļu valodā --

0:08:43.000,0:08:46.000
ir no latīņu vārda "cor", kas nozīmē "sirds" --

0:08:46.000,0:08:48.000
un sākotnējā definīcija

0:08:48.000,0:08:51.000
bija vaļsirdīgi pastāstīt stāstu par to, kas tu patiesībā esi.

0:08:51.000,0:08:53.000
Un tā šiem cilvēkiem

0:08:53.000,0:08:55.000
vienkārši bija drosme

0:08:55.000,0:08:57.000
būt nepilnīgiem.

0:08:58.000,0:09:00.000
Viņi izjuta līdzjūtību

0:09:00.000,0:09:03.000
vispirms esot iejūtīgiem pret sevi un tikai tad - pret citiem,

0:09:03.000,0:09:06.000
jo, kā izrādās, mēs nevaram būt līdzjūtīgi pret citiem cilvēkiem,

0:09:06.000,0:09:09.000
ja mēs neesam jauki pret sevi.

0:09:09.000,0:09:11.000
Un visbeidzot, viņiem bija saikne,

0:09:11.000,0:09:13.000
un -- šis bija grūtākais --

0:09:13.000,0:09:16.000
īstuma dēļ

0:09:16.000,0:09:19.000
viņi bija gatavi atbrīvoties no tā, ko viņi domāja par to, kādiem viņiem vajadzētu būt,

0:09:19.000,0:09:21.000
lai tā vietā būtu tie, kas viņi ir,

0:09:21.000,0:09:24.000
kas jums ir pilnībā jādara, lai

0:09:24.000,0:09:26.000
izveidotu saikni.

0:09:28.000,0:09:30.000
Otra lieta, kas viņiem bija kopīga

0:09:30.000,0:09:32.000
bija šī.

0:09:35.000,0:09:38.000
Tie pilnībā pieņēma ievainojamību.

0:09:40.000,0:09:43.000
Viņi ticēja,

0:09:43.000,0:09:46.000
ka tas, kas padara viņus ievainojamus,

0:09:46.000,0:09:48.000
padara viņus skaistus.

0:09:50.000,0:09:52.000
Viņi nerunāja par ievainojamību

0:09:52.000,0:09:54.000
kā par kaut ko ērtu,

0:09:54.000,0:09:57.000
tāpat arī viņi nerunāja par to kā - kaut ko mokošu --

0:09:57.000,0:09:59.000
kā es to biju agrāk dzirdējusi intervijās par kaunu.

0:09:59.000,0:10:02.000
Viņi vienkārši runāja par to kā kaut ko nepieciešamu.

0:10:03.000,0:10:05.000
Viņi runāja par vēlmi

0:10:05.000,0:10:08.000
pirmajam pateikt: "Es tevi mīlu",

0:10:08.000,0:10:11.000
par vēlmi

0:10:11.000,0:10:13.000
darīt kaut ko,

0:10:13.000,0:10:16.000
kam nav drošu garantiju,

0:10:16.000,0:10:18.000
par vēlmi

0:10:18.000,0:10:20.000
brīvi uzelpot, gaidot ārsta zvanu

0:10:20.000,0:10:22.000
pēc jūsu mammogrammas.

0:10:23.000,0:10:26.000
Viņi vēlas ieguldīt attiecībās,

0:10:26.000,0:10:29.000
kuras varbūt var izdoties, bet varbūt arī var neizdoties.

0:10:29.000,0:10:32.000
Viņi uzskatīja, tas bija fundamentāli.

0:10:32.000,0:10:35.000
Es personīgi domāju, ka tā bija nodevība.

0:10:35.000,0:10:38.000
Es nespēju noticēt tam, ka es biju pilnībā nodevusies

0:10:38.000,0:10:40.000
pētījumam --

0:10:40.000,0:10:42.000
kur pētījuma definīcija

0:10:42.000,0:10:45.000
ir kontrolēt un prognozēt, pētīt parādības,

0:10:45.000,0:10:47.000
precīzi formulētu iemeslu,

0:10:47.000,0:10:49.000
lai to kontrolētu un prognozētu.

0:10:49.000,0:10:51.000
Un tagad mana misija

0:10:51.000,0:10:53.000
kontrolēt un paredzēt

0:10:53.000,0:10:56.000
bija atklājusi atbildi, ka veids, kā pareizi dzīvot, ir - būt ievainojamam

0:10:56.000,0:10:59.000
un pārtraukt kontrolēšanu un prognozēšanu.

0:10:59.000,0:11:02.000
Tas noveda pie maza sabrukuma --

0:11:02.000,0:11:06.000
(Smiekli)

0:11:06.000,0:11:09.000
-- kas patiesībā vairāk izskatījās šādi.

0:11:09.000,0:11:11.000
(Smiekli)

0:11:11.000,0:11:13.000
Un tā arī bija.

0:11:13.000,0:11:16.000
Es to saucu par sabrukumu, mans terapeits to sauc par garīgo atmodu.

0:11:17.000,0:11:19.000
Garīga atmoda izklausās labāk nekā sabrukums,

0:11:19.000,0:11:21.000
bet ticiet man, tas bija sabrukums.

0:11:21.000,0:11:23.000
Un man nācās atlikt malā visus datus un iet atrast terapeitu.

0:11:23.000,0:11:26.000
Ļaujiet man jums ko teikt: jūs zināt, kas jūs esat,

0:11:26.000,0:11:29.000
kad jūs zvanāt saviem draugiem un sakat: "Es domāju, ka man vajadzētu pakonsultēties ar kādu.

0:11:29.000,0:11:32.000
Vai tu vari kādu ieteikt?"

0:11:32.000,0:11:34.000
Tāpēc, ka apmēram pieci no maniem draugiem teica:

0:11:34.000,0:11:36.000
"Oooo! Es negribētu būt tavs terapeits."

0:11:36.000,0:11:39.000
(Smiekli)

0:11:39.000,0:11:41.000
Es viņiem jautāju: "Ko tas īsti nozīmē?"

0:11:41.000,0:11:44.000
Un viņi atbild: "Es tikai tā saku, zini.

0:11:44.000,0:11:46.000
Nemēri pēc savas mērauklas."

0:11:46.000,0:11:49.000
Es atbildēju: "Labi."

0:11:51.000,0:11:53.000
Tā es atradu terapeitu.

0:11:53.000,0:11:56.000
Manā pirmajā tikšanās reizē ar viņu, Diānu --

0:11:56.000,0:11:58.000
es paņēmu līdzi savu sarakstu

0:11:58.000,0:12:01.000
ar to, kā dzīvo sirsnīgie cilvēki, un es apsēdos.

0:12:01.000,0:12:03.000
Un viņa sacīja: "Kā tev klājas?"

0:12:03.000,0:12:06.000
Un es teicu: "Man viss ir lieliski. Man viss ir labi."

0:12:06.000,0:12:08.000
Viņa sacīja: "Kas notiek tavā dzīvē?"

0:12:08.000,0:12:11.000
Un tas ir terapeits, kurš konsultē terapeitus,

0:12:11.000,0:12:13.000
jo mums ir jāiet pie viņiem,

0:12:13.000,0:12:16.000
jo viņu bakalaura grādu rādītāji ir labi.

0:12:16.000,0:12:18.000
(Smiekli)

0:12:18.000,0:12:20.000
Un tā es teicu,

0:12:20.000,0:12:22.000
"Lieta ir tāda, ka es cīnos."

0:12:22.000,0:12:24.000
Un viņa teica: "Par ko ir cīņa?"

0:12:24.000,0:12:27.000
Un es teicu: "Nu, man ir problēma saistībā ar ievainojamību.

0:12:27.000,0:12:30.000
Un es zinu, ka ievainojamība ir

0:12:30.000,0:12:32.000
kauna un baiļu,

0:12:32.000,0:12:34.000
un mūsu cīņas par vērtīgumu pamatā,

0:12:34.000,0:12:37.000
bet šķiet, ka tā ir arī dzimšanas vieta

0:12:37.000,0:12:40.000
priekam, radošumam,

0:12:40.000,0:12:42.000
piederības un mīlestības sajūtai.

0:12:42.000,0:12:44.000
Un es domāju, ka man ir problēma,

0:12:44.000,0:12:47.000
un man ir vajadzīga neliela palīdzība."

0:12:47.000,0:12:49.000
Un es teicu: "Bet lieta ir tāda,

0:12:49.000,0:12:51.000
nerunāsim par ģimenes lietām,

0:12:51.000,0:12:53.000
nekādiem bērnības sūdiem."

0:12:53.000,0:12:55.000
(Smiekli)

0:12:55.000,0:12:58.000
"Man tikai vajag dažas stratēģijas."

0:12:58.000,0:13:02.000
(Smiekli)

0:13:02.000,0:13:05.000
(Aplausi)

0:13:05.000,0:13:07.000
Paldies.

0:13:09.000,0:13:12.000
Un viņa dara tā.

0:13:12.000,0:13:14.000
(Smiekli)

0:13:14.000,0:13:17.000
Un tad es teicu, "Ir slikti, vai ne?"

0:13:17.000,0:13:20.000
Un viņa teica: "Tas nav ne labi, ne slikti."

0:13:20.000,0:13:22.000
(Smiekli)

0:13:22.000,0:13:24.000
"Tas vienkārši ir tas, kas ir."

0:13:24.000,0:13:27.000
Un es teicu, "Ak, mans Dievs, tas būs galīgi garām."

0:13:27.000,0:13:30.000
(Smiekli)

0:13:30.000,0:13:32.000
Un tā bija un arī nebija.

0:13:32.000,0:13:35.000
Un tas ilga apmēram gadu.

0:13:35.000,0:13:37.000
Jūs jau zināt, ka ir cilvēki,

0:13:37.000,0:13:40.000
kuri, kad saprot, ka ievainojamība un maigums ir svarīgi,

0:13:40.000,0:13:43.000
viņi to pieņem un sāk dzīvot pēc šiem principiem.

0:13:43.000,0:13:45.000
Pirmkārt - es tāda neesmu,

0:13:45.000,0:13:48.000
un, otrkārt, es pat nebiedrojos ar tādiem cilvēkiem.

0:13:48.000,0:13:51.000
(Smiekli)

0:13:51.000,0:13:54.000
Man tas bija kā gadu ilga ielu cīņa.

0:13:54.000,0:13:56.000
Tas bija vārdu karš.

0:13:56.000,0:13:58.000
Ievainojamība nāca pretī, bet es atkāpos.

0:13:58.000,0:14:01.000
Es zaudēju cīņu,

0:14:01.000,0:14:03.000
bet iespējams atguvu savu dzīvi

0:14:03.000,0:14:05.000
Un tad es atgriezos pie pētījuma

0:14:05.000,0:14:07.000
un dažus nākamos gadus

0:14:07.000,0:14:10.000
tiešām centos saprast šos sirsnīgos cilvēkus,

0:14:10.000,0:14:12.000
kādas izvēles viņi izdara,

0:14:12.000,0:14:14.000
un ko mēs darām

0:14:14.000,0:14:16.000
ar ievainojamību.

0:14:16.000,0:14:18.000
Kādēļ mēs tik ļoti cīnāmies ar to?

0:14:18.000,0:14:21.000
Vai esmu viena, cīnoties ar ievainojamību?

0:14:21.000,0:14:23.000
Nē.

0:14:23.000,0:14:25.000
Tātad, es iemācījos šo:

0:14:26.000,0:14:29.000
mēs apslāpējam ievainojamību --

0:14:29.000,0:14:31.000
kad mēs gaidām zvanu.

0:14:31.000,0:14:33.000
Bija jautri, kad es izsūtīju caur Twitter un Facebook

0:14:33.000,0:14:35.000
jautājumu: "Kā tu definētu ievainojamību?

0:14:35.000,0:14:37.000
Kas liek tev justies ievainojamam?"

0:14:37.000,0:14:40.000
Un pusotrā stundā es saņēmu 150 atbildes.

0:14:40.000,0:14:42.000
Jo es gribēju zināt,

0:14:42.000,0:14:44.000
kādi uzskati pastāv.

0:14:45.000,0:14:47.000
"Lūgt palīdzību vīram,

0:14:47.000,0:14:50.000
jo es esmu slima, un mēs esam tikko precējušies"

0:14:50.000,0:14:53.000
"ierosināt vīram nodarboties ar seksu"

0:14:53.000,0:14:55.000
"ierosināt sievai nodarboties ar seksu"

0:14:55.000,0:14:58.000
"sajust atraidījumu" "uzaicināt kādu uz randiņu"

0:14:58.000,0:15:00.000
"gaidīt ārsta atbildes zvanu"

0:15:00.000,0:15:03.000
"kad ar mani pārguļ tikai dēļ seksa" "pārgulēt ar citiem tikai dēļ seksa"

0:15:03.000,0:15:05.000
- tā ir pasaule, kurā mēs dzīvojam.

0:15:05.000,0:15:08.000
Mēs dzīvojam ievainojamā pasaulē.

0:15:08.000,0:15:10.000
Un viens no veidiem, kā mēs ar to tiekam galā,

0:15:10.000,0:15:12.000
mēs apslāpējam ievainojamību.

0:15:12.000,0:15:14.000
Es domāju, ka ir pierādījumi --

0:15:14.000,0:15:16.000
un tas nav vienīgais iemesls, kāpēc šādi pierādījumi pastāv,

0:15:16.000,0:15:18.000
bet es domāju, ka tas ir liels cēlonis tam, ka

0:15:18.000,0:15:22.000
mēs esam vislielākajos parādos,

0:15:22.000,0:15:25.000
mums ir smagākā aptaukošanās,

0:15:25.000,0:15:28.000
mēs esam atkarīgākā un sazāļotākā

0:15:28.000,0:15:30.000
pieaugušo populācija Amerikas vēsturē.

0:15:33.000,0:15:36.000
Problēma ir tā - un to es iemācījos no šī pētījuma --

0:15:36.000,0:15:39.000
ka tu nevari selektīvi apslāpēt emocijas.

0:15:40.000,0:15:43.000
Tu nevari teikt - te ir sliktās lietas.

0:15:43.000,0:15:45.000
Te ir ievainojamība, te ir sēras, te ir kauns,

0:15:45.000,0:15:47.000
te ir bailes, te ir vilšanās,

0:15:47.000,0:15:49.000
es negribu to visu just!

0:15:49.000,0:15:52.000
Es iedzeršu pāris aliņus un uzēdīšu banānu-riekstu kēksiņu.

0:15:52.000,0:15:54.000
(Smiekli)

0:15:54.000,0:15:56.000
Es negribu just šīs emocijas.

0:15:56.000,0:15:58.000
Un es pazīstus šos smieklus.

0:15:58.000,0:16:01.000
Mans darbs ir ielauzties jūsu dzīvēs.

0:16:01.000,0:16:03.000
Ak, Dievs.

0:16:03.000,0:16:05.000
(Smiekli)

0:16:05.000,0:16:08.000
Jūs nevarat notrulināt šīs smagās sajūtas,

0:16:08.000,0:16:10.000
nenotrulinot citas sajūtas, mūsu emocijas.

0:16:10.000,0:16:12.000
Jūs nevarat selektīvi kļūt nejūtīgs.

0:16:12.000,0:16:15.000
Tad, kad mēs apslāpējam negatīvās emocijas,

0:16:15.000,0:16:17.000
mēs apslāpējam arī prieku,

0:16:17.000,0:16:19.000
apslāpējam pateicību,

0:16:19.000,0:16:21.000
mēs apslāpējam laimi.

0:16:21.000,0:16:24.000
Un tad mēs jūtamies nožēlojami,

0:16:24.000,0:16:26.000
un mēs meklējam jēgu un nozīmi,

0:16:26.000,0:16:28.000
un tad mēs jūtamies ievainojami,

0:16:28.000,0:16:31.000
un tad mēs paņemam pāris alus un banānu-riekstu kēksiņu.

0:16:31.000,0:16:34.000
Un tas kļūst par bīstamu ciklu.

0:16:36.000,0:16:39.000
Viena no lietām, par kurām mums būtu jāpadomā

0:16:39.000,0:16:41.000
ir tā, kāpēc un kā mēs notrulināmies?

0:16:41.000,0:16:44.000
Un tam nav jākļūst par atkarību.

0:16:44.000,0:16:46.000
Otra lieta, ko mēs darām, ir tā,

0:16:46.000,0:16:49.000
ka mēs visu nenoteikto padarām noteiktu.

0:16:50.000,0:16:53.000
Reliğija no ticības liktenim un noslēpumiem, ir kļuvusi

0:16:53.000,0:16:55.000
par noteiktību.

0:16:55.000,0:16:58.000
Man ir taisnība, tev nav. Aizveries.

0:16:58.000,0:17:00.000
Tas arī viss.

0:17:00.000,0:17:02.000
Tik tieši.

0:17:02.000,0:17:04.000
Jo vairāk nobijušies mēs esam, jo vairāk ievainojami mēs esam,

0:17:04.000,0:17:06.000
un jo vairāk nobijušies mēs esam.

0:17:06.000,0:17:08.000
Tā mūsdienās izskatās politika.

0:17:08.000,0:17:10.000
Vairs nav diskursa.

0:17:10.000,0:17:12.000
Vairs nav sarunu.

0:17:12.000,0:17:14.000
Ir tikai vainošana.

0:17:14.000,0:17:17.000
Un jūs zināt kā vainošana ir aprakstīta pētījumos?

0:17:17.000,0:17:20.000
Veids kā izlādēt sāpes un diskomfortu.

0:17:21.000,0:17:23.000
Mēs kļūstam perfekti.

0:17:23.000,0:17:26.000
Ja ir kāds, kurš gribētu, lai viņa dzīve ir perfekta, tad tā esmu es,

0:17:26.000,0:17:28.000
bet tā tas nenotiek.

0:17:28.000,0:17:30.000
Tāpēc, ka tas, ko mēs darām - mēs paņemam taukus no mūsu dibeniem

0:17:30.000,0:17:32.000
un ievietojam tos mūsu vaigos.

0:17:32.000,0:17:35.000
(Smiekli)

0:17:35.000,0:17:37.000
Es ceru, ka pēc simts gadiem

0:17:37.000,0:17:39.000
cilvēki atskatīsies pagātnē un noteiks: "Oho!"

0:17:39.000,0:17:41.000
(Smiekli)

0:17:41.000,0:17:43.000
Un mēs padarām perfektus, kas ir visbīstamāk,

0:17:43.000,0:17:45.000
mūsu bērnus.

0:17:45.000,0:17:47.000
Ļaujiet, es jums pateikšu, ko domāju par bērniem.

0:17:47.000,0:17:50.000
Viņi ir nolemti cīņai, kad viņi nonāk te.

0:17:50.000,0:17:53.000
Un kad tu turi rokās šos perfektos mazos bērniņus,

0:17:53.000,0:17:55.000
mūsu pienākums nav teikt: "Paskaties uz viņu, viņa ir perfekta.

0:17:55.000,0:17:57.000
Mans pienākums ir tikai saglabāt viņu perfektu --

0:17:57.000,0:18:00.000
nodrošināt, ka viņa iekļūst tenisa komandā līdz 5. klasei un Jēlā līdz 7. klasei."

0:18:00.000,0:18:02.000
Tas nav mūsu pienākums.

0:18:02.000,0:18:04.000
Mūsu pienākums ir skatīties un teikt,

0:18:04.000,0:18:07.000
"Zini ko? Tu neesi perfekta, un tu esi piesaistīta cīņai,

0:18:07.000,0:18:09.000
bet tu esi mīlestības un piederības vērta."

0:18:09.000,0:18:11.000
Šis ir mūsu pienākums.

0:18:11.000,0:18:13.000
Parādiet man paaudzi, kurā bērni ir šādi uzaudzināti,

0:18:13.000,0:18:16.000
un es domāju, ka mēs izbeigsim problēmas, kuras redzam šodien.

0:18:16.000,0:18:20.000
Mēs izliekamies, ka tas, ko mēs darām,

0:18:20.000,0:18:23.000
neietekmē citus cilvēkus.

0:18:23.000,0:18:25.000
Tā mēs darām savā personīgajā dzīvē.

0:18:25.000,0:18:27.000
Mēs darām kā lielie uzņēmumi --

0:18:27.000,0:18:29.000
vai tās ir finansiālās grūtības, vai naftas noplūde,

0:18:29.000,0:18:31.000
mēs noliedzam savu atbildību --

0:18:31.000,0:18:33.000
mēs izliekamies, ka tas, ko mēs darām,

0:18:33.000,0:18:36.000
būtiski neietekmē citus cilvēkus.

0:18:36.000,0:18:39.000
Es teiktu uzņēmumiem - šis nav mūsu pirmais rodeo, mīlīši!

0:18:40.000,0:18:42.000
Mums tikai vajag, lai jūs būtu autentiski un patiesi,

0:18:42.000,0:18:44.000
un teiktu: "Piedodiet.

0:18:44.000,0:18:47.000
Mēs to atrisināsim."

0:18:50.000,0:18:52.000
Bet ir arī cits ceļš, ko jums pastāstīšu.

0:18:52.000,0:18:54.000
Lūk, ko es atklāju:

0:18:54.000,0:18:56.000
ļaujot sev būt tik redzamam,

0:18:56.000,0:18:58.000
ka var saskatīt visdziļāko,

0:18:58.000,0:19:01.000
saskatīt ievainojamību;

0:19:01.000,0:19:03.000
mīlēt no visas sirds,

0:19:03.000,0:19:05.000
pat, ja nav garantiju --

0:19:05.000,0:19:07.000
un tas patiešām ir grūti,

0:19:07.000,0:19:10.000
un es jums saku kā vecāks, tas ir ārkārtīgi sarežģīti --

0:19:12.000,0:19:15.000
sniegt pateicību un prieku

0:19:15.000,0:19:17.000
šajos apdraudējuma brīžos,

0:19:17.000,0:19:19.000
kad mēs domājām: "Vai es varu mīlēt tevi tik daudz?

0:19:19.000,0:19:21.000
Vai es varu tam tik kaislīgi ticēt?

0:19:21.000,0:19:24.000
Vai es varu būt tik pārliecināts par šo visu?"

0:19:24.000,0:19:26.000
būt spējīgiem apstāties un tā vietā, lai paniski baidoties no tā, kas varētu notikt,

0:19:26.000,0:19:29.000
vienkārši pateikt: "Esmu tik pateicīgs,

0:19:29.000,0:19:32.000
jo just šo ievainojamību nozīmē to, ka esmu dzīvs."

0:19:33.000,0:19:36.000
Un pēdējais, ko es uzskatu par iespējams pašu svarīgāko,

0:19:36.000,0:19:39.000
ir ticēt, ka mēs esam pietiekami.

0:19:39.000,0:19:41.000
Jo kad mēs darbojamies tādā apziņā,

0:19:41.000,0:19:44.000
kas saka "Esmu pietiekams.",

0:19:45.000,0:19:48.000
tad mēs pārstājam kliegt un sākam klausīties,

0:19:49.000,0:19:51.000
mēs esam jaukāki un maigāki pret apkārtējiem cilvēkiem,

0:19:51.000,0:19:54.000
un mēs esam jaukāki un maigāki pret sevi.

0:19:54.000,0:19:56.000
Tas arī no manis ir viss. Paldies.

0:19:56.000,0:19:59.000
(Aplausi)