WEBVTT 00:00:00.000 --> 00:00:02.000 Tātad, es sākšu ar šo: 00:00:02.000 --> 00:00:04.000 pirms pāris gadiem man piezvanīja pasākumu plānotāja, 00:00:04.000 --> 00:00:06.000 jo es grasījos uzstāties runu pasākumā. 00:00:06.000 --> 00:00:08.000 Tā viņa piezvanīja un teica: 00:00:08.000 --> 00:00:10.000 "Es tiešām mokos ar to, 00:00:10.000 --> 00:00:12.000 ko rakstīt par tevi uz skrejlapiņas." 00:00:12.000 --> 00:00:14.000 Es nodomāju: "Nu, kas tieši nomoka?" 00:00:14.000 --> 00:00:16.000 Viņa teica: "Nu, es redzēju tevi runājam, 00:00:16.000 --> 00:00:19.000 un es nodomāju, ka saukšu tevi par pētnieci, 00:00:19.000 --> 00:00:21.000 bet es baidos par to, ja es tevi saukšu par pētnieci, tad neviens neatnāks, 00:00:21.000 --> 00:00:23.000 jo viņi nodomās, ka tu esi garlaicīga un nenozīmīga." 00:00:23.000 --> 00:00:25.000 (Smiekli) 00:00:25.000 --> 00:00:27.000 Labi. 00:00:27.000 --> 00:00:29.000 Viņa teica: "Bet, tas, kas man patika tavā runā, 00:00:29.000 --> 00:00:31.000 ir tas, ka tu esi stāstniece. 00:00:31.000 --> 00:00:34.000 Tāpēc es domāju, ka vienkārši nosaukšu tevi par stāstnieci." 00:00:34.000 --> 00:00:37.000 Un protams, ka mana akadēmiskā, nedrošā daļa 00:00:37.000 --> 00:00:39.000 iesaucās: "Kā tu mani sauksi?" 00:00:39.000 --> 00:00:42.000 Un viņa teica: "Es tevi saukšu par stāstnieci." 00:00:42.000 --> 00:00:45.000 un es nodomāju: "Kāpēc ne par burvju laumiņu?" 00:00:45.000 --> 00:00:48.000 (Smiekli) 00:00:48.000 --> 00:00:51.000 Es teicu: "Ļauj man mirkli padomāt par to." 00:00:51.000 --> 00:00:54.000 Es centos saņemties drosmi. 00:00:54.000 --> 00:00:57.000 Un es nodomāju - es esmu stāstniece. 00:00:57.000 --> 00:00:59.000 Es esmu kvalitatīvu datu pētniece. 00:00:59.000 --> 00:01:01.000 Es ievācu stāstus; tas ir tas, ko es daru. 00:01:01.000 --> 00:01:04.000 Un varbūt stāsti ir tikai dati ar dvēseli. 00:01:04.000 --> 00:01:06.000 Un varbūt es esmu tikai stāstniece. 00:01:06.000 --> 00:01:08.000 Un tad es teicu: "Zini ko? 00:01:08.000 --> 00:01:11.000 Varbūt vienkārši saki, ka es esmu pētniece-stāstniece." 00:01:11.000 --> 00:01:14.000 Un viņa sāka smieties: "Nav tāda jēdziena." 00:01:14.000 --> 00:01:16.000 (Smiekli) 00:01:16.000 --> 00:01:18.000 Tātad, es esmu pētniece-stāstniece, 00:01:18.000 --> 00:01:20.000 un es ar jums grasos šodien runāt -- 00:01:20.000 --> 00:01:22.000 mēs runājam par uztveres paplašināšanu -- 00:01:22.000 --> 00:01:24.000 un tāpēc es vēlos ar jums parunāt un pastāstīt dažus stāstus 00:01:24.000 --> 00:01:27.000 par daļu no mana pētījuma, 00:01:27.000 --> 00:01:30.000 kas pamatīgi paplašināja manu uztveri 00:01:30.000 --> 00:01:33.000 un tiešām reāli manīja veidu, kā es dzīvoju un mīlu, 00:01:33.000 --> 00:01:35.000 strādāju, un audzinu bērnus. NOTE Paragraph 00:01:35.000 --> 00:01:37.000 Un šādi sākas mans stāsts. 00:01:37.000 --> 00:01:40.000 Kad es biju jauna pētniece, doktorantūras studente, 00:01:40.000 --> 00:01:42.000 manā pirmajā gadā man bija zinātnisko pētījumu profesors, 00:01:42.000 --> 00:01:44.000 kurš mums teica: 00:01:44.000 --> 00:01:46.000 "Lieta tāda, 00:01:46.000 --> 00:01:49.000 ja jūs kaut ko nevarat izmērīt, tātad tas nepastāv." 00:01:49.000 --> 00:01:52.000 Un es domāju, ka viņš vienkārši jokojās ar mani. 00:01:52.000 --> 00:01:55.000 Es jautāju: "Tiešām?" un viņš atbildēja: "Neapšaubāmi." 00:01:55.000 --> 00:01:57.000 Un jums ir jāsaprot, 00:01:57.000 --> 00:01:59.000 ka man ir bakalaura grāds sociālajā darbā, maģistra grāds sociālajā darbā, 00:01:59.000 --> 00:02:01.000 un es grasījos iegūt doktora grādu sociālajā darbā, 00:02:01.000 --> 00:02:03.000 tātad visas manas akadēmiskās karjeras laikā 00:02:03.000 --> 00:02:05.000 man apkārt bija cilvēki 00:02:05.000 --> 00:02:07.000 kuri zināmā mērā ticēja, 00:02:07.000 --> 00:02:10.000 ka dzīve ir nekārtīga - mīli to. 00:02:10.000 --> 00:02:12.000 Bet es vairāk uzskatīju tā - ja dzīve ir nekārtīga, 00:02:12.000 --> 00:02:15.000 tad satīri to, sakārto to 00:02:15.000 --> 00:02:17.000 un ievieto to pusdienu kārbiņā. 00:02:17.000 --> 00:02:19.000 (Smiekli) 00:02:19.000 --> 00:02:22.000 Un, domājot, ka esmu atradusi savu ceļu, 00:02:22.000 --> 00:02:25.000 atradusi karjeru, kas aizrauj mani -- 00:02:25.000 --> 00:02:28.000 patiešām, viens no lielajiem uzskatiem sociālajā darbā 00:02:28.000 --> 00:02:31.000 ir - pieņem darbā esošo diskomfortu. 00:02:31.000 --> 00:02:34.000 Bet es uzskatīju - izsit diskomfortu ārā no galvas 00:02:34.000 --> 00:02:36.000 un aizbīdi prom, un saņem izcilus vērtējumus. 00:02:36.000 --> 00:02:39.000 Tā bija mana mantra. 00:02:39.000 --> 00:02:41.000 Un tā es biju ļoti satraukta par to. 00:02:41.000 --> 00:02:44.000 Un tāpēc es domāju, jūs zināt ko, šī ir mana karjera, 00:02:44.000 --> 00:02:47.000 jo es esmu ieinteresēta dažās nekārtīgās tēmās. 00:02:47.000 --> 00:02:49.000 Bet es gribu spējīga tās padarīt kārtīgas. 00:02:49.000 --> 00:02:51.000 Es gribu tās saprast. 00:02:51.000 --> 00:02:53.000 Es gribu uzlauzt šīs lietas, 00:02:53.000 --> 00:02:55.000 kuras, es zinu, ka ir svarīgas, 00:02:55.000 --> 00:02:57.000 un padarīt ieejas kodu redzamu visiem. NOTE Paragraph 00:02:57.000 --> 00:03:00.000 Tātad, es sāku ar saistībām. 00:03:00.000 --> 00:03:03.000 Tāpēc, ka pēc 10 gadus sociālā darbinieka pieredzes, 00:03:03.000 --> 00:03:05.000 tu saproti to, 00:03:05.000 --> 00:03:08.000 ka saistības ir tas, kādēļ mēs te esam. 00:03:08.000 --> 00:03:11.000 Tas, ir tas, kas dod jēgu un nozīmi mūsu dzīvēm. 00:03:11.000 --> 00:03:13.000 Lūk par ko ir runa. 00:03:13.000 --> 00:03:15.000 Nav svarīgi, vai jūs runājat ar cilvēkiem, 00:03:15.000 --> 00:03:18.000 kuri strādā sociālā taisnīguma, garīgās veselības, vardarbības vai sociālās nolaidības jomā, 00:03:18.000 --> 00:03:20.000 tas, ko mēs zinām, ir tas, ka saistības, 00:03:20.000 --> 00:03:23.000 spēja justies savienotam, ir -- 00:03:23.000 --> 00:03:26.000 kā neirobioloģiski esam savienoti -- 00:03:26.000 --> 00:03:28.000 tas iemesls, kāpēc mēs esam šeit. 00:03:28.000 --> 00:03:31.000 Tāpēc es nodomāju, zināt ko, es sākšu ar saistībām. 00:03:31.000 --> 00:03:34.000 Jūs jau zināt situāciju, 00:03:34.000 --> 00:03:36.000 kad jūs saņemat vērtējumu no jūsu priekšnieka, 00:03:36.000 --> 00:03:39.000 un viņa pateiks jums 37 lietas, kuras jūs veicat patiešām lieliski, 00:03:39.000 --> 00:03:41.000 un vienu lietu -- kurā ir "iespējama izaugsme"? 00:03:41.000 --> 00:03:43.000 (Smiekli) 00:03:43.000 --> 00:03:46.000 Un viss, par ko jūs varat domāt, ir tā viena lieta, kurā nepieciešama izaugsme, vai ne? 00:03:47.000 --> 00:03:50.000 Lūk, acīmredzot, šis bija veids, kā virzījās arī mans darbs, 00:03:50.000 --> 00:03:53.000 jo, kad jūs jautājat cilvēkiem par mīlestību, 00:03:53.000 --> 00:03:55.000 viņi stāsta jums par salauztu sirdi. 00:03:55.000 --> 00:03:57.000 Kad jūs jautājat cilvēkiem par piederību, 00:03:57.000 --> 00:04:00.000 viņi jums pastāstīs par viņu vismokošāko pieredzi, 00:04:00.000 --> 00:04:02.000 kad viņi ir bijuši izstumti. 00:04:02.000 --> 00:04:04.000 Un, kad jūs jautājat cilvēkiem par saistīšanos, 00:04:04.000 --> 00:04:07.000 viņu stāstītie stāsti bija par atšķirtību. NOTE Paragraph 00:04:07.000 --> 00:04:10.000 tādā veidā, ļoti ātri -- tiešām, apmēram sešas nedēļas veicot šo pētījumu -- 00:04:10.000 --> 00:04:13.000 es uzdūros šai vārdā nenosauktajai lietai, 00:04:13.000 --> 00:04:16.000 kas pilnībā apslēpa saistības 00:04:16.000 --> 00:04:19.000 tādā veidā, kuru es nesapratu un nekad nebiju redzējusi. 00:04:19.000 --> 00:04:21.000 Un tā es atkāpos no šī pētījuma 00:04:21.000 --> 00:04:24.000 un nodomāju, ka man ir jānoskaidro, kas tas īsti ir. 00:04:24.000 --> 00:04:27.000 Un izrādījās, ka tas ir kauns. 00:04:27.000 --> 00:04:29.000 Un kaunu ir patiešām viegli saprast 00:04:29.000 --> 00:04:31.000 kā bailes no atšķirtības. 00:04:31.000 --> 00:04:33.000 Vai manī ir kaut kas tāds, 00:04:33.000 --> 00:04:36.000 kas, ja citi cilvēki to zinātu vai redzētu, 00:04:36.000 --> 00:04:39.000 padarītu mani saskarsmes necienīgu. 00:04:39.000 --> 00:04:41.000 Vienu es jums varu pateikt: 00:04:41.000 --> 00:04:43.000 tā ir universāla sajūta, mums visiem ir tā. 00:04:43.000 --> 00:04:45.000 Vienīgie cilvēki, kuri nepiedzīvo kaunu, 00:04:45.000 --> 00:04:47.000 ir tie, kuri nespēj just cilvēcīgu līdzjūtību vai saistīties ar citiem. 00:04:47.000 --> 00:04:49.000 Neviens nevēlas runāt par to, 00:04:49.000 --> 00:04:52.000 un jo mazāk tu par to runā, jo vairāk tev tas piemīt. 00:04:54.000 --> 00:04:56.000 Kas ir šī kauna pamatā, 00:04:56.000 --> 00:04:58.000 šajā "Es neesmu pietiekami labs," -- 00:04:58.000 --> 00:05:00.000 šī sajūta, ko mēs visi zinām: 00:05:00.000 --> 00:05:02.000 "Es neesmu pietiekami [tukšums]. Es neesmu pietiekami tievs, 00:05:02.000 --> 00:05:04.000 pietiekami bagāts, pietiekami skaists, pietiekami gudrs, 00:05:04.000 --> 00:05:06.000 pietiekami paaugstināts." 00:05:06.000 --> 00:05:08.000 Tas, kas šim visam bija pamatā, 00:05:08.000 --> 00:05:11.000 bija nepanesama ievainojamība, 00:05:11.000 --> 00:05:13.000 šī ideja par to, ka, 00:05:13.000 --> 00:05:15.000 lai rastos savienība, 00:05:15.000 --> 00:05:18.000 mums ir jāļauj sev kļūt pamanāmiem, 00:05:18.000 --> 00:05:20.000 patiešām pamanāmiem. NOTE Paragraph 00:05:20.000 --> 00:05:23.000 Un jūs zināt, ko es jūtu pret ievainojamību. Es ienīstu ievainojamību. 00:05:23.000 --> 00:05:25.000 Un tāpēc es nodomāju, šī ir mana iespēja 00:05:25.000 --> 00:05:28.000 pārspēt to ar manu mērauklu. 00:05:28.000 --> 00:05:31.000 Es iedziļināšos, es izprastīšu šo visu, 00:05:31.000 --> 00:05:34.000 es tam veltīšu gadu, es gatavojos pilnībā dekonstruēt kaunu, 00:05:34.000 --> 00:05:36.000 es sapratīšu kā darbojas ievainojamība, 00:05:36.000 --> 00:05:39.000 un es pārspēšu to gudrībā. 00:05:39.000 --> 00:05:42.000 Un tā, es biju gatava, un es biju patiešām iedvesmota. 00:05:44.000 --> 00:05:46.000 Kā jūs nojaušat, tas neizvērtīsies labi. 00:05:46.000 --> 00:05:49.000 (Smiekli) 00:05:49.000 --> 00:05:51.000 Jūs jau zināt. 00:05:51.000 --> 00:05:53.000 Tātad, es varētu jums pastāstīt daudz ko par kaunu, 00:05:53.000 --> 00:05:55.000 bet man būtu jāaizņem visu pārējo runātāju laiks. 00:05:55.000 --> 00:05:58.000 Bet, es jums varu pastāstīt to, uz ko tas reducējas -- 00:05:58.000 --> 00:06:01.000 un tā var būt viena no vissvarīgākajām lietām, ko es vispār esmu iemācījusies 00:06:01.000 --> 00:06:04.000 desmit gadu laikā, veicot šo izpēti. 00:06:04.000 --> 00:06:06.000 Mans viens gads 00:06:06.000 --> 00:06:08.000 izvērtās sešos gados, 00:06:08.000 --> 00:06:10.000 tūkstošos stāstu, 00:06:10.000 --> 00:06:13.000 simtos ilgu interviju, fokusa grupās. 00:06:13.000 --> 00:06:15.000 Vienā brīdī cilvēki sūtīja man žurnālu lappuses 00:06:15.000 --> 00:06:18.000 un sūtīja man savus stāstus -- 00:06:18.000 --> 00:06:21.000 tūkstošiem datu vienību sešu gadu periodā. 00:06:21.000 --> 00:06:23.000 Un es it kā to sāku pārvaldīt. NOTE Paragraph 00:06:23.000 --> 00:06:25.000 Es it kā sapratu, kas īsti ir kauns, 00:06:25.000 --> 00:06:27.000 kā tas darbojas. 00:06:27.000 --> 00:06:29.000 Es uzrakstīju grāmatu, 00:06:29.000 --> 00:06:31.000 Es publicēju teoriju, 00:06:31.000 --> 00:06:34.000 bet kaut kas nebija kārtībā -- 00:06:34.000 --> 00:06:36.000 un tas bija tas, ka, 00:06:36.000 --> 00:06:38.000 ja es paņemtu intervētos cilvēku 00:06:38.000 --> 00:06:41.000 un aptuveni sadalītu tos cilvēkos, 00:06:41.000 --> 00:06:44.000 kuriem tiešām piemīt savas vērtības sajūta -- 00:06:44.000 --> 00:06:46.000 lūk, līdz kam šis viss tiek reducēts: 00:06:46.000 --> 00:06:48.000 vērtības sajūtai -- 00:06:48.000 --> 00:06:51.000 viņiem ir spēcīga mīlestības un piederības sajūta -- 00:06:51.000 --> 00:06:53.000 un ir cilvēki, kas cīnās par to, 00:06:53.000 --> 00:06:55.000 un cilvēki, kuri vienmēr ir neziņā par to, vai viņi ir pietiekami labi. 00:06:55.000 --> 00:06:57.000 Bija tikai viens mainīgais, 00:06:57.000 --> 00:06:59.000 kas atdalīja cilvēkus, kuriem ir 00:06:59.000 --> 00:07:01.000 spēcīga mīlestības un piederības sajūta 00:07:01.000 --> 00:07:03.000 no cilvēkiem, kuri tiešām cīnās par to. 00:07:03.000 --> 00:07:05.000 Un tas bija, cilvēki, kuriem ir 00:07:05.000 --> 00:07:07.000 spēcīga mīlestības un piederības sajūta, 00:07:07.000 --> 00:07:10.000 tic, ka viņi ir mīlestības un piederības cienīgi. 00:07:10.000 --> 00:07:12.000 Tas arī viss. 00:07:12.000 --> 00:07:14.000 Viņi tic, ka viņi ir tā cienīgi. 00:07:15.000 --> 00:07:18.000 Un man grūtākais bija, 00:07:18.000 --> 00:07:21.000 viena lieta, kas attur mūs no saskarsmes, 00:07:21.000 --> 00:07:24.000 ir mūsu bailes, ka mēs neesam šīs saskarsmes vērti, 00:07:24.000 --> 00:07:26.000 tas bija kas tāds, kur es jutu, ka personīgi un profesionāli 00:07:26.000 --> 00:07:29.000 man tas ir jāsaprot labāk. 00:07:29.000 --> 00:07:32.000 Un tas ko es darīju, 00:07:32.000 --> 00:07:34.000 es paņēmu visas intervijas, 00:07:34.000 --> 00:07:37.000 kur es redzēju vērtīgumu, kur es redzēju cilvēkus, kas tā dzīvo, 00:07:37.000 --> 00:07:40.000 un izpētīju tās. NOTE Paragraph 00:07:40.000 --> 00:07:42.000 Kas šiem cilvēkiem ir kopīgs? 00:07:42.000 --> 00:07:44.000 Man ir neliela biroja preču atkarība, 00:07:44.000 --> 00:07:47.000 bet tas ir cits stāsts. 00:07:47.000 --> 00:07:50.000 Tā es paņēmu dokumentu mapi un flomasteri, 00:07:50.000 --> 00:07:52.000 un es domāju, kā es nosaukšu šo pētījumu? 00:07:52.000 --> 00:07:54.000 Un pirmais vārds, kas man ienāca prātā 00:07:54.000 --> 00:07:56.000 bija - sirsnīgs. 00:07:56.000 --> 00:07:59.000 Tie ir sirsnīgi cilvēki, kas dzīvo balstoties uz šīs dziļās vērtīguma sajūtas. 00:07:59.000 --> 00:08:02.000 Tā es uzrakstīju uz dokumentu mapes vāka 00:08:02.000 --> 00:08:04.000 un sāku meklēt datus. 00:08:04.000 --> 00:08:06.000 Patiesībā, es vispirms 00:08:06.000 --> 00:08:08.000 četras dienas 00:08:08.000 --> 00:08:11.000 ļoti intensīvi analizēju datus, 00:08:11.000 --> 00:08:14.000 kur spēru soli atpakaļ, pārskatīju šīs intervijas, pārskatīju stāstus, pārskatīju gadījumu analīzes. 00:08:14.000 --> 00:08:17.000 Kāda ir tēma? Kāds ir modelis? 00:08:17.000 --> 00:08:20.000 Mans vīrs ar bērniem izbrauca no pilsētas, 00:08:20.000 --> 00:08:23.000 jo es vienmēr pārvēršojas šajā trakajā Džeksona Polloka veidolā, 00:08:23.000 --> 00:08:25.000 kur es tikai rakstu 00:08:25.000 --> 00:08:28.000 un esmu savā pētnieka režīmā. 00:08:28.000 --> 00:08:30.000 Un lūk ko es atklāju. 00:08:32.000 --> 00:08:34.000 Tas, kas viņiem bija kopīgs, 00:08:34.000 --> 00:08:36.000 bija drosmes sajūta. 00:08:36.000 --> 00:08:39.000 Un es gribu uz brīdi atdalīt drosmi no drošsirdības. 00:08:39.000 --> 00:08:41.000 Drosme, sākotnējā drosmes (courage) definīcija, 00:08:41.000 --> 00:08:43.000 kad tā pirmo reizi tika ieviesta angļu valodā -- 00:08:43.000 --> 00:08:46.000 ir no latīņu vārda "cor", kas nozīmē "sirds" -- 00:08:46.000 --> 00:08:48.000 un sākotnējā definīcija 00:08:48.000 --> 00:08:51.000 bija vaļsirdīgi pastāstīt stāstu par to, kas tu patiesībā esi. 00:08:51.000 --> 00:08:53.000 Un tā šiem cilvēkiem 00:08:53.000 --> 00:08:55.000 vienkārši bija drosme 00:08:55.000 --> 00:08:57.000 būt nepilnīgiem. 00:08:58.000 --> 00:09:00.000 Viņi izjuta līdzjūtību 00:09:00.000 --> 00:09:03.000 vispirms esot iejūtīgiem pret sevi un tikai tad - pret citiem, 00:09:03.000 --> 00:09:06.000 jo, kā izrādās, mēs nevaram būt līdzjūtīgi pret citiem cilvēkiem, 00:09:06.000 --> 00:09:09.000 ja mēs neesam jauki pret sevi. 00:09:09.000 --> 00:09:11.000 Un visbeidzot, viņiem bija saikne, 00:09:11.000 --> 00:09:13.000 un -- šis bija grūtākais -- 00:09:13.000 --> 00:09:16.000 īstuma dēļ 00:09:16.000 --> 00:09:19.000 viņi bija gatavi atbrīvoties no tā, ko viņi domāja par to, kādiem viņiem vajadzētu būt, 00:09:19.000 --> 00:09:21.000 lai tā vietā būtu tie, kas viņi ir, 00:09:21.000 --> 00:09:24.000 kas jums ir pilnībā jādara, lai 00:09:24.000 --> 00:09:26.000 izveidotu saikni. NOTE Paragraph 00:09:28.000 --> 00:09:30.000 Otra lieta, kas viņiem bija kopīga 00:09:30.000 --> 00:09:32.000 bija šī. 00:09:35.000 --> 00:09:38.000 Tie pilnībā pieņēma ievainojamību. 00:09:40.000 --> 00:09:43.000 Viņi ticēja, 00:09:43.000 --> 00:09:46.000 ka tas, kas padara viņus ievainojamus, 00:09:46.000 --> 00:09:48.000 padara viņus skaistus. 00:09:50.000 --> 00:09:52.000 Viņi nerunāja par ievainojamību 00:09:52.000 --> 00:09:54.000 kā par kaut ko ērtu, 00:09:54.000 --> 00:09:57.000 tāpat arī viņi nerunāja par to kā - kaut ko mokošu -- 00:09:57.000 --> 00:09:59.000 kā es to biju agrāk dzirdējusi intervijās par kaunu. 00:09:59.000 --> 00:10:02.000 Viņi vienkārši runāja par to kā kaut ko nepieciešamu. 00:10:03.000 --> 00:10:05.000 Viņi runāja par vēlmi 00:10:05.000 --> 00:10:08.000 pirmajam pateikt: "Es tevi mīlu", 00:10:08.000 --> 00:10:11.000 par vēlmi 00:10:11.000 --> 00:10:13.000 darīt kaut ko, 00:10:13.000 --> 00:10:16.000 kam nav drošu garantiju, 00:10:16.000 --> 00:10:18.000 par vēlmi 00:10:18.000 --> 00:10:20.000 brīvi uzelpot, gaidot ārsta zvanu 00:10:20.000 --> 00:10:22.000 pēc jūsu mammogrammas. 00:10:23.000 --> 00:10:26.000 Viņi vēlas ieguldīt attiecībās, 00:10:26.000 --> 00:10:29.000 kuras varbūt var izdoties, bet varbūt arī var neizdoties. 00:10:29.000 --> 00:10:32.000 Viņi uzskatīja, tas bija fundamentāli. NOTE Paragraph 00:10:32.000 --> 00:10:35.000 Es personīgi domāju, ka tā bija nodevība. 00:10:35.000 --> 00:10:38.000 Es nespēju noticēt tam, ka es biju pilnībā nodevusies 00:10:38.000 --> 00:10:40.000 pētījumam -- 00:10:40.000 --> 00:10:42.000 kur pētījuma definīcija 00:10:42.000 --> 00:10:45.000 ir kontrolēt un prognozēt, pētīt parādības, 00:10:45.000 --> 00:10:47.000 precīzi formulētu iemeslu, 00:10:47.000 --> 00:10:49.000 lai to kontrolētu un prognozētu. 00:10:49.000 --> 00:10:51.000 Un tagad mana misija 00:10:51.000 --> 00:10:53.000 kontrolēt un paredzēt 00:10:53.000 --> 00:10:56.000 bija atklājusi atbildi, ka veids, kā pareizi dzīvot, ir - būt ievainojamam 00:10:56.000 --> 00:10:59.000 un pārtraukt kontrolēšanu un prognozēšanu. 00:10:59.000 --> 00:11:02.000 Tas noveda pie maza sabrukuma -- 00:11:02.000 --> 00:11:06.000 (Smiekli) 00:11:06.000 --> 00:11:09.000 -- kas patiesībā vairāk izskatījās šādi. 00:11:09.000 --> 00:11:11.000 (Smiekli) 00:11:11.000 --> 00:11:13.000 Un tā arī bija. 00:11:13.000 --> 00:11:16.000 Es to saucu par sabrukumu, mans terapeits to sauc par garīgo atmodu. 00:11:17.000 --> 00:11:19.000 Garīga atmoda izklausās labāk nekā sabrukums, 00:11:19.000 --> 00:11:21.000 bet ticiet man, tas bija sabrukums. 00:11:21.000 --> 00:11:23.000 Un man nācās atlikt malā visus datus un iet atrast terapeitu. 00:11:23.000 --> 00:11:26.000 Ļaujiet man jums ko teikt: jūs zināt, kas jūs esat, 00:11:26.000 --> 00:11:29.000 kad jūs zvanāt saviem draugiem un sakat: "Es domāju, ka man vajadzētu pakonsultēties ar kādu. 00:11:29.000 --> 00:11:32.000 Vai tu vari kādu ieteikt?" 00:11:32.000 --> 00:11:34.000 Tāpēc, ka apmēram pieci no maniem draugiem teica: 00:11:34.000 --> 00:11:36.000 "Oooo! Es negribētu būt tavs terapeits." 00:11:36.000 --> 00:11:39.000 (Smiekli) 00:11:39.000 --> 00:11:41.000 Es viņiem jautāju: "Ko tas īsti nozīmē?" 00:11:41.000 --> 00:11:44.000 Un viņi atbild: "Es tikai tā saku, zini. 00:11:44.000 --> 00:11:46.000 Nemēri pēc savas mērauklas." 00:11:46.000 --> 00:11:49.000 Es atbildēju: "Labi." NOTE Paragraph 00:11:51.000 --> 00:11:53.000 Tā es atradu terapeitu. 00:11:53.000 --> 00:11:56.000 Manā pirmajā tikšanās reizē ar viņu, Diānu -- 00:11:56.000 --> 00:11:58.000 es paņēmu līdzi savu sarakstu 00:11:58.000 --> 00:12:01.000 ar to, kā dzīvo sirsnīgie cilvēki, un es apsēdos. 00:12:01.000 --> 00:12:03.000 Un viņa sacīja: "Kā tev klājas?" 00:12:03.000 --> 00:12:06.000 Un es teicu: "Man viss ir lieliski. Man viss ir labi." 00:12:06.000 --> 00:12:08.000 Viņa sacīja: "Kas notiek tavā dzīvē?" 00:12:08.000 --> 00:12:11.000 Un tas ir terapeits, kurš konsultē terapeitus, 00:12:11.000 --> 00:12:13.000 jo mums ir jāiet pie viņiem, 00:12:13.000 --> 00:12:16.000 jo viņu bakalaura grādu rādītāji ir labi. 00:12:16.000 --> 00:12:18.000 (Smiekli) 00:12:18.000 --> 00:12:20.000 Un tā es teicu, 00:12:20.000 --> 00:12:22.000 "Lieta ir tāda, ka es cīnos." 00:12:22.000 --> 00:12:24.000 Un viņa teica: "Par ko ir cīņa?" 00:12:24.000 --> 00:12:27.000 Un es teicu: "Nu, man ir problēma saistībā ar ievainojamību. 00:12:27.000 --> 00:12:30.000 Un es zinu, ka ievainojamība ir 00:12:30.000 --> 00:12:32.000 kauna un baiļu, 00:12:32.000 --> 00:12:34.000 un mūsu cīņas par vērtīgumu pamatā, 00:12:34.000 --> 00:12:37.000 bet šķiet, ka tā ir arī dzimšanas vieta 00:12:37.000 --> 00:12:40.000 priekam, radošumam, 00:12:40.000 --> 00:12:42.000 piederības un mīlestības sajūtai. 00:12:42.000 --> 00:12:44.000 Un es domāju, ka man ir problēma, 00:12:44.000 --> 00:12:47.000 un man ir vajadzīga neliela palīdzība." 00:12:47.000 --> 00:12:49.000 Un es teicu: "Bet lieta ir tāda, 00:12:49.000 --> 00:12:51.000 nerunāsim par ģimenes lietām, 00:12:51.000 --> 00:12:53.000 nekādiem bērnības sūdiem." 00:12:53.000 --> 00:12:55.000 (Smiekli) 00:12:55.000 --> 00:12:58.000 "Man tikai vajag dažas stratēģijas." 00:12:58.000 --> 00:13:02.000 (Smiekli) 00:13:02.000 --> 00:13:05.000 (Aplausi) 00:13:05.000 --> 00:13:07.000 Paldies. 00:13:09.000 --> 00:13:12.000 Un viņa dara tā. 00:13:12.000 --> 00:13:14.000 (Smiekli) 00:13:14.000 --> 00:13:17.000 Un tad es teicu, "Ir slikti, vai ne?" 00:13:17.000 --> 00:13:20.000 Un viņa teica: "Tas nav ne labi, ne slikti." 00:13:20.000 --> 00:13:22.000 (Smiekli) 00:13:22.000 --> 00:13:24.000 "Tas vienkārši ir tas, kas ir." 00:13:24.000 --> 00:13:27.000 Un es teicu, "Ak, mans Dievs, tas būs galīgi garām." NOTE Paragraph 00:13:27.000 --> 00:13:30.000 (Smiekli) NOTE Paragraph 00:13:30.000 --> 00:13:32.000 Un tā bija un arī nebija. 00:13:32.000 --> 00:13:35.000 Un tas ilga apmēram gadu. 00:13:35.000 --> 00:13:37.000 Jūs jau zināt, ka ir cilvēki, 00:13:37.000 --> 00:13:40.000 kuri, kad saprot, ka ievainojamība un maigums ir svarīgi, 00:13:40.000 --> 00:13:43.000 viņi to pieņem un sāk dzīvot pēc šiem principiem. 00:13:43.000 --> 00:13:45.000 Pirmkārt - es tāda neesmu, 00:13:45.000 --> 00:13:48.000 un, otrkārt, es pat nebiedrojos ar tādiem cilvēkiem. 00:13:48.000 --> 00:13:51.000 (Smiekli) 00:13:51.000 --> 00:13:54.000 Man tas bija kā gadu ilga ielu cīņa. 00:13:54.000 --> 00:13:56.000 Tas bija vārdu karš. 00:13:56.000 --> 00:13:58.000 Ievainojamība nāca pretī, bet es atkāpos. 00:13:58.000 --> 00:14:01.000 Es zaudēju cīņu, 00:14:01.000 --> 00:14:03.000 bet iespējams atguvu savu dzīvi NOTE Paragraph 00:14:03.000 --> 00:14:05.000 Un tad es atgriezos pie pētījuma 00:14:05.000 --> 00:14:07.000 un dažus nākamos gadus 00:14:07.000 --> 00:14:10.000 tiešām centos saprast šos sirsnīgos cilvēkus, 00:14:10.000 --> 00:14:12.000 kādas izvēles viņi izdara, 00:14:12.000 --> 00:14:14.000 un ko mēs darām 00:14:14.000 --> 00:14:16.000 ar ievainojamību. 00:14:16.000 --> 00:14:18.000 Kādēļ mēs tik ļoti cīnāmies ar to? 00:14:18.000 --> 00:14:21.000 Vai esmu viena, cīnoties ar ievainojamību? 00:14:21.000 --> 00:14:23.000 Nē. 00:14:23.000 --> 00:14:25.000 Tātad, es iemācījos šo: 00:14:26.000 --> 00:14:29.000 mēs apslāpējam ievainojamību -- 00:14:29.000 --> 00:14:31.000 kad mēs gaidām zvanu. 00:14:31.000 --> 00:14:33.000 Bija jautri, kad es izsūtīju caur Twitter un Facebook 00:14:33.000 --> 00:14:35.000 jautājumu: "Kā tu definētu ievainojamību? 00:14:35.000 --> 00:14:37.000 Kas liek tev justies ievainojamam?" 00:14:37.000 --> 00:14:40.000 Un pusotrā stundā es saņēmu 150 atbildes. 00:14:40.000 --> 00:14:42.000 Jo es gribēju zināt, 00:14:42.000 --> 00:14:44.000 kādi uzskati pastāv. 00:14:45.000 --> 00:14:47.000 "Lūgt palīdzību vīram, 00:14:47.000 --> 00:14:50.000 jo es esmu slima, un mēs esam tikko precējušies" 00:14:50.000 --> 00:14:53.000 "ierosināt vīram nodarboties ar seksu" 00:14:53.000 --> 00:14:55.000 "ierosināt sievai nodarboties ar seksu" 00:14:55.000 --> 00:14:58.000 "sajust atraidījumu" "uzaicināt kādu uz randiņu" 00:14:58.000 --> 00:15:00.000 "gaidīt ārsta atbildes zvanu" 00:15:00.000 --> 00:15:03.000 "kad ar mani pārguļ tikai dēļ seksa" "pārgulēt ar citiem tikai dēļ seksa" 00:15:03.000 --> 00:15:05.000 - tā ir pasaule, kurā mēs dzīvojam. 00:15:05.000 --> 00:15:08.000 Mēs dzīvojam ievainojamā pasaulē. 00:15:08.000 --> 00:15:10.000 Un viens no veidiem, kā mēs ar to tiekam galā, 00:15:10.000 --> 00:15:12.000 mēs apslāpējam ievainojamību. NOTE Paragraph 00:15:12.000 --> 00:15:14.000 Es domāju, ka ir pierādījumi -- 00:15:14.000 --> 00:15:16.000 un tas nav vienīgais iemesls, kāpēc šādi pierādījumi pastāv, 00:15:16.000 --> 00:15:18.000 bet es domāju, ka tas ir liels cēlonis tam, ka 00:15:18.000 --> 00:15:22.000 mēs esam vislielākajos parādos, 00:15:22.000 --> 00:15:25.000 mums ir smagākā aptaukošanās, 00:15:25.000 --> 00:15:28.000 mēs esam atkarīgākā un sazāļotākā 00:15:28.000 --> 00:15:30.000 pieaugušo populācija Amerikas vēsturē. 00:15:33.000 --> 00:15:36.000 Problēma ir tā - un to es iemācījos no šī pētījuma -- 00:15:36.000 --> 00:15:39.000 ka tu nevari selektīvi apslāpēt emocijas. 00:15:40.000 --> 00:15:43.000 Tu nevari teikt - te ir sliktās lietas. 00:15:43.000 --> 00:15:45.000 Te ir ievainojamība, te ir sēras, te ir kauns, 00:15:45.000 --> 00:15:47.000 te ir bailes, te ir vilšanās, 00:15:47.000 --> 00:15:49.000 es negribu to visu just! 00:15:49.000 --> 00:15:52.000 Es iedzeršu pāris aliņus un uzēdīšu banānu-riekstu kēksiņu. 00:15:52.000 --> 00:15:54.000 (Smiekli) 00:15:54.000 --> 00:15:56.000 Es negribu just šīs emocijas. 00:15:56.000 --> 00:15:58.000 Un es pazīstus šos smieklus. 00:15:58.000 --> 00:16:01.000 Mans darbs ir ielauzties jūsu dzīvēs. 00:16:01.000 --> 00:16:03.000 Ak, Dievs. 00:16:03.000 --> 00:16:05.000 (Smiekli) 00:16:05.000 --> 00:16:08.000 Jūs nevarat notrulināt šīs smagās sajūtas, 00:16:08.000 --> 00:16:10.000 nenotrulinot citas sajūtas, mūsu emocijas. 00:16:10.000 --> 00:16:12.000 Jūs nevarat selektīvi kļūt nejūtīgs. 00:16:12.000 --> 00:16:15.000 Tad, kad mēs apslāpējam negatīvās emocijas, 00:16:15.000 --> 00:16:17.000 mēs apslāpējam arī prieku, 00:16:17.000 --> 00:16:19.000 apslāpējam pateicību, 00:16:19.000 --> 00:16:21.000 mēs apslāpējam laimi. 00:16:21.000 --> 00:16:24.000 Un tad mēs jūtamies nožēlojami, 00:16:24.000 --> 00:16:26.000 un mēs meklējam jēgu un nozīmi, 00:16:26.000 --> 00:16:28.000 un tad mēs jūtamies ievainojami, 00:16:28.000 --> 00:16:31.000 un tad mēs paņemam pāris alus un banānu-riekstu kēksiņu. 00:16:31.000 --> 00:16:34.000 Un tas kļūst par bīstamu ciklu. NOTE Paragraph 00:16:36.000 --> 00:16:39.000 Viena no lietām, par kurām mums būtu jāpadomā 00:16:39.000 --> 00:16:41.000 ir tā, kāpēc un kā mēs notrulināmies? 00:16:41.000 --> 00:16:44.000 Un tam nav jākļūst par atkarību. 00:16:44.000 --> 00:16:46.000 Otra lieta, ko mēs darām, ir tā, 00:16:46.000 --> 00:16:49.000 ka mēs visu nenoteikto padarām noteiktu. 00:16:50.000 --> 00:16:53.000 Reliğija no ticības liktenim un noslēpumiem, ir kļuvusi 00:16:53.000 --> 00:16:55.000 par noteiktību. 00:16:55.000 --> 00:16:58.000 Man ir taisnība, tev nav. Aizveries. 00:16:58.000 --> 00:17:00.000 Tas arī viss. 00:17:00.000 --> 00:17:02.000 Tik tieši. 00:17:02.000 --> 00:17:04.000 Jo vairāk nobijušies mēs esam, jo vairāk ievainojami mēs esam, 00:17:04.000 --> 00:17:06.000 un jo vairāk nobijušies mēs esam. 00:17:06.000 --> 00:17:08.000 Tā mūsdienās izskatās politika. 00:17:08.000 --> 00:17:10.000 Vairs nav diskursa. 00:17:10.000 --> 00:17:12.000 Vairs nav sarunu. 00:17:12.000 --> 00:17:14.000 Ir tikai vainošana. 00:17:14.000 --> 00:17:17.000 Un jūs zināt kā vainošana ir aprakstīta pētījumos? 00:17:17.000 --> 00:17:20.000 Veids kā izlādēt sāpes un diskomfortu. 00:17:21.000 --> 00:17:23.000 Mēs kļūstam perfekti. 00:17:23.000 --> 00:17:26.000 Ja ir kāds, kurš gribētu, lai viņa dzīve ir perfekta, tad tā esmu es, 00:17:26.000 --> 00:17:28.000 bet tā tas nenotiek. 00:17:28.000 --> 00:17:30.000 Tāpēc, ka tas, ko mēs darām - mēs paņemam taukus no mūsu dibeniem 00:17:30.000 --> 00:17:32.000 un ievietojam tos mūsu vaigos. 00:17:32.000 --> 00:17:35.000 (Smiekli) 00:17:35.000 --> 00:17:37.000 Es ceru, ka pēc simts gadiem 00:17:37.000 --> 00:17:39.000 cilvēki atskatīsies pagātnē un noteiks: "Oho!" NOTE Paragraph 00:17:39.000 --> 00:17:41.000 (Smiekli) NOTE Paragraph 00:17:41.000 --> 00:17:43.000 Un mēs padarām perfektus, kas ir visbīstamāk, 00:17:43.000 --> 00:17:45.000 mūsu bērnus. 00:17:45.000 --> 00:17:47.000 Ļaujiet, es jums pateikšu, ko domāju par bērniem. 00:17:47.000 --> 00:17:50.000 Viņi ir nolemti cīņai, kad viņi nonāk te. 00:17:50.000 --> 00:17:53.000 Un kad tu turi rokās šos perfektos mazos bērniņus, 00:17:53.000 --> 00:17:55.000 mūsu pienākums nav teikt: "Paskaties uz viņu, viņa ir perfekta. 00:17:55.000 --> 00:17:57.000 Mans pienākums ir tikai saglabāt viņu perfektu -- 00:17:57.000 --> 00:18:00.000 nodrošināt, ka viņa iekļūst tenisa komandā līdz 5. klasei un Jēlā līdz 7. klasei." 00:18:00.000 --> 00:18:02.000 Tas nav mūsu pienākums. 00:18:02.000 --> 00:18:04.000 Mūsu pienākums ir skatīties un teikt, 00:18:04.000 --> 00:18:07.000 "Zini ko? Tu neesi perfekta, un tu esi piesaistīta cīņai, 00:18:07.000 --> 00:18:09.000 bet tu esi mīlestības un piederības vērta." 00:18:09.000 --> 00:18:11.000 Šis ir mūsu pienākums. 00:18:11.000 --> 00:18:13.000 Parādiet man paaudzi, kurā bērni ir šādi uzaudzināti, 00:18:13.000 --> 00:18:16.000 un es domāju, ka mēs izbeigsim problēmas, kuras redzam šodien. 00:18:16.000 --> 00:18:20.000 Mēs izliekamies, ka tas, ko mēs darām, 00:18:20.000 --> 00:18:23.000 neietekmē citus cilvēkus. 00:18:23.000 --> 00:18:25.000 Tā mēs darām savā personīgajā dzīvē. 00:18:25.000 --> 00:18:27.000 Mēs darām kā lielie uzņēmumi -- 00:18:27.000 --> 00:18:29.000 vai tās ir finansiālās grūtības, vai naftas noplūde, 00:18:29.000 --> 00:18:31.000 mēs noliedzam savu atbildību -- 00:18:31.000 --> 00:18:33.000 mēs izliekamies, ka tas, ko mēs darām, 00:18:33.000 --> 00:18:36.000 būtiski neietekmē citus cilvēkus. 00:18:36.000 --> 00:18:39.000 Es teiktu uzņēmumiem - šis nav mūsu pirmais rodeo, mīlīši! 00:18:40.000 --> 00:18:42.000 Mums tikai vajag, lai jūs būtu autentiski un patiesi, 00:18:42.000 --> 00:18:44.000 un teiktu: "Piedodiet. 00:18:44.000 --> 00:18:47.000 Mēs to atrisināsim." NOTE Paragraph 00:18:50.000 --> 00:18:52.000 Bet ir arī cits ceļš, ko jums pastāstīšu. 00:18:52.000 --> 00:18:54.000 Lūk, ko es atklāju: 00:18:54.000 --> 00:18:56.000 ļaujot sev būt tik redzamam, 00:18:56.000 --> 00:18:58.000 ka var saskatīt visdziļāko, 00:18:58.000 --> 00:19:01.000 saskatīt ievainojamību; 00:19:01.000 --> 00:19:03.000 mīlēt no visas sirds, 00:19:03.000 --> 00:19:05.000 pat, ja nav garantiju -- 00:19:05.000 --> 00:19:07.000 un tas patiešām ir grūti, 00:19:07.000 --> 00:19:10.000 un es jums saku kā vecāks, tas ir ārkārtīgi sarežģīti -- 00:19:12.000 --> 00:19:15.000 sniegt pateicību un prieku 00:19:15.000 --> 00:19:17.000 šajos apdraudējuma brīžos, 00:19:17.000 --> 00:19:19.000 kad mēs domājām: "Vai es varu mīlēt tevi tik daudz? 00:19:19.000 --> 00:19:21.000 Vai es varu tam tik kaislīgi ticēt? 00:19:21.000 --> 00:19:24.000 Vai es varu būt tik pārliecināts par šo visu?" 00:19:24.000 --> 00:19:26.000 būt spējīgiem apstāties un tā vietā, lai paniski baidoties no tā, kas varētu notikt, 00:19:26.000 --> 00:19:29.000 vienkārši pateikt: "Esmu tik pateicīgs, 00:19:29.000 --> 00:19:32.000 jo just šo ievainojamību nozīmē to, ka esmu dzīvs." 00:19:33.000 --> 00:19:36.000 Un pēdējais, ko es uzskatu par iespējams pašu svarīgāko, 00:19:36.000 --> 00:19:39.000 ir ticēt, ka mēs esam pietiekami. 00:19:39.000 --> 00:19:41.000 Jo kad mēs darbojamies tādā apziņā, 00:19:41.000 --> 00:19:44.000 kas saka "Esmu pietiekams.", 00:19:45.000 --> 00:19:48.000 tad mēs pārstājam kliegt un sākam klausīties, 00:19:49.000 --> 00:19:51.000 mēs esam jaukāki un maigāki pret apkārtējiem cilvēkiem, 00:19:51.000 --> 00:19:54.000 un mēs esam jaukāki un maigāki pret sevi. NOTE Paragraph 00:19:54.000 --> 00:19:56.000 Tas arī no manis ir viss. Paldies. NOTE Paragraph 00:19:56.000 --> 00:19:59.000 (Aplausi)