1
00:00:00,000 --> 00:00:02,000
Tātad, es sākšu ar šo:

2
00:00:02,000 --> 00:00:04,000
pirms pāris gadiem man piezvanīja pasākumu plānotāja,

3
00:00:04,000 --> 00:00:06,000
jo es grasījos uzstāties runu pasākumā.

4
00:00:06,000 --> 00:00:08,000
Tā viņa piezvanīja un teica:

5
00:00:08,000 --> 00:00:10,000
"Es tiešām mokos ar to,

6
00:00:10,000 --> 00:00:12,000
ko rakstīt par tevi uz skrejlapiņas."

7
00:00:12,000 --> 00:00:14,000
Es nodomāju: "Nu, kas tieši nomoka?"

8
00:00:14,000 --> 00:00:16,000
Viņa teica: "Nu, es redzēju tevi runājam,

9
00:00:16,000 --> 00:00:19,000
un es nodomāju, ka saukšu tevi par pētnieci,

10
00:00:19,000 --> 00:00:21,000
bet es baidos par to, ja es tevi saukšu par pētnieci, tad neviens neatnāks,

11
00:00:21,000 --> 00:00:23,000
jo viņi nodomās, ka tu esi garlaicīga un nenozīmīga."

12
00:00:23,000 --> 00:00:25,000
(Smiekli)

13
00:00:25,000 --> 00:00:27,000
Labi.

14
00:00:27,000 --> 00:00:29,000
Viņa teica: "Bet, tas, kas man patika tavā runā,

15
00:00:29,000 --> 00:00:31,000
ir tas, ka tu esi stāstniece.

16
00:00:31,000 --> 00:00:34,000
Tāpēc es domāju, ka vienkārši nosaukšu tevi par stāstnieci."

17
00:00:34,000 --> 00:00:37,000
Un protams, ka mana akadēmiskā, nedrošā daļa

18
00:00:37,000 --> 00:00:39,000
iesaucās: "Kā tu mani sauksi?"

19
00:00:39,000 --> 00:00:42,000
Un viņa teica: "Es tevi saukšu par stāstnieci."

20
00:00:42,000 --> 00:00:45,000
un es nodomāju: "Kāpēc ne par burvju laumiņu?"

21
00:00:45,000 --> 00:00:48,000
(Smiekli)

22
00:00:48,000 --> 00:00:51,000
Es teicu: "Ļauj man mirkli padomāt par to."

23
00:00:51,000 --> 00:00:54,000
Es centos saņemties drosmi.

24
00:00:54,000 --> 00:00:57,000
Un es nodomāju - es esmu stāstniece.

25
00:00:57,000 --> 00:00:59,000
Es esmu kvalitatīvu datu pētniece.

26
00:00:59,000 --> 00:01:01,000
Es ievācu stāstus; tas ir tas, ko es daru.

27
00:01:01,000 --> 00:01:04,000
Un varbūt stāsti ir tikai dati ar dvēseli.

28
00:01:04,000 --> 00:01:06,000
Un varbūt es esmu tikai stāstniece.

29
00:01:06,000 --> 00:01:08,000
Un tad es teicu: "Zini ko?

30
00:01:08,000 --> 00:01:11,000
Varbūt vienkārši saki, ka es esmu pētniece-stāstniece."

31
00:01:11,000 --> 00:01:14,000
Un viņa sāka smieties: "Nav tāda jēdziena."

32
00:01:14,000 --> 00:01:16,000
(Smiekli)

33
00:01:16,000 --> 00:01:18,000
Tātad, es esmu pētniece-stāstniece,

34
00:01:18,000 --> 00:01:20,000
un es ar jums grasos šodien runāt --

35
00:01:20,000 --> 00:01:22,000
mēs runājam par uztveres paplašināšanu --

36
00:01:22,000 --> 00:01:24,000
un tāpēc es vēlos ar jums parunāt un pastāstīt dažus stāstus

37
00:01:24,000 --> 00:01:27,000
par daļu no mana pētījuma,

38
00:01:27,000 --> 00:01:30,000
kas pamatīgi paplašināja manu uztveri

39
00:01:30,000 --> 00:01:33,000
un tiešām reāli manīja veidu, kā es dzīvoju un mīlu,

40
00:01:33,000 --> 00:01:35,000
strādāju, un audzinu bērnus.

41
00:01:35,000 --> 00:01:37,000
Un šādi sākas mans stāsts.

42
00:01:37,000 --> 00:01:40,000
Kad es biju jauna pētniece, doktorantūras studente,

43
00:01:40,000 --> 00:01:42,000
manā pirmajā gadā man bija zinātnisko pētījumu profesors,

44
00:01:42,000 --> 00:01:44,000
kurš mums teica:

45
00:01:44,000 --> 00:01:46,000
"Lieta tāda,

46
00:01:46,000 --> 00:01:49,000
ja jūs kaut ko nevarat izmērīt, tātad tas nepastāv."

47
00:01:49,000 --> 00:01:52,000
Un es domāju, ka viņš vienkārši jokojās ar mani.

48
00:01:52,000 --> 00:01:55,000
Es jautāju: "Tiešām?" un viņš atbildēja: "Neapšaubāmi."

49
00:01:55,000 --> 00:01:57,000
Un jums ir jāsaprot,

50
00:01:57,000 --> 00:01:59,000
ka man ir bakalaura grāds sociālajā darbā, maģistra grāds sociālajā darbā,

51
00:01:59,000 --> 00:02:01,000
un es grasījos iegūt doktora grādu sociālajā darbā,

52
00:02:01,000 --> 00:02:03,000
tātad visas manas akadēmiskās karjeras laikā

53
00:02:03,000 --> 00:02:05,000
man apkārt bija cilvēki

54
00:02:05,000 --> 00:02:07,000
kuri zināmā mērā ticēja,

55
00:02:07,000 --> 00:02:10,000
ka dzīve ir nekārtīga - mīli to.

56
00:02:10,000 --> 00:02:12,000
Bet es vairāk uzskatīju tā - ja dzīve ir nekārtīga,

57
00:02:12,000 --> 00:02:15,000
tad satīri to, sakārto to

58
00:02:15,000 --> 00:02:17,000
un ievieto to pusdienu kārbiņā.

59
00:02:17,000 --> 00:02:19,000
(Smiekli)

60
00:02:19,000 --> 00:02:22,000
Un, domājot, ka esmu atradusi savu ceļu,

61
00:02:22,000 --> 00:02:25,000
atradusi karjeru, kas aizrauj mani --

62
00:02:25,000 --> 00:02:28,000
patiešām, viens no lielajiem uzskatiem sociālajā darbā

63
00:02:28,000 --> 00:02:31,000
ir - pieņem darbā esošo diskomfortu.

64
00:02:31,000 --> 00:02:34,000
Bet es uzskatīju - izsit diskomfortu ārā no galvas

65
00:02:34,000 --> 00:02:36,000
un aizbīdi prom, un saņem izcilus vērtējumus.

66
00:02:36,000 --> 00:02:39,000
Tā bija mana mantra.

67
00:02:39,000 --> 00:02:41,000
Un tā es biju ļoti satraukta par to.

68
00:02:41,000 --> 00:02:44,000
Un tāpēc es domāju, jūs zināt ko, šī ir mana karjera,

69
00:02:44,000 --> 00:02:47,000
jo es esmu ieinteresēta dažās nekārtīgās tēmās.

70
00:02:47,000 --> 00:02:49,000
Bet es gribu spējīga tās padarīt kārtīgas.

71
00:02:49,000 --> 00:02:51,000
Es gribu tās saprast.

72
00:02:51,000 --> 00:02:53,000
Es gribu uzlauzt šīs lietas,

73
00:02:53,000 --> 00:02:55,000
kuras, es zinu, ka ir svarīgas,

74
00:02:55,000 --> 00:02:57,000
un padarīt ieejas kodu redzamu visiem.

75
00:02:57,000 --> 00:03:00,000
Tātad, es sāku ar saistībām.

76
00:03:00,000 --> 00:03:03,000
Tāpēc, ka pēc 10 gadus sociālā darbinieka pieredzes,

77
00:03:03,000 --> 00:03:05,000
tu saproti to,

78
00:03:05,000 --> 00:03:08,000
ka saistības ir tas, kādēļ mēs te esam.

79
00:03:08,000 --> 00:03:11,000
Tas, ir tas, kas dod jēgu un nozīmi mūsu dzīvēm.

80
00:03:11,000 --> 00:03:13,000
Lūk par ko ir runa.

81
00:03:13,000 --> 00:03:15,000
Nav svarīgi, vai jūs runājat ar cilvēkiem,

82
00:03:15,000 --> 00:03:18,000
kuri strādā sociālā taisnīguma, garīgās veselības, vardarbības vai sociālās nolaidības jomā,

83
00:03:18,000 --> 00:03:20,000
tas, ko mēs zinām, ir tas, ka saistības,

84
00:03:20,000 --> 00:03:23,000
spēja justies savienotam, ir --

85
00:03:23,000 --> 00:03:26,000
kā neirobioloģiski esam savienoti --

86
00:03:26,000 --> 00:03:28,000
tas iemesls, kāpēc mēs esam šeit.

87
00:03:28,000 --> 00:03:31,000
Tāpēc es nodomāju, zināt ko, es sākšu ar saistībām.

88
00:03:31,000 --> 00:03:34,000
Jūs jau zināt situāciju,

89
00:03:34,000 --> 00:03:36,000
kad jūs saņemat vērtējumu no jūsu priekšnieka,

90
00:03:36,000 --> 00:03:39,000
un viņa pateiks jums 37 lietas, kuras jūs veicat patiešām lieliski,

91
00:03:39,000 --> 00:03:41,000
un vienu lietu -- kurā ir "iespējama izaugsme"?

92
00:03:41,000 --> 00:03:43,000
(Smiekli)

93
00:03:43,000 --> 00:03:46,000
Un viss, par ko jūs varat domāt, ir tā viena lieta, kurā nepieciešama izaugsme, vai ne?

94
00:03:47,000 --> 00:03:50,000
Lūk, acīmredzot, šis bija veids, kā virzījās arī mans darbs,

95
00:03:50,000 --> 00:03:53,000
jo, kad jūs jautājat cilvēkiem par mīlestību,

96
00:03:53,000 --> 00:03:55,000
viņi stāsta jums par salauztu sirdi.

97
00:03:55,000 --> 00:03:57,000
Kad jūs jautājat cilvēkiem par piederību,

98
00:03:57,000 --> 00:04:00,000
viņi jums pastāstīs par viņu vismokošāko pieredzi,

99
00:04:00,000 --> 00:04:02,000
kad viņi ir bijuši izstumti.

100
00:04:02,000 --> 00:04:04,000
Un, kad jūs jautājat cilvēkiem par saistīšanos,

101
00:04:04,000 --> 00:04:07,000
viņu stāstītie stāsti bija par atšķirtību.

102
00:04:07,000 --> 00:04:10,000
tādā veidā, ļoti ātri -- tiešām, apmēram sešas nedēļas veicot šo pētījumu --

103
00:04:10,000 --> 00:04:13,000
es uzdūros šai vārdā nenosauktajai lietai,

104
00:04:13,000 --> 00:04:16,000
kas pilnībā apslēpa saistības

105
00:04:16,000 --> 00:04:19,000
tādā veidā, kuru es nesapratu un nekad nebiju redzējusi.

106
00:04:19,000 --> 00:04:21,000
Un tā es atkāpos no šī pētījuma

107
00:04:21,000 --> 00:04:24,000
un nodomāju, ka man ir jānoskaidro, kas tas īsti ir.

108
00:04:24,000 --> 00:04:27,000
Un izrādījās, ka tas ir kauns.

109
00:04:27,000 --> 00:04:29,000
Un kaunu ir patiešām viegli saprast

110
00:04:29,000 --> 00:04:31,000
kā bailes no atšķirtības.

111
00:04:31,000 --> 00:04:33,000
Vai manī ir kaut kas tāds,

112
00:04:33,000 --> 00:04:36,000
kas, ja citi cilvēki to zinātu vai redzētu,

113
00:04:36,000 --> 00:04:39,000
padarītu mani saskarsmes necienīgu.

114
00:04:39,000 --> 00:04:41,000
Vienu es jums varu pateikt:

115
00:04:41,000 --> 00:04:43,000
tā ir universāla sajūta, mums visiem ir tā.

116
00:04:43,000 --> 00:04:45,000
Vienīgie cilvēki, kuri nepiedzīvo kaunu,

117
00:04:45,000 --> 00:04:47,000
ir tie, kuri nespēj just cilvēcīgu līdzjūtību vai saistīties ar citiem.

118
00:04:47,000 --> 00:04:49,000
Neviens nevēlas runāt par to,

119
00:04:49,000 --> 00:04:52,000
un jo mazāk tu par to runā, jo vairāk tev tas piemīt.

120
00:04:54,000 --> 00:04:56,000
Kas ir šī kauna pamatā,

121
00:04:56,000 --> 00:04:58,000
šajā "Es neesmu pietiekami labs," --

122
00:04:58,000 --> 00:05:00,000
šī sajūta, ko mēs visi zinām:

123
00:05:00,000 --> 00:05:02,000
"Es neesmu pietiekami [tukšums]. Es neesmu pietiekami tievs,

124
00:05:02,000 --> 00:05:04,000
pietiekami bagāts, pietiekami skaists, pietiekami gudrs,

125
00:05:04,000 --> 00:05:06,000
pietiekami paaugstināts."

126
00:05:06,000 --> 00:05:08,000
Tas, kas šim visam bija pamatā,

127
00:05:08,000 --> 00:05:11,000
bija nepanesama ievainojamība,

128
00:05:11,000 --> 00:05:13,000
šī ideja par to, ka,

129
00:05:13,000 --> 00:05:15,000
lai rastos savienība,

130
00:05:15,000 --> 00:05:18,000
mums ir jāļauj sev kļūt pamanāmiem,

131
00:05:18,000 --> 00:05:20,000
patiešām pamanāmiem.

132
00:05:20,000 --> 00:05:23,000
Un jūs zināt, ko es jūtu pret ievainojamību. Es ienīstu ievainojamību.

133
00:05:23,000 --> 00:05:25,000
Un tāpēc es nodomāju, šī ir mana iespēja

134
00:05:25,000 --> 00:05:28,000
pārspēt to ar manu mērauklu.

135
00:05:28,000 --> 00:05:31,000
Es iedziļināšos, es izprastīšu šo visu,

136
00:05:31,000 --> 00:05:34,000
es tam veltīšu gadu, es gatavojos pilnībā dekonstruēt kaunu,

137
00:05:34,000 --> 00:05:36,000
es sapratīšu kā darbojas ievainojamība,

138
00:05:36,000 --> 00:05:39,000
un es pārspēšu to gudrībā.

139
00:05:39,000 --> 00:05:42,000
Un tā, es biju gatava, un es biju patiešām iedvesmota.

140
00:05:44,000 --> 00:05:46,000
Kā jūs nojaušat, tas neizvērtīsies labi.

141
00:05:46,000 --> 00:05:49,000
(Smiekli)

142
00:05:49,000 --> 00:05:51,000
Jūs jau zināt.

143
00:05:51,000 --> 00:05:53,000
Tātad, es varētu jums pastāstīt daudz ko par kaunu,

144
00:05:53,000 --> 00:05:55,000
bet man būtu jāaizņem visu pārējo runātāju laiks.

145
00:05:55,000 --> 00:05:58,000
Bet, es jums varu pastāstīt to, uz ko tas reducējas --

146
00:05:58,000 --> 00:06:01,000
un tā var būt viena no vissvarīgākajām lietām, ko es vispār esmu iemācījusies

147
00:06:01,000 --> 00:06:04,000
desmit gadu laikā, veicot šo izpēti.

148
00:06:04,000 --> 00:06:06,000
Mans viens gads

149
00:06:06,000 --> 00:06:08,000
izvērtās sešos gados,

150
00:06:08,000 --> 00:06:10,000
tūkstošos stāstu,

151
00:06:10,000 --> 00:06:13,000
simtos ilgu interviju, fokusa grupās.

152
00:06:13,000 --> 00:06:15,000
Vienā brīdī cilvēki sūtīja man žurnālu lappuses

153
00:06:15,000 --> 00:06:18,000
un sūtīja man savus stāstus --

154
00:06:18,000 --> 00:06:21,000
tūkstošiem datu vienību sešu gadu periodā.

155
00:06:21,000 --> 00:06:23,000
Un es it kā to sāku pārvaldīt.

156
00:06:23,000 --> 00:06:25,000
Es it kā sapratu, kas īsti ir kauns,

157
00:06:25,000 --> 00:06:27,000
kā tas darbojas.

158
00:06:27,000 --> 00:06:29,000
Es uzrakstīju grāmatu,

159
00:06:29,000 --> 00:06:31,000
Es publicēju teoriju,

160
00:06:31,000 --> 00:06:34,000
bet kaut kas nebija kārtībā --

161
00:06:34,000 --> 00:06:36,000
un tas bija tas, ka,

162
00:06:36,000 --> 00:06:38,000
ja es paņemtu intervētos cilvēku

163
00:06:38,000 --> 00:06:41,000
un aptuveni sadalītu tos cilvēkos,

164
00:06:41,000 --> 00:06:44,000
kuriem tiešām piemīt savas vērtības sajūta --

165
00:06:44,000 --> 00:06:46,000
lūk, līdz kam šis viss tiek reducēts:

166
00:06:46,000 --> 00:06:48,000
vērtības sajūtai --

167
00:06:48,000 --> 00:06:51,000
viņiem ir spēcīga mīlestības un piederības sajūta --

168
00:06:51,000 --> 00:06:53,000
un ir cilvēki, kas cīnās par to,

169
00:06:53,000 --> 00:06:55,000
un cilvēki, kuri vienmēr ir neziņā par to, vai viņi ir pietiekami labi.

170
00:06:55,000 --> 00:06:57,000
Bija tikai viens mainīgais,

171
00:06:57,000 --> 00:06:59,000
kas atdalīja cilvēkus, kuriem ir

172
00:06:59,000 --> 00:07:01,000
spēcīga mīlestības un piederības sajūta

173
00:07:01,000 --> 00:07:03,000
no cilvēkiem, kuri tiešām cīnās par to.

174
00:07:03,000 --> 00:07:05,000
Un tas bija, cilvēki, kuriem ir

175
00:07:05,000 --> 00:07:07,000
spēcīga mīlestības un piederības sajūta,

176
00:07:07,000 --> 00:07:10,000
tic, ka viņi ir mīlestības un piederības cienīgi.

177
00:07:10,000 --> 00:07:12,000
Tas arī viss.

178
00:07:12,000 --> 00:07:14,000
Viņi tic, ka viņi ir tā cienīgi.

179
00:07:15,000 --> 00:07:18,000
Un man grūtākais bija,

180
00:07:18,000 --> 00:07:21,000
viena lieta, kas attur mūs no saskarsmes,

181
00:07:21,000 --> 00:07:24,000
ir mūsu bailes, ka mēs neesam šīs saskarsmes vērti,

182
00:07:24,000 --> 00:07:26,000
tas bija kas tāds, kur es jutu, ka personīgi un profesionāli

183
00:07:26,000 --> 00:07:29,000
man tas ir jāsaprot labāk.

184
00:07:29,000 --> 00:07:32,000
Un tas ko es darīju,

185
00:07:32,000 --> 00:07:34,000
es paņēmu visas intervijas,

186
00:07:34,000 --> 00:07:37,000
kur es redzēju vērtīgumu, kur es redzēju cilvēkus, kas tā dzīvo,

187
00:07:37,000 --> 00:07:40,000
un izpētīju tās.

188
00:07:40,000 --> 00:07:42,000
Kas šiem cilvēkiem ir kopīgs?

189
00:07:42,000 --> 00:07:44,000
Man ir neliela biroja preču atkarība,

190
00:07:44,000 --> 00:07:47,000
bet tas ir cits stāsts.

191
00:07:47,000 --> 00:07:50,000
Tā es paņēmu dokumentu mapi un flomasteri,

192
00:07:50,000 --> 00:07:52,000
un es domāju, kā es nosaukšu šo pētījumu?

193
00:07:52,000 --> 00:07:54,000
Un pirmais vārds, kas man ienāca prātā

194
00:07:54,000 --> 00:07:56,000
bija - sirsnīgs.

195
00:07:56,000 --> 00:07:59,000
Tie ir sirsnīgi cilvēki, kas dzīvo balstoties uz šīs dziļās vērtīguma sajūtas.

196
00:07:59,000 --> 00:08:02,000
Tā es uzrakstīju uz dokumentu mapes vāka

197
00:08:02,000 --> 00:08:04,000
un sāku meklēt datus.

198
00:08:04,000 --> 00:08:06,000
Patiesībā, es vispirms

199
00:08:06,000 --> 00:08:08,000
četras dienas

200
00:08:08,000 --> 00:08:11,000
ļoti intensīvi analizēju datus,

201
00:08:11,000 --> 00:08:14,000
kur spēru soli atpakaļ, pārskatīju šīs intervijas, pārskatīju stāstus, pārskatīju gadījumu analīzes.

202
00:08:14,000 --> 00:08:17,000
Kāda ir tēma? Kāds ir modelis?

203
00:08:17,000 --> 00:08:20,000
Mans vīrs ar bērniem izbrauca no pilsētas,

204
00:08:20,000 --> 00:08:23,000
jo es vienmēr pārvēršojas šajā trakajā Džeksona Polloka veidolā,

205
00:08:23,000 --> 00:08:25,000
kur es tikai rakstu

206
00:08:25,000 --> 00:08:28,000
un esmu savā pētnieka režīmā.

207
00:08:28,000 --> 00:08:30,000
Un lūk ko es atklāju.

208
00:08:32,000 --> 00:08:34,000
Tas, kas viņiem bija kopīgs,

209
00:08:34,000 --> 00:08:36,000
bija drosmes sajūta.

210
00:08:36,000 --> 00:08:39,000
Un es gribu uz brīdi atdalīt drosmi no drošsirdības.

211
00:08:39,000 --> 00:08:41,000
Drosme, sākotnējā drosmes (courage) definīcija,

212
00:08:41,000 --> 00:08:43,000
kad tā pirmo reizi tika ieviesta angļu valodā --

213
00:08:43,000 --> 00:08:46,000
ir no latīņu vārda "cor", kas nozīmē "sirds" --

214
00:08:46,000 --> 00:08:48,000
un sākotnējā definīcija

215
00:08:48,000 --> 00:08:51,000
bija vaļsirdīgi pastāstīt stāstu par to, kas tu patiesībā esi.

216
00:08:51,000 --> 00:08:53,000
Un tā šiem cilvēkiem

217
00:08:53,000 --> 00:08:55,000
vienkārši bija drosme

218
00:08:55,000 --> 00:08:57,000
būt nepilnīgiem.

219
00:08:58,000 --> 00:09:00,000
Viņi izjuta līdzjūtību

220
00:09:00,000 --> 00:09:03,000
vispirms esot iejūtīgiem pret sevi un tikai tad - pret citiem,

221
00:09:03,000 --> 00:09:06,000
jo, kā izrādās, mēs nevaram būt līdzjūtīgi pret citiem cilvēkiem,

222
00:09:06,000 --> 00:09:09,000
ja mēs neesam jauki pret sevi.

223
00:09:09,000 --> 00:09:11,000
Un visbeidzot, viņiem bija saikne,

224
00:09:11,000 --> 00:09:13,000
un -- šis bija grūtākais --

225
00:09:13,000 --> 00:09:16,000
īstuma dēļ

226
00:09:16,000 --> 00:09:19,000
viņi bija gatavi atbrīvoties no tā, ko viņi domāja par to, kādiem viņiem vajadzētu būt,

227
00:09:19,000 --> 00:09:21,000
lai tā vietā būtu tie, kas viņi ir,

228
00:09:21,000 --> 00:09:24,000
kas jums ir pilnībā jādara, lai

229
00:09:24,000 --> 00:09:26,000
izveidotu saikni.

230
00:09:28,000 --> 00:09:30,000
Otra lieta, kas viņiem bija kopīga

231
00:09:30,000 --> 00:09:32,000
bija šī.

232
00:09:35,000 --> 00:09:38,000
Tie pilnībā pieņēma ievainojamību.

233
00:09:40,000 --> 00:09:43,000
Viņi ticēja,

234
00:09:43,000 --> 00:09:46,000
ka tas, kas padara viņus ievainojamus,

235
00:09:46,000 --> 00:09:48,000
padara viņus skaistus.

236
00:09:50,000 --> 00:09:52,000
Viņi nerunāja par ievainojamību

237
00:09:52,000 --> 00:09:54,000
kā par kaut ko ērtu,

238
00:09:54,000 --> 00:09:57,000
tāpat arī viņi nerunāja par to kā - kaut ko mokošu --

239
00:09:57,000 --> 00:09:59,000
kā es to biju agrāk dzirdējusi intervijās par kaunu.

240
00:09:59,000 --> 00:10:02,000
Viņi vienkārši runāja par to kā kaut ko nepieciešamu.

241
00:10:03,000 --> 00:10:05,000
Viņi runāja par vēlmi

242
00:10:05,000 --> 00:10:08,000
pirmajam pateikt: "Es tevi mīlu",

243
00:10:08,000 --> 00:10:11,000
par vēlmi

244
00:10:11,000 --> 00:10:13,000
darīt kaut ko,

245
00:10:13,000 --> 00:10:16,000
kam nav drošu garantiju,

246
00:10:16,000 --> 00:10:18,000
par vēlmi

247
00:10:18,000 --> 00:10:20,000
brīvi uzelpot, gaidot ārsta zvanu

248
00:10:20,000 --> 00:10:22,000
pēc jūsu mammogrammas.

249
00:10:23,000 --> 00:10:26,000
Viņi vēlas ieguldīt attiecībās,

250
00:10:26,000 --> 00:10:29,000
kuras varbūt var izdoties, bet varbūt arī var neizdoties.

251
00:10:29,000 --> 00:10:32,000
Viņi uzskatīja, tas bija fundamentāli.

252
00:10:32,000 --> 00:10:35,000
Es personīgi domāju, ka tā bija nodevība.

253
00:10:35,000 --> 00:10:38,000
Es nespēju noticēt tam, ka es biju pilnībā nodevusies

254
00:10:38,000 --> 00:10:40,000
pētījumam --

255
00:10:40,000 --> 00:10:42,000
kur pētījuma definīcija

256
00:10:42,000 --> 00:10:45,000
ir kontrolēt un prognozēt, pētīt parādības,

257
00:10:45,000 --> 00:10:47,000
precīzi formulētu iemeslu,

258
00:10:47,000 --> 00:10:49,000
lai to kontrolētu un prognozētu.

259
00:10:49,000 --> 00:10:51,000
Un tagad mana misija

260
00:10:51,000 --> 00:10:53,000
kontrolēt un paredzēt

261
00:10:53,000 --> 00:10:56,000
bija atklājusi atbildi, ka veids, kā pareizi dzīvot, ir - būt ievainojamam

262
00:10:56,000 --> 00:10:59,000
un pārtraukt kontrolēšanu un prognozēšanu.

263
00:10:59,000 --> 00:11:02,000
Tas noveda pie maza sabrukuma --

264
00:11:02,000 --> 00:11:06,000
(Smiekli)

265
00:11:06,000 --> 00:11:09,000
-- kas patiesībā vairāk izskatījās šādi.

266
00:11:09,000 --> 00:11:11,000
(Smiekli)

267
00:11:11,000 --> 00:11:13,000
Un tā arī bija.

268
00:11:13,000 --> 00:11:16,000
Es to saucu par sabrukumu, mans terapeits to sauc par garīgo atmodu.

269
00:11:17,000 --> 00:11:19,000
Garīga atmoda izklausās labāk nekā sabrukums,

270
00:11:19,000 --> 00:11:21,000
bet ticiet man, tas bija sabrukums.

271
00:11:21,000 --> 00:11:23,000
Un man nācās atlikt malā visus datus un iet atrast terapeitu.

272
00:11:23,000 --> 00:11:26,000
Ļaujiet man jums ko teikt: jūs zināt, kas jūs esat,

273
00:11:26,000 --> 00:11:29,000
kad jūs zvanāt saviem draugiem un sakat: "Es domāju, ka man vajadzētu pakonsultēties ar kādu.

274
00:11:29,000 --> 00:11:32,000
Vai tu vari kādu ieteikt?"

275
00:11:32,000 --> 00:11:34,000
Tāpēc, ka apmēram pieci no maniem draugiem teica:

276
00:11:34,000 --> 00:11:36,000
"Oooo! Es negribētu būt tavs terapeits."

277
00:11:36,000 --> 00:11:39,000
(Smiekli)

278
00:11:39,000 --> 00:11:41,000
Es viņiem jautāju: "Ko tas īsti nozīmē?"

279
00:11:41,000 --> 00:11:44,000
Un viņi atbild: "Es tikai tā saku, zini.

280
00:11:44,000 --> 00:11:46,000
Nemēri pēc savas mērauklas."

281
00:11:46,000 --> 00:11:49,000
Es atbildēju: "Labi."

282
00:11:51,000 --> 00:11:53,000
Tā es atradu terapeitu.

283
00:11:53,000 --> 00:11:56,000
Manā pirmajā tikšanās reizē ar viņu, Diānu --

284
00:11:56,000 --> 00:11:58,000
es paņēmu līdzi savu sarakstu

285
00:11:58,000 --> 00:12:01,000
ar to, kā dzīvo sirsnīgie cilvēki, un es apsēdos.

286
00:12:01,000 --> 00:12:03,000
Un viņa sacīja: "Kā tev klājas?"

287
00:12:03,000 --> 00:12:06,000
Un es teicu: "Man viss ir lieliski. Man viss ir labi."

288
00:12:06,000 --> 00:12:08,000
Viņa sacīja: "Kas notiek tavā dzīvē?"

289
00:12:08,000 --> 00:12:11,000
Un tas ir terapeits, kurš konsultē terapeitus,

290
00:12:11,000 --> 00:12:13,000
jo mums ir jāiet pie viņiem,

291
00:12:13,000 --> 00:12:16,000
jo viņu bakalaura grādu rādītāji ir labi.

292
00:12:16,000 --> 00:12:18,000
(Smiekli)

293
00:12:18,000 --> 00:12:20,000
Un tā es teicu,

294
00:12:20,000 --> 00:12:22,000
"Lieta ir tāda, ka es cīnos."

295
00:12:22,000 --> 00:12:24,000
Un viņa teica: "Par ko ir cīņa?"

296
00:12:24,000 --> 00:12:27,000
Un es teicu: "Nu, man ir problēma saistībā ar ievainojamību.

297
00:12:27,000 --> 00:12:30,000
Un es zinu, ka ievainojamība ir

298
00:12:30,000 --> 00:12:32,000
kauna un baiļu,

299
00:12:32,000 --> 00:12:34,000
un mūsu cīņas par vērtīgumu pamatā,

300
00:12:34,000 --> 00:12:37,000
bet šķiet, ka tā ir arī dzimšanas vieta

301
00:12:37,000 --> 00:12:40,000
priekam, radošumam,

302
00:12:40,000 --> 00:12:42,000
piederības un mīlestības sajūtai.

303
00:12:42,000 --> 00:12:44,000
Un es domāju, ka man ir problēma,

304
00:12:44,000 --> 00:12:47,000
un man ir vajadzīga neliela palīdzība."

305
00:12:47,000 --> 00:12:49,000
Un es teicu: "Bet lieta ir tāda,

306
00:12:49,000 --> 00:12:51,000
nerunāsim par ģimenes lietām,

307
00:12:51,000 --> 00:12:53,000
nekādiem bērnības sūdiem."

308
00:12:53,000 --> 00:12:55,000
(Smiekli)

309
00:12:55,000 --> 00:12:58,000
"Man tikai vajag dažas stratēģijas."

310
00:12:58,000 --> 00:13:02,000
(Smiekli)

311
00:13:02,000 --> 00:13:05,000
(Aplausi)

312
00:13:05,000 --> 00:13:07,000
Paldies.

313
00:13:09,000 --> 00:13:12,000
Un viņa dara tā.

314
00:13:12,000 --> 00:13:14,000
(Smiekli)

315
00:13:14,000 --> 00:13:17,000
Un tad es teicu, "Ir slikti, vai ne?"

316
00:13:17,000 --> 00:13:20,000
Un viņa teica: "Tas nav ne labi, ne slikti."

317
00:13:20,000 --> 00:13:22,000
(Smiekli)

318
00:13:22,000 --> 00:13:24,000
"Tas vienkārši ir tas, kas ir."

319
00:13:24,000 --> 00:13:27,000
Un es teicu, "Ak, mans Dievs, tas būs galīgi garām."

320
00:13:27,000 --> 00:13:30,000
(Smiekli)

321
00:13:30,000 --> 00:13:32,000
Un tā bija un arī nebija.

322
00:13:32,000 --> 00:13:35,000
Un tas ilga apmēram gadu.

323
00:13:35,000 --> 00:13:37,000
Jūs jau zināt, ka ir cilvēki,

324
00:13:37,000 --> 00:13:40,000
kuri, kad saprot, ka ievainojamība un maigums ir svarīgi,

325
00:13:40,000 --> 00:13:43,000
viņi to pieņem un sāk dzīvot pēc šiem principiem.

326
00:13:43,000 --> 00:13:45,000
Pirmkārt - es tāda neesmu,

327
00:13:45,000 --> 00:13:48,000
un, otrkārt, es pat nebiedrojos ar tādiem cilvēkiem.

328
00:13:48,000 --> 00:13:51,000
(Smiekli)

329
00:13:51,000 --> 00:13:54,000
Man tas bija kā gadu ilga ielu cīņa.

330
00:13:54,000 --> 00:13:56,000
Tas bija vārdu karš.

331
00:13:56,000 --> 00:13:58,000
Ievainojamība nāca pretī, bet es atkāpos.

332
00:13:58,000 --> 00:14:01,000
Es zaudēju cīņu,

333
00:14:01,000 --> 00:14:03,000
bet iespējams atguvu savu dzīvi

334
00:14:03,000 --> 00:14:05,000
Un tad es atgriezos pie pētījuma

335
00:14:05,000 --> 00:14:07,000
un dažus nākamos gadus

336
00:14:07,000 --> 00:14:10,000
tiešām centos saprast šos sirsnīgos cilvēkus,

337
00:14:10,000 --> 00:14:12,000
kādas izvēles viņi izdara,

338
00:14:12,000 --> 00:14:14,000
un ko mēs darām

339
00:14:14,000 --> 00:14:16,000
ar ievainojamību.

340
00:14:16,000 --> 00:14:18,000
Kādēļ mēs tik ļoti cīnāmies ar to?

341
00:14:18,000 --> 00:14:21,000
Vai esmu viena, cīnoties ar ievainojamību?

342
00:14:21,000 --> 00:14:23,000
Nē.

343
00:14:23,000 --> 00:14:25,000
Tātad, es iemācījos šo:

344
00:14:26,000 --> 00:14:29,000
mēs apslāpējam ievainojamību --

345
00:14:29,000 --> 00:14:31,000
kad mēs gaidām zvanu.

346
00:14:31,000 --> 00:14:33,000
Bija jautri, kad es izsūtīju caur Twitter un Facebook

347
00:14:33,000 --> 00:14:35,000
jautājumu: "Kā tu definētu ievainojamību?

348
00:14:35,000 --> 00:14:37,000
Kas liek tev justies ievainojamam?"

349
00:14:37,000 --> 00:14:40,000
Un pusotrā stundā es saņēmu 150 atbildes.

350
00:14:40,000 --> 00:14:42,000
Jo es gribēju zināt,

351
00:14:42,000 --> 00:14:44,000
kādi uzskati pastāv.

352
00:14:45,000 --> 00:14:47,000
"Lūgt palīdzību vīram,

353
00:14:47,000 --> 00:14:50,000
jo es esmu slima, un mēs esam tikko precējušies"

354
00:14:50,000 --> 00:14:53,000
"ierosināt vīram nodarboties ar seksu"

355
00:14:53,000 --> 00:14:55,000
"ierosināt sievai nodarboties ar seksu"

356
00:14:55,000 --> 00:14:58,000
"sajust atraidījumu" "uzaicināt kādu uz randiņu"

357
00:14:58,000 --> 00:15:00,000
"gaidīt ārsta atbildes zvanu"

358
00:15:00,000 --> 00:15:03,000
"kad ar mani pārguļ tikai dēļ seksa" "pārgulēt ar citiem tikai dēļ seksa"

359
00:15:03,000 --> 00:15:05,000
- tā ir pasaule, kurā mēs dzīvojam.

360
00:15:05,000 --> 00:15:08,000
Mēs dzīvojam ievainojamā pasaulē.

361
00:15:08,000 --> 00:15:10,000
Un viens no veidiem, kā mēs ar to tiekam galā,

362
00:15:10,000 --> 00:15:12,000
mēs apslāpējam ievainojamību.

363
00:15:12,000 --> 00:15:14,000
Es domāju, ka ir pierādījumi --

364
00:15:14,000 --> 00:15:16,000
un tas nav vienīgais iemesls, kāpēc šādi pierādījumi pastāv,

365
00:15:16,000 --> 00:15:18,000
bet es domāju, ka tas ir liels cēlonis tam, ka

366
00:15:18,000 --> 00:15:22,000
mēs esam vislielākajos parādos,

367
00:15:22,000 --> 00:15:25,000
mums ir smagākā aptaukošanās,

368
00:15:25,000 --> 00:15:28,000
mēs esam atkarīgākā un sazāļotākā

369
00:15:28,000 --> 00:15:30,000
pieaugušo populācija Amerikas vēsturē.

370
00:15:33,000 --> 00:15:36,000
Problēma ir tā - un to es iemācījos no šī pētījuma --

371
00:15:36,000 --> 00:15:39,000
ka tu nevari selektīvi apslāpēt emocijas.

372
00:15:40,000 --> 00:15:43,000
Tu nevari teikt - te ir sliktās lietas.

373
00:15:43,000 --> 00:15:45,000
Te ir ievainojamība, te ir sēras, te ir kauns,

374
00:15:45,000 --> 00:15:47,000
te ir bailes, te ir vilšanās,

375
00:15:47,000 --> 00:15:49,000
es negribu to visu just!

376
00:15:49,000 --> 00:15:52,000
Es iedzeršu pāris aliņus un uzēdīšu banānu-riekstu kēksiņu.

377
00:15:52,000 --> 00:15:54,000
(Smiekli)

378
00:15:54,000 --> 00:15:56,000
Es negribu just šīs emocijas.

379
00:15:56,000 --> 00:15:58,000
Un es pazīstus šos smieklus.

380
00:15:58,000 --> 00:16:01,000
Mans darbs ir ielauzties jūsu dzīvēs.

381
00:16:01,000 --> 00:16:03,000
Ak, Dievs.

382
00:16:03,000 --> 00:16:05,000
(Smiekli)

383
00:16:05,000 --> 00:16:08,000
Jūs nevarat notrulināt šīs smagās sajūtas,

384
00:16:08,000 --> 00:16:10,000
nenotrulinot citas sajūtas, mūsu emocijas.

385
00:16:10,000 --> 00:16:12,000
Jūs nevarat selektīvi kļūt nejūtīgs.

386
00:16:12,000 --> 00:16:15,000
Tad, kad mēs apslāpējam negatīvās emocijas,

387
00:16:15,000 --> 00:16:17,000
mēs apslāpējam arī prieku,

388
00:16:17,000 --> 00:16:19,000
apslāpējam pateicību,

389
00:16:19,000 --> 00:16:21,000
mēs apslāpējam laimi.

390
00:16:21,000 --> 00:16:24,000
Un tad mēs jūtamies nožēlojami,

391
00:16:24,000 --> 00:16:26,000
un mēs meklējam jēgu un nozīmi,

392
00:16:26,000 --> 00:16:28,000
un tad mēs jūtamies ievainojami,

393
00:16:28,000 --> 00:16:31,000
un tad mēs paņemam pāris alus un banānu-riekstu kēksiņu.

394
00:16:31,000 --> 00:16:34,000
Un tas kļūst par bīstamu ciklu.

395
00:16:36,000 --> 00:16:39,000
Viena no lietām, par kurām mums būtu jāpadomā

396
00:16:39,000 --> 00:16:41,000
ir tā, kāpēc un kā mēs notrulināmies?

397
00:16:41,000 --> 00:16:44,000
Un tam nav jākļūst par atkarību.

398
00:16:44,000 --> 00:16:46,000
Otra lieta, ko mēs darām, ir tā,

399
00:16:46,000 --> 00:16:49,000
ka mēs visu nenoteikto padarām noteiktu.

400
00:16:50,000 --> 00:16:53,000
Reliğija no ticības liktenim un noslēpumiem, ir kļuvusi

401
00:16:53,000 --> 00:16:55,000
par noteiktību.

402
00:16:55,000 --> 00:16:58,000
Man ir taisnība, tev nav. Aizveries.

403
00:16:58,000 --> 00:17:00,000
Tas arī viss.

404
00:17:00,000 --> 00:17:02,000
Tik tieši.

405
00:17:02,000 --> 00:17:04,000
Jo vairāk nobijušies mēs esam, jo vairāk ievainojami mēs esam,

406
00:17:04,000 --> 00:17:06,000
un jo vairāk nobijušies mēs esam.

407
00:17:06,000 --> 00:17:08,000
Tā mūsdienās izskatās politika.

408
00:17:08,000 --> 00:17:10,000
Vairs nav diskursa.

409
00:17:10,000 --> 00:17:12,000
Vairs nav sarunu.

410
00:17:12,000 --> 00:17:14,000
Ir tikai vainošana.

411
00:17:14,000 --> 00:17:17,000
Un jūs zināt kā vainošana ir aprakstīta pētījumos?

412
00:17:17,000 --> 00:17:20,000
Veids kā izlādēt sāpes un diskomfortu.

413
00:17:21,000 --> 00:17:23,000
Mēs kļūstam perfekti.

414
00:17:23,000 --> 00:17:26,000
Ja ir kāds, kurš gribētu, lai viņa dzīve ir perfekta, tad tā esmu es,

415
00:17:26,000 --> 00:17:28,000
bet tā tas nenotiek.

416
00:17:28,000 --> 00:17:30,000
Tāpēc, ka tas, ko mēs darām - mēs paņemam taukus no mūsu dibeniem

417
00:17:30,000 --> 00:17:32,000
un ievietojam tos mūsu vaigos.

418
00:17:32,000 --> 00:17:35,000
(Smiekli)

419
00:17:35,000 --> 00:17:37,000
Es ceru, ka pēc simts gadiem

420
00:17:37,000 --> 00:17:39,000
cilvēki atskatīsies pagātnē un noteiks: "Oho!"

421
00:17:39,000 --> 00:17:41,000
(Smiekli)

422
00:17:41,000 --> 00:17:43,000
Un mēs padarām perfektus, kas ir visbīstamāk,

423
00:17:43,000 --> 00:17:45,000
mūsu bērnus.

424
00:17:45,000 --> 00:17:47,000
Ļaujiet, es jums pateikšu, ko domāju par bērniem.

425
00:17:47,000 --> 00:17:50,000
Viņi ir nolemti cīņai, kad viņi nonāk te.

426
00:17:50,000 --> 00:17:53,000
Un kad tu turi rokās šos perfektos mazos bērniņus,

427
00:17:53,000 --> 00:17:55,000
mūsu pienākums nav teikt: "Paskaties uz viņu, viņa ir perfekta.

428
00:17:55,000 --> 00:17:57,000
Mans pienākums ir tikai saglabāt viņu perfektu --

429
00:17:57,000 --> 00:18:00,000
nodrošināt, ka viņa iekļūst tenisa komandā līdz 5. klasei un Jēlā līdz 7. klasei."

430
00:18:00,000 --> 00:18:02,000
Tas nav mūsu pienākums.

431
00:18:02,000 --> 00:18:04,000
Mūsu pienākums ir skatīties un teikt,

432
00:18:04,000 --> 00:18:07,000
"Zini ko? Tu neesi perfekta, un tu esi piesaistīta cīņai,

433
00:18:07,000 --> 00:18:09,000
bet tu esi mīlestības un piederības vērta."

434
00:18:09,000 --> 00:18:11,000
Šis ir mūsu pienākums.

435
00:18:11,000 --> 00:18:13,000
Parādiet man paaudzi, kurā bērni ir šādi uzaudzināti,

436
00:18:13,000 --> 00:18:16,000
un es domāju, ka mēs izbeigsim problēmas, kuras redzam šodien.

437
00:18:16,000 --> 00:18:20,000
Mēs izliekamies, ka tas, ko mēs darām,

438
00:18:20,000 --> 00:18:23,000
neietekmē citus cilvēkus.

439
00:18:23,000 --> 00:18:25,000
Tā mēs darām savā personīgajā dzīvē.

440
00:18:25,000 --> 00:18:27,000
Mēs darām kā lielie uzņēmumi --

441
00:18:27,000 --> 00:18:29,000
vai tās ir finansiālās grūtības, vai naftas noplūde,

442
00:18:29,000 --> 00:18:31,000
mēs noliedzam savu atbildību --

443
00:18:31,000 --> 00:18:33,000
mēs izliekamies, ka tas, ko mēs darām,

444
00:18:33,000 --> 00:18:36,000
būtiski neietekmē citus cilvēkus.

445
00:18:36,000 --> 00:18:39,000
Es teiktu uzņēmumiem - šis nav mūsu pirmais rodeo, mīlīši!

446
00:18:40,000 --> 00:18:42,000
Mums tikai vajag, lai jūs būtu autentiski un patiesi,

447
00:18:42,000 --> 00:18:44,000
un teiktu: "Piedodiet.

448
00:18:44,000 --> 00:18:47,000
Mēs to atrisināsim."

449
00:18:50,000 --> 00:18:52,000
Bet ir arī cits ceļš, ko jums pastāstīšu.

450
00:18:52,000 --> 00:18:54,000
Lūk, ko es atklāju:

451
00:18:54,000 --> 00:18:56,000
ļaujot sev būt tik redzamam,

452
00:18:56,000 --> 00:18:58,000
ka var saskatīt visdziļāko,

453
00:18:58,000 --> 00:19:01,000
saskatīt ievainojamību;

454
00:19:01,000 --> 00:19:03,000
mīlēt no visas sirds,

455
00:19:03,000 --> 00:19:05,000
pat, ja nav garantiju --

456
00:19:05,000 --> 00:19:07,000
un tas patiešām ir grūti,

457
00:19:07,000 --> 00:19:10,000
un es jums saku kā vecāks, tas ir ārkārtīgi sarežģīti --

458
00:19:12,000 --> 00:19:15,000
sniegt pateicību un prieku

459
00:19:15,000 --> 00:19:17,000
šajos apdraudējuma brīžos,

460
00:19:17,000 --> 00:19:19,000
kad mēs domājām: "Vai es varu mīlēt tevi tik daudz?

461
00:19:19,000 --> 00:19:21,000
Vai es varu tam tik kaislīgi ticēt?

462
00:19:21,000 --> 00:19:24,000
Vai es varu būt tik pārliecināts par šo visu?"

463
00:19:24,000 --> 00:19:26,000
būt spējīgiem apstāties un tā vietā, lai paniski baidoties no tā, kas varētu notikt,

464
00:19:26,000 --> 00:19:29,000
vienkārši pateikt: "Esmu tik pateicīgs,

465
00:19:29,000 --> 00:19:32,000
jo just šo ievainojamību nozīmē to, ka esmu dzīvs."

466
00:19:33,000 --> 00:19:36,000
Un pēdējais, ko es uzskatu par iespējams pašu svarīgāko,

467
00:19:36,000 --> 00:19:39,000
ir ticēt, ka mēs esam pietiekami.

468
00:19:39,000 --> 00:19:41,000
Jo kad mēs darbojamies tādā apziņā,

469
00:19:41,000 --> 00:19:44,000
kas saka "Esmu pietiekams.",

470
00:19:45,000 --> 00:19:48,000
tad mēs pārstājam kliegt un sākam klausīties,

471
00:19:49,000 --> 00:19:51,000
mēs esam jaukāki un maigāki pret apkārtējiem cilvēkiem,

472
00:19:51,000 --> 00:19:54,000
un mēs esam jaukāki un maigāki pret sevi.

473
00:19:54,000 --> 00:19:56,000
Tas arī no manis ir viss. Paldies.

474
00:19:56,000 --> 00:19:59,000
(Aplausi)