Iespējams, šo iemeslu dēļ tev ir depresija vai trauksme
-
0:01 - 0:03Ļoti ilgu laiku
-
0:03 - 0:07man nelika mieru divi noslēpumi.
-
0:07 - 0:09Es tos neizpratu
-
0:09 - 0:12un, godīgi sakot, baidījos
tajos iedziļināties. -
0:12 - 0:16Pirmais noslēpums bija –
man ir 40 gadi, -
0:16 - 0:19un visu mūžu, gadu pēc gada,
-
0:19 - 0:22nopietna depresija
un trauksme ir vairojusies -
0:22 - 0:25Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā
-
0:25 - 0:27un visā Rietumu pasaulē.
-
0:27 - 0:31Un es gribēju saprast, kāpēc.
-
0:31 - 0:33Kāpēc ar mums tā notiek?
-
0:33 - 0:36Kāpēc ar katru nākamo gadu
-
0:36 - 0:40aizvien vairāk cilvēkiem
kļūst grūtāk nodzīvot dienu? -
0:40 - 0:43Un es vēlējos to saprast
savas personīgās mistērijas dēļ. -
0:43 - 0:45Atceros, kā pusaudža gados
-
0:45 - 0:46es devos pie sava ārsta
-
0:46 - 0:51un stāstīju viņam par sajūtu,
ka no manis izplūst sāpes. -
0:51 - 0:53Es to nespēju kontrolēt
-
0:53 - 0:55un nesapratu, kāpēc tā notiek,
-
0:55 - 0:57es par to kaunējos.
-
0:57 - 0:59Ārsts man to izskaidroja,
-
0:59 - 1:01kā tagad saprotu,
vislabāko nodomu vadīts, -
1:01 - 1:02taču diezgan vienkāršoti.
-
1:02 - 1:04Ne gluži nepatiesi.
-
1:04 - 1:06Viņš teica: „Mēs zinām,
kāpēc ar cilvēkiem tā notiek. -
1:06 - 1:12Dažiem galvā rodas ķīmisks nelīdzsvars –
ir skaidrs, ka tu esi viens no viņiem. -
1:12 - 1:14Tev tikai ir jādzer zāles,
-
1:14 - 1:17kas atjaunos normālu ķīmisko līdzsvaru.”
-
1:17 - 1:19Es sāku lietot Paxil jeb Seroxat,
-
1:19 - 1:21dažādās valstīs tām ir dažādi nosaukumi.
-
1:21 - 1:25Jutos daudz labāk,
bija enerģijas pieplūdums. -
1:25 - 1:28Bet nepagāja ilgs laiks,
un sāpju sajūta sāka atgriezties. -
1:28 - 1:30Man izrakstīja aizvien lielāku devu,
-
1:30 - 1:33līdz 13 gadus es dzēru maksimālo devu,
-
1:33 - 1:35kādu likumīgi ir atļauts lietot.
-
1:35 - 1:39Lielāko daļu no šiem 13 gadiem,
jo sevišķi beigās, -
1:39 - 1:40man joprojām ļoti sāpēja.
-
1:40 - 1:43Es sāku sev vaicāt: „Kas notiek?
-
1:43 - 1:45Tu dari visu,
-
1:45 - 1:48ko liek kultūrā dominējošās idejas.
-
1:48 - 1:50Kāpēc joprojām tā jūties?”
-
1:50 - 1:54Lai atrisinātu šos divus noslēpumus
savā grāmatā, -
1:54 - 1:56es devos ceļojumā apkārt visai pasaulei,
-
1:56 - 1:59ap 65 000 kilometru garā ceļā.
-
1:59 - 2:01Es vēlējos izvaicāt
pasaules vadošos ekspertus -
2:01 - 2:03par depresijas un trauksmes iemesliem
-
2:03 - 2:05un, pats svarīgākais, to risinājumiem,
-
2:05 - 2:08runāt ar cilvēkiem, kas piedzīvojuši
depresiju, trauksmi -
2:08 - 2:10un dažādos veidos tās uzveikuši.
-
2:10 - 2:11Es uzzināju ļoti daudz
-
2:11 - 2:14no apbrīnojamiem cilvēkiem,
kurus iepazinu šai ceļā. -
2:14 - 2:17Taču, manuprāt,
pats svarīgākais, ko uzzināju, -
2:17 - 2:20ir tas, ka mums ir zinātniski pierādījumi
-
2:20 - 2:24deviņiem depresijas un trauksmes cēloņiem.
-
2:24 - 2:27Divi no tiem tiešām ir bioloģiski.
-
2:27 - 2:29Gēni var padarīt jūs
jutīgākus pret šīm problēmām, -
2:29 - 2:31taču tie nenosaka jūsu likteni.
-
2:31 - 2:35Smadzenēs depresijas laikā
notiek reālas izmaiņas, -
2:35 - 2:37kas apgrūtina izkļūšanu no tās.
-
2:37 - 2:41Taču vairums faktoru, kas, kā pierādīts,
izraisa depresiju un trauksmi, -
2:41 - 2:44nav bioloģiski noteikti.
-
2:44 - 2:46Tie ir mūsu dzīvesveida faktori.
-
2:46 - 2:48Kad tos izprotat,
-
2:48 - 2:51tie paver pilnīgi citus risinājumus,
-
2:51 - 2:55kuri būtu jāpiedāvā cilvēkiem
līdztekus ķīmiskajiem antidepresantiem. -
2:55 - 2:57Piemēram,
-
2:57 - 3:01ja esat vientuļš,
depresijas iespēja palielinās. -
3:01 - 3:04Ja darbā jums nav
kontroles pār savu darbu, -
3:04 - 3:05jums vienkārši jādara tas, ko liek,
-
3:05 - 3:08depresijas risks palielinās.
-
3:08 - 3:10Ja ļoti reti dodaties dabā,
-
3:10 - 3:11depresijas risks pieaug.
-
3:11 - 3:16Un es atklāju, ka ir kāda lieta, kas vieno
vairākus depresijas un trauksmes cēloņus. -
3:16 - 3:18Ne visus, bet daudzus.
-
3:18 - 3:20Ikviens no klātesošajiem zina,
-
3:20 - 3:23ka mums visiem ir
dabiskas fiziskās vajadzības. -
3:23 - 3:24Pats par sevi saprotams.
-
3:24 - 3:27Jums nepieciešams ēdiens, ūdens,
-
3:27 - 3:29jums nepieciešama pajumte, tīrs gaiss.
-
3:29 - 3:32Ja to visu atņemtu,
jums drīz vien klātos plāni. -
3:33 - 3:35Taču vienlaikus
-
3:35 - 3:38ikvienam cilvēkam ir
dabiskas psiholoģiskās vajadzības. -
3:38 - 3:40Jums nepieciešama piederības sajūta.
-
3:40 - 3:43Jums jājūt, ka jūsu dzīvei
ir jēga un mērķis, -
3:43 - 3:46jājūt, ka esat pamanīts un novērtēts,
-
3:46 - 3:48jājūt, ka jums ir jēgpilna nākotne.
-
3:48 - 3:52Mūsu veidotā kultūra
ir laba daudzos aspektos, -
3:52 - 3:54man prieks, ka dzīvoju mūsdienās,
kad daudz kas ir labāk. -
3:54 - 3:57Taču mums aizvien sliktāk padodas
-
3:57 - 4:02šo dziļo, psiholoģisko
pamatvajadzību apmierināšana. -
4:02 - 4:04Ir arī citas lietas,
-
4:04 - 4:08bet, manuprāt, tas ir galvenais
iemesls, kāpēc krīze padziļinās. -
4:09 - 4:12Man bija patiesi grūti to aptvert.
-
4:12 - 4:15Es ļoti pretojos domai,
-
4:15 - 4:19ka depresija nav tikai problēma
manās smadzenēs, -
4:19 - 4:23bet ka tai ir daudz iemeslu,
tostarp mūsu dzīvesveids. -
4:23 - 4:25Un tā pamatīgi es to
sāku saprast kādu dienu, -
4:25 - 4:28kad intervēju Dienvidāfrikas psihiatru
-
4:28 - 4:30vārdā dr. Dereks Samerfīlds.
-
4:30 - 4:31Lielisks cilvēks.
-
4:31 - 4:35Dr. Samerfīlds atradās
Kambodžā 2001. gadā, -
4:35 - 4:39kad šīs valsts iedzīvotājiem
sāka piedāvāt ķīmiskos antidepresantus. -
4:40 - 4:43Vietējie Kambodžas ārsti nekad
par tādiem nebija dzirdējuši, -
4:43 - 4:45tāpēc viņi prasīja, kas tie tādi.
-
4:45 - 4:46Viņš paskaidroja.
-
4:46 - 4:48Un tie viņam atbildēja:
-
4:48 - 4:50„Mums tos nevajag,
mums jau ir antidepresanti.” -
4:50 - 4:52„Kā ir?” Samerfīlds brīnījās.
-
4:52 - 4:55Viņš domāja, ka tie runā
par kādu ārstniecības augu, -
4:55 - 4:59asinszāli, ginku vai ko tamlīdzīgu.
-
5:00 - 5:03Bet viņi pastāstīja par kādu gadījumu.
-
5:03 - 5:06Viņu kopienā bija kāds zemnieks,
kurš strādājis rīsu laukā. -
5:06 - 5:10Kādu dienu viņš uzkāpis kājnieku mīnai,
kas bija palikusi pēc kara ar ASV, -
5:10 - 5:12un zaudējis kāju.
-
5:12 - 5:13Viņam dabūjuši mākslīgo kāju,
-
5:13 - 5:16un pēc kāda laika
viņš atgriezies rīsu laukā. -
5:16 - 5:18Taču acīmredzot strādāt ūdenī
ir ārkārtīgi sāpīgi, -
5:18 - 5:20ja ir mākslīgā kāja,
-
5:20 - 5:22un domāju, bija diezgan traumatiski
-
5:22 - 5:25atgriezties un strādāt laukā,
kur tiki uzspridzināts. -
5:25 - 5:27Vīrs sācis raudāt visu dienu,
-
5:27 - 5:29atteicies celties no gultas,
-
5:29 - 5:32viņam parādījušies
visi klasiskās depresijas simptomi. -
5:32 - 5:33Kambodžas dakteri teica:
-
5:33 - 5:36„Tad mēs iedevām viņam antidepresantu.”
-
5:36 - 5:38Dr. Samerfīlds vaicāja: „Kas tas bija?”
-
5:38 - 5:41Viņi pastāstīja, ka gājuši
un sēdējuši pie viņa. -
5:42 - 5:44Tie viņu uzklausīja.
-
5:44 - 5:47Aptvēra, ka viņa sāpes ir saprotamas.
-
5:47 - 5:50Viņam pašam bija grūti
to saprast depresijas agonijā, -
5:50 - 5:53bet sāpju iemesls viņa dzīvē
bija ļoti labi saprotams. -
5:54 - 5:57Viens no dakteriem, runājot
ar kopienas iedzīvotājiem, spriedis: -
5:57 - 5:59„Ziniet, ja mēs šim vīram nopirktu govi,
-
5:59 - 6:01viņš varētu kļūt par piensaimnieku,
-
6:01 - 6:03viņam nebūtu jāatgriežas
mokošajā situācijā, -
6:03 - 6:05viņam nebūtu jāatgriežas rīsu laukā.”
-
6:05 - 6:08Tā viņi nopirkuši vīram govi.
-
6:08 - 6:10Pēc dažām nedēļām raudāšana mitējusies,
-
6:10 - 6:12pēc mēneša depresija bija pārgājusi.
-
6:12 - 6:13Viņi teica dr. Samerfīldam:
-
6:13 - 6:16„Redziet, dakter, tā govs
bija antidepresants. -
6:16 - 6:18Par to jūs runājat, vai ne?”
-
6:18 - 6:19(Smiekli)
-
6:19 - 6:22(Aplausi)
-
6:22 - 6:25Ja esat audzināti domāt
par depresiju tāpat kā es, -
6:25 - 6:26un vairums klātesošo ir,
-
6:26 - 6:28tas izklausās pēc slikta joka, vai ne?
-
6:28 - 6:32„Aizgāju pie ārsta pēc antidepresantiem,
un viņa man iedeva govi.” -
6:32 - 6:35Taču Kambodžas ārsti intuitīvi zināja,
-
6:35 - 6:38spriežot pēc šī viena nezinātniskā
gadījuma atstāsta, -
6:38 - 6:41to, ko pasaules vadošā medicīnas iestāde,
-
6:41 - 6:43Pasaules Veselības organizācija,
-
6:43 - 6:45cenšas mums pateikt gadiem,
-
6:45 - 6:49balstoties uz vislabākajiem
zinātniskajiem pierādījumiem. -
6:49 - 6:51Ja jums ir depresija,
-
6:51 - 6:53ja jums ir trauksme,
-
6:53 - 6:56jūs neesat vājš, jūs neesat traks,
-
6:56 - 7:00un – galvenais – jūs neesat
salūzusi mehāniska ierīce. -
7:01 - 7:04Jūs esat cilvēks ar
neapmierinātām vajadzībām. -
7:04 - 7:06Un tikpat svarīgi ir padomāt par to,
-
7:06 - 7:10ko ne Kambodžas ārsti,
ne Pasaules Veselības organizācija nesaka. -
7:10 - 7:11Viņi šim zemniekam nesaka:
-
7:11 - 7:14„Eu, vecīt, saņemies.
-
7:14 - 7:18Tas ir tavs pienākums saprast
un atrisināt šo problēmu.” -
7:18 - 7:20Gluži pretēji, viņi saka:
-
7:20 - 7:23„Mēs šeit esam kā grupa,
kas palīdzēs tev saņemties, -
7:23 - 7:28un kopā mēs spēsim izdomāt,
kā atrisināt šo problēmu.” -
7:28 - 7:33Tas ir nepieciešams ikvienam
depresijas māktam cilvēkam, -
7:33 - 7:36un ikviens depresijas mākts
cilvēks to ir pelnījis. -
7:36 - 7:39Tieši tāpēc viens no Apvienoto Nāciju
vadošajiem ārstiem -
7:39 - 7:43Pasaules Veselības dienas
oficiālajā paziņojumā 2017. gadā teica, -
7:43 - 7:46ka mums mazāk jārunā
par ķīmisko nelīdzsvaru -
7:46 - 7:49un vairāk par nelīdzsvaru mūsu dzīvē.
-
7:49 - 7:51Dažiem cilvēkiem zāles patiešām palīdz –
-
7:51 - 7:53kādu laiku tās palīdzēja arī man –
-
7:53 - 7:58taču tieši tāpēc, ka šī problēma
ir dziļāka nekā tikai bioloģiskā līmenī, -
7:58 - 8:01arī risinājumiem jābūt dziļākiem.
-
8:01 - 8:05Atceros, ka to uzzinājis es domāju:
-
8:05 - 8:07„Labi, es saprotu
visus zinātniskos pierādījumus, -
8:07 - 8:11esmu izlasījis kaudzi pētījumu,
esmu intervējis daudz ekspertu.” -
8:11 - 8:14Taču es turpināju domāt:
„Kā to padarīt iespējamu?” -
8:14 - 8:16Lietas, kas ved mūs depresijā,
-
8:16 - 8:18lielākoties ir daudz sarežģītākas
-
8:18 - 8:20par to, kas notika
Kambodžas zemnieka dzīvē. -
8:20 - 8:23Ar šādu izpratni, kur lai vispār sākam?
-
8:23 - 8:26Tad, rakstot grāmatu, ilgajā ceļojumā
-
8:26 - 8:28apkārt pasaulei
-
8:28 - 8:30es turpināju satikt cilvēkus,
kas tieši ar to nodarbojās – -
8:30 - 8:33no Sidnejas līdz Sanfrancisko
-
8:33 - 8:34un Sanpaulu.
-
8:34 - 8:36Es turpināju satikt cilvēkus, kas izprot
-
8:36 - 8:38dziļākos depresijas un trauksmes cēloņus
-
8:38 - 8:41un kopīgiem spēkiem tos novērš.
-
8:41 - 8:42Es, protams, nevaru pastāstīt
-
8:42 - 8:45par visiem lieliskajiem
cilvēkiem, ko satiku, -
8:45 - 8:48vai par visiem deviņiem
depresijas un trauksmes cēloņiem, -
8:48 - 8:50jo TED runa nevar būt 10 stundas gara –
-
8:50 - 8:52varat par to pasūdzēties organizatoriem.
-
8:52 - 8:55Taču vēlos pievērsties diviem cēloņiem
-
8:55 - 8:59un diviem šo cēloņu risinājumiem,
ja neiebilstat. -
8:59 - 9:00Lūk, pirmais.
-
9:00 - 9:03Mēs esam vientuļākā sabiedrība
cilvēces vēsturē. -
9:03 - 9:06Nesenā pētījumā amerikāņiem tika vaicāts:
-
9:06 - 9:09„Vai jūtaties, ka vairs
neesat nevienam tuvs?” -
9:09 - 9:13Un 39 procenti cilvēku
atbildēja, ka tā ir. -
9:13 - 9:14„Vairs neesmu nevienam tuvs.”
-
9:14 - 9:17Starptautiskajos vientulības mērījumos
-
9:17 - 9:19Lielbritānija, pārējā Eiropa
seko uzreiz aiz ASV, -
9:19 - 9:21ja nu kāds jūtas pārāk pašapmierināts.
-
9:21 - 9:22(Smiekli)
-
9:22 - 9:26Es ilgu laiku pavadīju, runājot par to
ar pasaules vadošo vientulības ekspertu, -
9:26 - 9:29apbrīnojamu vīrieti,
profesoru Džonu Kasiopo, -
9:29 - 9:30kurš mita Čikāgā.
-
9:30 - 9:33Un es daudz domāju par kādu jautājumu,
kas izriet no viņa veikuma. -
9:33 - 9:35Profesors Kasiopo vaicāja:
-
9:35 - 9:37„Kāpēc mēs eksistējam?
-
9:37 - 9:39Kāpēc esam šeit, kāpēc esam dzīvi?”
-
9:39 - 9:41Viens no galvenajiem iemesliem ir tas,
-
9:41 - 9:44ka mūsu senči Āfrikas savannās
-
9:44 - 9:46labi pieprata vienu lietu.
-
9:46 - 9:49Bieži vien viņi nebija daudz lielāki
par savu medījumu, -
9:49 - 9:52bieži vien viņi nebija ātrāki
par savu medījumu, -
9:52 - 9:56taču viņiem labāk veicās
apvienošanās grupās -
9:56 - 9:57un sadarbošanās.
-
9:57 - 10:00Tā bija mūsu kā sugas superspēja –
-
10:00 - 10:01mēs apvienojamies.
-
10:01 - 10:04Gluži kā bites, kas dzīvo spietā,
-
10:04 - 10:06cilvēki attīstījās, lai dzīvotu ciltīs.
-
10:06 - 10:10Un mēs esam pirmie cilvēki,
-
10:10 - 10:12kas savas ciltis ir izformējuši.
-
10:12 - 10:15Un tāpēc jūtamies šausmīgi.
-
10:15 - 10:17Taču tam nav tā jābūt.
-
10:17 - 10:20Viens no manas grāmatas
un arī manas dzīves varoņiem -
10:20 - 10:22ir ārsts Sems Everingtons.
-
10:22 - 10:25Viņš ir ģimenes ārsts
nabadzīgā Londonas rajonā, -
10:25 - 10:26kur dzīvoju daudzus gadus.
-
10:26 - 10:28Sems jutās patiesi slikti,
-
10:28 - 10:30jo viņam bija daudz pacientu,
-
10:30 - 10:32kas sūdzējās par šausmīgu
depresiju un trauksmi. -
10:32 - 10:35Tāpat kā es, Sems nav pret
ķīmiskajiem antidepresantiem, -
10:35 - 10:36viņš uzskata, ka dažiem tie palīdz.
-
10:36 - 10:38Taču viņš redzēja divas lietas.
-
10:38 - 10:42Pirmkārt, viņa pacientiem depresija
un trauksme bieži bija -
10:42 - 10:46pilnīgi saprotamu iemeslu,
piemēram, vientulības, dēļ. -
10:46 - 10:49Otrkārt, lai arī dažiem zāles palīdzēja,
-
10:49 - 10:52daudziem cilvēkiem
problēmu tās neatrisināja. -
10:52 - 10:53Pamatproblēmu.
-
10:53 - 10:57Tāpēc kādu dienu
Sems nolēma uzsākt citu pieeju. -
10:57 - 10:59Pie viņa uz medicīnas centru
atnāca sieviete, -
10:59 - 11:01vārdā Liza Kaningema.
-
11:01 - 11:02Es vēlāk iepazinos ar Lizu.
-
11:02 - 11:08Liza septiņus gadus bija pavadījusi mājās
ar kropļojošu depresiju un trauksmi. -
11:09 - 11:12Kad viņa ieradās pie Sema,
viņš teica: „Neuztraucies, -
11:12 - 11:14mēs turpināsim izrakstīt tev zāles,
-
11:14 - 11:17bet mēs izrakstīsim vēl kaut ko.
-
11:17 - 11:20Mēs lūgsim tev nākt uz šo centru
divas reizes nedēļā -
11:20 - 11:23un tikties ar citiem depresīviem
un trauksmainiem cilvēkiem, -
11:23 - 11:26nevis lai runātu par to,
cik nožēlojami jūtaties, -
11:26 - 11:29bet lai izdomātu kaut ko jēgpilnu,
ko jūs visi kopā varētu darīt, -
11:29 - 11:32lai jūs nejustos vientuļi
un jums nešķistu, ka dzīvei nav jēgas.” -
11:32 - 11:35Kad grupa satikās pirmo reizi,
-
11:35 - 11:37Liza no trauksmes burtiski izvēmās,
-
11:37 - 11:39tik satraukta viņa bija.
-
11:39 - 11:42Taču cilvēki paberzēja viņas muguru,
grupa sāka sarunāties: -
11:42 - 11:44„Ko mēs varētu darīt?”
-
11:44 - 11:46Šie pilsētnieki,
Austrumlondonas iemītnieki, -
11:46 - 11:47neko nezināja par dārzkopību.
-
11:47 - 11:49Viņi nolēma apgūt dārzniecību!
-
11:49 - 11:52Aiz ārstu prakses ēkas bija krūmāji.
-
11:52 - 11:54„Mēs varētu tur ierīkot dārzu.”
-
11:54 - 11:56Viņi bibliotekā paņēma grāmatas,
-
11:56 - 11:59skatījās YouTube video.
-
11:59 - 12:02Viņi sāka rakties pa zemi.
-
12:02 - 12:05Viņi sāka apgūt gadalaiku ritmus.
-
12:05 - 12:07Ir daudz pierādījumu, ka atrašanās dabā
-
12:07 - 12:10ir ārkārtīgi spēcīgs antidepresants.
-
12:10 - 12:13Taču viņi sāka darīt ko vēl svarīgāku.
-
12:13 - 12:15Viņi sāka veidot cilti.
-
12:15 - 12:17Viņi sāka veidot grupu.
-
12:17 - 12:19Viņi sāka rūpēties viens par otru.
-
12:19 - 12:21Ja kāds neieradās,
-
12:21 - 12:23pārējie devās viņu meklēt:
„Vai tev viss kārtībā?” -
12:23 - 12:26Viņi palīdzēja biedram
saprast, kas viņu nomāc. -
12:26 - 12:28Kā to aprakstīja Liza:
-
12:28 - 12:31„Kad uzziedēja dārzs,
-
12:31 - 12:32uzziedējām arī mēs.”
-
12:32 - 12:35Šo pieeju sauc
par sabiedrības izrakstīšanu, -
12:35 - 12:36tā izplatās visā Eiropā.
-
12:36 - 12:38Un ir neliels, bet augošs
pierādījumu klāsts, -
12:38 - 12:43kas liecina, ka tā patiešām un būtiski
var mazināt depresiju un trauksmi. -
12:43 - 12:46Es atceros, ka kādu dienu stāvēju
-
12:46 - 12:49Lizas un viņas reiz depresīvo
draugu iekoptajā dārzā – -
12:49 - 12:51tas ir ļoti skaists dārzs –
-
12:51 - 12:52un man ienāca prātā doma,
-
12:52 - 12:56ko lielā mērā iedvesmoja
profesors Hjū Makejs no Austrālijas. -
12:56 - 13:01Bieži, kad cilvēki
mūsu kultūrā jūtas nomākti, -
13:01 - 13:04mēs viņiem sakām –
esmu drošs, ka mēs visi esam to teikuši, – -
13:04 - 13:08„Tev vienkārši ir jābūt tev pašam.”
-
13:08 - 13:11Un esmu sapratis, ka patiesībā
mums būtu jāsaka: -
13:11 - 13:12„Neesi tu.
-
13:12 - 13:14Neesi tu pats.
-
13:14 - 13:17Esi mēs.
-
13:17 - 13:18Esi daļa no grupas.”
-
13:18 - 13:22(Aplausi)
-
13:22 - 13:24Šo problēmu risinājums
-
13:24 - 13:28nav arvien vairāk paļauties
uz saviem paša resursiem -
13:28 - 13:29kā izolētam indivīdam –
-
13:29 - 13:31daļēji tieši tas ir novedis līdz krīzei.
-
13:31 - 13:34Risinājums ir atkalapvienoties
ar kaut ko lielāku par sevi. -
13:34 - 13:37Un tas saistīts ar otru
depresijas un trauksmes cēloni, -
13:37 - 13:39par kuru gribēju pastāstīt.
-
13:39 - 13:41Ikviens zina,
-
13:41 - 13:45ka ātrie ēdieni ir pārņēmuši mūsu
ēdienkarti un padarījuši mūs slimus. -
13:45 - 13:47Es to nesaku ar pārākuma apziņu,
-
13:47 - 13:49es šeit ierados burtiski no McDonald's.
-
13:49 - 13:53Es redzēju, kā jūs visi ēdāt tās
veselīgās TED brokastis, un tas nav man. -
13:53 - 13:58Taču tieši tāpat kā ātrās uzkodas
mūs ir padarījušas fiziski slimus, -
13:58 - 14:02tādas kā ātrās vērtības ir
pārņēmušas mūsu prātu -
14:02 - 14:04un padarījušas mūs garīgi slimus.
-
14:04 - 14:07Tūkstošiem gadu filosofi ir teikuši –
-
14:07 - 14:12ja jums šķiet, ka dzīvē svarīga ir nauda,
statuss un izrādīšanās, -
14:12 - 14:13jūs jutīsieties draņķīgi.
-
14:13 - 14:17Tas nav precīzs Šopenhauera citāts,
bet vēstījuma būtība. -
14:17 - 14:20Dīvaini, ka gandrīz neviens
to netika pētījis zinātniski, -
14:20 - 14:23līdz tam pieķērās
patiesi neparasta personība, -
14:23 - 14:24profesors Tims Kasers,
-
14:24 - 14:29kas strādā Noksa koledžā Ilinoisā
un pēta to jau apmēram 30 gadu. -
14:29 - 14:32Viņa pētījumi uzvedina
uz vairākiem svarīgiem secinājumiem. -
14:32 - 14:35Pirmkārt, jo vairāk ticat,
-
14:35 - 14:40ka varat nopirkt un izrādīt
savu ceļu ārā no skumjām -
14:40 - 14:42un labākā dzīvē,
-
14:42 - 14:45jo lielāka iespēja, ka kļūsiet
depresīvs un trauksmains. -
14:45 - 14:46Un, otrkārt,
-
14:46 - 14:51mūs kā sabiedrību šie uzskati
virza aizvien vairāk. -
14:51 - 14:52Tā ir bijis visu manu dzīvi –
-
14:52 - 14:57zem reklāmu, Instagram
un tamlīdzīgu lietu smagās ietekmes. -
14:57 - 14:58Par to domājot,
-
14:58 - 15:04sapratu, ka mēs visi kopš dzimšanas
esam baroti ar tādu kā KFC dvēselei. -
15:04 - 15:08Mēs esam apmācīti meklēt laimi
nepareizajās vietās, -
15:08 - 15:11un, gluži kā ātrās uzkodas
neapmierina uztura vajadzības -
15:11 - 15:13un patiesībā liek justies briesmīgi,
-
15:13 - 15:16ātrās vērtības neapmierina
psiholoģiskās vajadzības -
15:16 - 15:19un aizved jūs aizvien tālāk
no labas dzīves. -
15:19 - 15:22Kad es pirmoreiz tikos ar profesoru Kaseru
-
15:22 - 15:23un uzzināju to visu,
-
15:23 - 15:26es jutu patiesi dīvainu emociju sajaukumu.
-
15:26 - 15:28Jo, no vienas puses,
tas bija patiesi izaicinoši. -
15:28 - 15:32Es apjautu, cik bieži dzīvē,
kad jutos slikti, -
15:32 - 15:37es centos to labot ar tādu kā izrādīšanos,
grandiozu ārēju risinājumu. -
15:37 - 15:40Un es redzēju, kāpēc tas nenostrādāja.
-
15:41 - 15:44Es arī domāju,
vai tad tas nav acīmredzami. -
15:44 - 15:45Tas ir gandrīz vai banāli, vai ne?
-
15:45 - 15:47Ja es jums visiem teiktu,
-
15:47 - 15:49ka neviens no jums uz nāves gultas
-
15:49 - 15:52nedomās par nopirktajām kurpēm
un visiem tiem retvītiem, -
15:52 - 15:55ka domāsiet par mīlestību, jēgu
un tuvību, kas bijusi jūsu dzīvē... -
15:55 - 15:57Manuprāt, tas skan gandrīz klišejiski.
-
15:57 - 16:00Taču es turpināju izvaicāt
profesoru Kaseru: -
16:00 - 16:03„Kāpēc es jūtu šo savādo divkosību?”
-
16:03 - 16:07Un viņš atbildēja:
„Kaut kādā ziņā mēs to visu zinām. -
16:07 - 16:09Taču mēs nedzīvojam
saskaņā ar šīm atziņām.” -
16:09 - 16:13Tās ir labi zināmas klišejas,
taču mēs nedzīvojam saskaņā ar tām. -
16:13 - 16:17Es turpināju taujāt, kāpēc mēs nedzīvojam
atbilstoši, ja zinām kaut ko tik būtisku. -
16:17 - 16:21Pēc brīža profesors Kasers man atbildēja:
-
16:21 - 16:23„Jo dzīvojam iekārtā,
-
16:23 - 16:27kas ir veidota, lai mēs pamestu
novārtā to, kas dzīvē ir svarīgs.” -
16:27 - 16:29To vajadzēja kārtīgi apdomāt.
-
16:29 - 16:30„Jo dzīvojam iekārtā,
-
16:30 - 16:34kas ir veidota, lai mēs pamestu
novārtā to, kas dzīvē ir svarīgs.” -
16:34 - 16:38Profesors Kasers gribēja izdomāt,
vai mēs varam sagraut šo iekārtu. -
16:38 - 16:40Viņš to ir pamatīgi pētījis.
-
16:40 - 16:41Pastāstīšu vienu piemēru,
-
16:41 - 16:45un es tiešām mudinu jūs izmēģināt to
ar saviem draugiem un ģimeni. -
16:45 - 16:47Kopā ar puisi vārdā Neitans Dangans
-
16:47 - 16:49viņš izveidoja pusaudžu
un pieaugušo grupu, -
16:49 - 16:53kas kādu laiku tikās regulārās sesijās.
-
16:53 - 16:54Viens no grupas mērķiem
-
16:54 - 16:58bija likt cilvēkiem atcerēties
brīdi savā dzīvē, -
16:58 - 17:01kad viņi patiešām bija atraduši
jēgu un mērķi. -
17:01 - 17:03Katram cilvēkam tas bija kaut kas savs.
-
17:03 - 17:06Kādam tā bija mūzikas spēlēšana,
rakstīšana, palīdzības sniegšana kādam, -
17:06 - 17:09esmu drošs, ka ikviens klātesošais
spēj kaut ko iedomāties. -
17:09 - 17:12Otrs grupas mērķis bija panākt,
ka cilvēki sev pajautā: -
17:12 - 17:18„Un kā es varētu vairāk savas dzīves
veltīt šādiem jēgpilniem mirkļiem -
17:18 - 17:21un mazāk tam, lai pirktu
nevajadzīgus mēslus, -
17:21 - 17:22publicētu to sociālajos medijos,
-
17:22 - 17:25lai citos raisītu sajūtu:
„Ak Dievs, kā man skauž!” -
17:25 - 17:28Viņi atklāja, ka, vienkārši nākot
uz šīm sanāksmēm... -
17:28 - 17:31tie bija tādi kā Anonīmie alkoholiķi
patērētājiem, vai ne? -
17:31 - 17:35Vienkārši tas, ka cilvēki nāca,
noformulēja šīs vērtības, -
17:35 - 17:37nolēma rīkoties saskaņā ar tām
un atskaitīties viens otram, -
17:37 - 17:40radīja ievērojamas izmaiņas
viņu vērtību sistēmā. -
17:40 - 17:45Tas attālināja viņus
no depresiju raisošo domu vētras, -
17:45 - 17:47kas liek mums meklēt laimi
nepareizajās vietās, -
17:47 - 17:51un tuvināja daudz jēgpilnākām
un dvēseli barojošām vērtībām, -
17:51 - 17:53kas izved mūs no depresijas.
-
17:53 - 17:57Taču, neraugoties uz visiem risinājumiem,
ko redzēju un aprakstīju, -
17:57 - 17:59un daudz ko, ko šeit nevaru pieminēt,
-
17:59 - 18:01es turpināju domāt,
-
18:01 - 18:05kāpēc pagāja tik ilgs laiks,
lai es nonāktu pie šīm atklāsmēm. -
18:05 - 18:06Jo, kad tās skaidro cilvēkiem –
-
18:06 - 18:08dažas ir sarežģītākas, taču ne visas –
-
18:08 - 18:11tā nav nekāda raķešu zinātne, vai ne?
-
18:11 - 18:14Kaut kādā ziņā mēs to jau zinām.
-
18:14 - 18:17Kāpēc mums ir tik grūti to saprast?
-
18:17 - 18:19Domāju, ka iemesli ir vairāki.
-
18:19 - 18:24Manuprāt, viens no iemesliem ir tas,
ka mums ir jāmaina izpratne -
18:24 - 18:28par to, kas patiesībā ir
depresija un trauksme. -
18:28 - 18:30Pastāv reāli bioloģiskie faktori,
-
18:30 - 18:32kas izraisa depresiju un trauksmi.
-
18:32 - 18:36Taču, ja ņemsim vērā tikai bioloģiju –
-
18:36 - 18:37kā to tik ilgi darīju es,
-
18:37 - 18:41un es teiktu, ka mūsu kultūra
to ir darījusi praktiski visu manu mūžu, – -
18:41 - 18:45tad mēs netieši sakām cilvēkiem –
un neviens nedara to tīšām – -
18:45 - 18:48taču netieši mēs sakām:
-
18:48 - 18:51„Tavas sāpes neko nenozīmē.
-
18:51 - 18:52Tie ir tikai darbības traucējumi.
-
18:52 - 18:54Tā ir kā kļūda datorprogrammā,
-
18:54 - 18:58tikai vadiņu problēma tavā galvā.”
-
18:58 - 19:01Taču es spēju sākt mainīt
savu dzīvi tikai tad, -
19:01 - 19:07kad sapratu, ka mana depresija
nav darbības traucējums. -
19:07 - 19:09Tā ir signāls.
-
19:09 - 19:11Tava depresija ir signāls.
-
19:11 - 19:13Tā tev kaut ko saka.
-
19:13 - 19:18(Aplausi)
-
19:18 - 19:20Mēs tā jūtamies dažādu iemeslu dēļ,
-
19:20 - 19:22un depresijas sāpēs to var
būt grūti saskatīt – -
19:22 - 19:25es to labi saprotu
no personīgās pieredzes. -
19:25 - 19:29Taču ar īsto palīdzību
mēs varam saprast šīs problēmas -
19:29 - 19:31un kopā varam tās atrisināt.
-
19:31 - 19:33Lai to paveiktu,
-
19:33 - 19:34pats pirmais solis ir
-
19:34 - 19:37pārstāt noniecināt šos signālus,
-
19:37 - 19:41sakot, ka tā ir tikai vājuma izpausme
vai vājprāts, vai tikai bioloģija; -
19:41 - 19:43vairumam cilvēku tā nav.
-
19:43 - 19:47Mums jāsāk ieklausīties šajos signālos,
-
19:47 - 19:51jo tie vēsta kaut ko,
kas mums patiešām ir jādzird. -
19:51 - 19:56Tikai tad, kad patiesi
ieklausīsimies šajos signālos -
19:56 - 20:00un cienīsim, un respektēsim tos,
-
20:00 - 20:02mēs sāksim saskatīt
-
20:02 - 20:06atbrīvojošos, bagātīgos,
dziļākos risinājumus. -
20:07 - 20:12Govis, kas gaida mums visapkārt.
-
20:12 - 20:13Paldies!
-
20:13 - 20:17(Aplausi)
- Title:
- Iespējams, šo iemeslu dēļ tev ir depresija vai trauksme
- Speaker:
- Johans Hari
- Description:
-
Aizkustinošā un vērtīgā runā žurnālists Johans Hari dalās jaunās atklāsmēs par depresijas un trauksmes cēloņiem no ekspertiem visā pasaulē, kā arī ar dažiem aizraujošiem jauniem risinājumiem. „Ja tev ir depresija vai trauksme, tu neesi vājš un neesi jucis – tu esi cilvēciska būtne, kam ir neapmierinātas vajadzības,” saka Hari.
- Video Language:
- English
- Team:
- closed TED
- Project:
- TEDTalks
- Duration:
- 20:31
Ilze Garda approved Latvian subtitles for This could be why you're depressed or anxious | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for This could be why you're depressed or anxious | ||
Ilze Garda accepted Latvian subtitles for This could be why you're depressed or anxious | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for This could be why you're depressed or anxious | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for This could be why you're depressed or anxious | ||
Kristaps edited Latvian subtitles for This could be why you're depressed or anxious | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for This could be why you're depressed or anxious | ||
Inese Bernsone edited Latvian subtitles for This could be why you're depressed or anxious |